19.1 °C, 1.5 m/s, 96.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAptauja: Gandrīz 80% studentu mainījuši savus līdzšinējos ieradumus
Aptauja: Gandrīz 80% studentu mainījuši savus līdzšinējos ieradumus
15/07/2009

Šā brīža ekonomiskā situācija valstī ir ietekmējusi arī Latvijas studentu naudas tērēšanas paradumus, liecina Naudas plānošanas centra un «GE Money Bank» veiktā aptauja. Izmaiņas līdzšinējā dzīves ritmā un līmenī izjūt 79% Latvijas studentu.

www.jelgavasvestnesis.lv/

Šā brīža ekonomiskā situācija valstī ir ietekmējusi arī
Latvijas studentu naudas tērēšanas paradumus, liecina Naudas
plānošanas centra un «GE Money Bank» veiktā aptauja. Izmaiņas
līdzšinējā dzīves ritmā un līmenī izjūt 79% Latvijas
studentu.

Kā informē Lelde Sāre, biedrības «Naudas plānošanas centrs»
sabiedrisko attiecību konsultante, visvairāk izmaiņas skārušas
tieši eksakto zinātņu studentus (86%) un studentus, kuri dzīvo
ārpus Rīgas (82%), kā arī tos, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi
(nedzīvo pie vecākiem) – 82%. Savukārt dižķibeles negatīvo ietekmi
vismazāk izjūt tehnisko zinātņu studenti, no tiem 27% respondentu
atbildējuši, ka viņu tērēšanas paradumi nav mainījušies. Caurmērā
mazāk savus paradumus ir mainījuši Rīgā vai pie vecākiem dzīvojošie
studenti (attiecīgi 25% un 29%). Tikai nedaudz vairāk kā piektdaļai
jeb 21% aptaujāto studentu ekonomiskā situācija valsī viņu
tērēšanas paradumus nav ietekmējusi.

«Analizējot naudas tērēšanas paradumu maiņu, redzam, ka
ekonomiskā situācija valstī ir ietekmējusi vairākas studentu
ikdienas dzīves jomas – 57% studentu ieviesuši korekcijas
līdzšinējā rīcībā apģērba un 52% pārtikas iegādē, 56% – plānojot
izklaides aktivitātes, 24% pārskatījuši savus transporta izdevumus
un 9% – tēriņus mācību procesam. Lai sabalansētu savu personīgo
budžetu, studenti rīkojušies visai loģiski un, galvenais, pareizi –
vispirms atteikušies vai samazinājuši tēriņus tam, kas nav primārās
vajadzības pakalpojumi. Protams, ka izskats un izklaide jauniešiem
ir būtisks, taču, samazinoties ienākumiem, šīs ir arī jomas, kurās
tēriņus būtu nepieciešams samazināt vispirms,» skaidro Naudas
plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.

«Lielākoties studenti ir tā sabiedrības daļa, kura ekonomiskās
krīzes ietekmi izjūt pastarpināti, jo lielākā daļa (64%) ienākumus
gūst no vecākiem un strādājot gadījuma darbus. Samazinoties vecāku
ienākumiem un darba tirgus aktivitātei, viņiem ir nopietni nācies
pārskatīt savus naudas tērēšanas paradumus. Studentu rīcība ir kā
labs piemērs citiem, kā mainīt līdzšinējos paradums, tādējādi
sabalansējot savu personīgo budžetu,» komentē Nora Grase, «GE Money
Bank» Komunikāciju daļas vadītāja.

Pētījums veikts 2009. gada maijā un jūnijā, tā laikā aptaujāti
apmēram 300 studentu visā Latvijā.