Pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 45 gadiem netic, ka valsts spēs viņiem nodrošināt pietiekami lielu pensiju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sadarbībā ar AS «Citadele banku» veiktā aptauja.
76,8% aptaujāto norādījuši, ka netic valsts spējai nodrošināt pietiekami lielu pensiju, bet 18,7% izvēlējās atbildi «drīzāk neticu».
Tikai 0,5% tic valsts spējai nodrošināt pietiekamu pensiju, bet 1,8% tam drīzāk tic. 2,2% respondentu nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Kā šodien aptaujas prezentācijā atzina SKDS direktors Arnis Kaktiņš, aptaujas dati ir pat nedaudz šausminoši un rada pamatotu vielu pārdomām. Viņaprāt, iedzīvotāju attieksme pret valsts spēju nodrošināt pietiekamu pensiju atspoguļo vispārējo uzticēšanās krīzi valdībai un valstij.
AS «Citadele atklātais pensiju fonds» valdes priekšsēdētājs Uģis Vorons savukārt pieļāva, ka lielo iedzīvotāju neticību daļēji var skaidrot ar pēdējo divu gadu notikumiem – samazinātajām iemaksām pensiju otrajā līmeni, kā arī pensiju samazināšanu, ko vēlāk gan Satversmes tiesa atzina par nelikumīgu.
Viņaprāt, valdības nekonsekventā rīcībā ir grāvusi uzticību ne tikai valstij kopumā, bet arī pensiju sistēmai.
Respondentiem gan netika vaicāts, kas viņu skatījumā būtu pietiekama pensija, bet, atsaucoties uz iepriekš veiktajām aptaujām, Kaktiņš minēja, ka vidēji iedzīvotāji par pietiekamu summu dzīvošanai uzskata 500-600 latus mēnesī, bet, lai piepildītu visus sapņus, mēnesī būtu nepieciešami aptuveni 1200 lati.
Vorons savukārt informēja, ka Eiropas Savienībā par nabadzības slieksni tiek uzskatīts rādītājs, ja valsts nodrošinātā pensija ir zem 60% no pēdējās darbadienas ienākumiem. Latvijā šis kritērijs iepriekš bijis 40%.
Lai arī vairums iedzīvotāju netic valsts spējai nodrošināt atbilstošu pensiju, tikai mazāk nekā trešdaļa jeb 29% respondentu uzskata, ka pietiekami lielas pensijas saņemšanai liela nozīme ir pensiju sistēmas trešajam līmenim jeb privātajiem uzkrājumiem. Šādu viedokli biežāk ir pauduši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem un vīrieši.
Savukārt 55% aptaujāto norādījuši, ka, domājot par iespējām vecumdienās saņemt pietiekami lielu pensiju, pensiju sistēmas trešajā līmenī veiktajām iemaksām ir drīzāk maza vai ļoti maza nozīme. Šādu viedokli biežāk ir pauduši iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 45 gadiem, iedzīvotāji ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem.
Pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kas iemaksām pensiju trešajam līmenī piešķir lielu nozīmi, pašlaik jau veic iemaksas (26%) vai plāno tās veikt (31%). Taču 27% cilvēku, kas pensiju trešajam līmenim piešķir lielu nozīmi, līdz šim nav veikuši iemaksas un pagaidām neplāno to darīt, bet 13% ir tādu, kas agrāk iemaksas ir veikuši, bet tagad vairs neveic.
Savukārt no tiem iedzīvotājiem, kas pensiju trešajam līmenim piešķir mazu nozīmi, lielākā daļa jeb 66% līdz šim iemaksas nav veikuši un neplāno to darīt, 17% ir agrāk veikuši, bet tagad vairs neveic, 10% – pašlaik veic iemaksas, savukārt 3% līdz šim nav veikuši, bet plāno to darīt.
Vorons stāstīja, ka pirmskrīzes gados iemaksas pensiju trešajā līmenī bieži vien par saviem darbiniekiem veikuši uzņēmumi un patlaban šāda prakse sāk atjaunoties. Iemaksas pensiju trešajā līmenī par darbiniekiem visbiežāk veicot kokrūpniecības un citu eksportējošo nozaru uzņēmumi.
Kopumā, pēc «Citadele atklātā pensiju fonda» datiem, šā gada februārī, salīdzinot ar 2010. gada februāri, iemaksas pensiju trešajā līmenī pieaugušas 12 reizes. Vorona skatījumā to veicinājusi arī depozīta likmju krišanās, rosinot cilvēkus meklēt ienesīgākas uzkrājumu veidošanas iespējas.
Iedzīvotāju aptauju šā gada martā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Interneta aptaujas veidā visā Latvijā tika aptaujāti 1005 iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem.
Latvijā izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma, kuras pamatā ir paaudžu solidaritāte un katra cilvēka personiskais ieguldījums savu vecumdienu nodrošināšanā. Pensiju sistēmas pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma, kurā iesaistās visi iedzīvotāji, kas paši veic vai par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pensiju sistēmas otrais līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu, kas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju pirmā līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir palielināt pensiju kapitālu un arī pašu pensiju lielumu, ieguldot un uzkrājot daļu no sociālajām iemaksām finanšu un kapitāla tirgū.
Savukārt pensiju trešais līmenis sniedz iespēju brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai.
LETA
8.4 °C,
3.1 m/s,
91.7 % 
8.4 °C,
3.1 m/s,
91.7 %