Pilsētā

Tas, ka apsargam kaut kas arī jānosargā, ir mīts – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz cilvēku dzīvību lielveikalos un īpašuma drošību mājās. Izrādās, apsarga galvenā funkcija ir vērot notiekošo un cīnīties ar sīkiem zagļiem vai mēģināt noķert tos, kas kaut ko sadomājuši izstiept no jūsu mājokļa. Taču tas gan nenozīmē, ka kāds viņiem reāli arī jānoķer un manta jānosargā. «Jelgavas Vēstnesis» pēta, kāda īsti ir apsardzes atbildība, cik lielā mērā tai uzticas jelgavnieki un kā tās darbu novērtē policija.

Zane Auziņa

Tas, ka apsargam kaut kas arī jānosargā, ir mīts – vismaz tiktāl,
cik tas attiecas uz cilvēku dzīvību lielveikalos un īpašuma drošību
mājās. Izrādās, apsarga galvenā funkcija ir vērot notiekošo un
cīnīties ar sīkiem zagļiem vai mēģināt noķert tos, kas kaut ko
sadomājuši izstiept no jūsu mājokļa. Taču tas gan nenozīmē, ka kāds
viņiem reāli arī jānoķer un manta jānosargā. «Jelgavas Vēstnesis»
pēta, kāda īsti ir apsardzes atbildība, cik lielā mērā tai uzticas
jelgavnieki un kā tās darbu novērtē policija.

Šķiet, pēdējais šokējošākais ar apsardzi saistītais incidents
Jelgavā notika 19. jūlijā lielveikalā «Maxima» Rīgas ielā, kad
divām pircējām uzbruka agresīvs vīrietis, bet veikala sargs tā
vietā, lai steigtos palīgā sievietēm, aizturētu uzbrucēju un
faktiski pildītu savu pienākumu – nodrošinātu kārtību un drošību –,
sēdēja ieslēdzies centrālajā lielveikala novērošanas telpā un
monitoros vēroja notikumu attīstību tirdzniecības zālē. Policija un
cietušās sievietes par to ir šokā, bet lielveikals uzsver, ka
apsargam cilvēki nemaz nav jāsargā.

Pircēju dzīvības
apdraudētas –
sargs ieslēdzies kabūzī
Ludmila Mihailova bija viena no divām vairāk cietušajām sievietēm.
Nupat viņai veikta tiesu medicīnas ekspertīze, lai noteiktu
agresīvā vīrieša nodarīto miesas bojājumu smagumu, bet sestdienas
rīta notikumus viņa atstāsta joprojām satraukta un ar neticīgu
izbrīnu. «Sestdien ap pulksten deviņiem no rīta staigāju pa
lielveikalu «Maxima», kad pēkšņi man uzbruka kāds vīrietis –
patiesībā īsts tēvainis: gandrīz divus metrus garš un krietni
smagāks par simts kilogramiem. Viņš kaut ko sāka klaigāt, izrāva
man no rokām iepirkumu groziņu un sāka mani ar to sist. Kliedzu,
saucu pēc palīdzības, bet no veikala apsarga tādu nesaņēmu. Beidzis
sist mani, vīrietis uzbruka kādai kundzei gados. Arī viņa kliedza
un sauca pēc palīdzības, kas veikala apsarga izskatā tā arī
neparādījās,» stāsta Ludmila. Viņa ir neizpratnē par to, kāpēc
veikalā, kur strādā apsardze, kas dažbrīd pircējiem burtiski uz
pirkstiem skatās – vai tik kāds neizdomās nozagt šokolādes tāfelīti
–, redzot, kā pircēju veselība un dzīvība tiek apdraudēta, neliekas
ne zinis. «Turpat veikalā taču pārdod arī nažus, virtuves āmurus un
virkni citu priekšmetu, ko šāds agresors var paķert un patiesi kādu
nogalināt. Es vienkārši nespēju noticēt, ka sargs pat neiedomājās
iejaukties un mūs aizsargāt,» turpina Ludmila. Ne mazāku sašutumu
un satraukumu par pārdzīvoto pauž gandrīz sešdesmit gadus vecā
Tamāra, kurai agresīvais vīrietis savainojis aci. Tagad sieviete
izjūt gandrīz vai bailes iet veikalā, bet par apsardzes bezdarbību
viņa ir neizpratnē.

Policija apsarga
bezdarbību nosoda
Neizpratnē ir arī policija, kas atzīst, ka katra pilsoņa pienākums
ir palīdzēt nelaimē nonākušiem, bet vēl jo vairāk pienākums tas ir
cilvēkam, kas nēsā formas tērpu. «Protams, policija vienmēr ir
uzsvērusi, ka, kļūstot par konflikta un vardarbības aculiecinieku,
cilvēkam jāizvērtē savas iespējas un tikai tad jāiejaucas tā
atrisināšanā. Mēs nevaram prasīt, lai katrs, kurš uz ielas redz
kautiņu, ietu strīdniekus izšķirt. Šajā gadījumā iejaukšanās var
būt arī ātra policijas informēšana par notiekošo. Taču apsargam,
kas nēsā formas tērpu un ar kuru vismaz teorētiski cilvēki saista
savu drošību, būtu jāmāk savaldīt agresīvus cilvēkus, kas apdraud
apkārtējo drošību,» policijas viedokli pauž Jelgavas pilsētas un
rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece.
Līdzīgi cietušajām sievietēm un daudzajiem pircējiem arī policija
uzskata, ka apsargam veikalā vajadzētu gādāt ne vien par preču
drošību un cīnīties ar zagļiem, bet arī rūpēties par vispārēju
kārtību veikalā, tostarp apmeklētāju aizsardzību.

Veikals nekā
ārkārtēja neredz
Bet pilnīgi citāds viedoklis ir veikala administrācijai, kas faktā,
ka apsargs uzbrukuma laikā atradies galvenajā novērošanas telpā,
nevis steidzies palīgā sievietēm, nesaskata neko ārkārtēju. «Jā,
viņš redzēja uzbrukumu un, taisnība, viņš negāja sievietēm palīgā.
Bet atkauties no uzbrucējiem nav viņa uzdevums, turklāt kas būtu
noticis, ja agresīvais pircējs būtu uzbrucis arī apsargam?! Arī
viņam taču ir ģimene un bērni un ir jārūpējas par savu veselību un
dzīvību,» pārliecinoši teic Jelgavas lielveikala «Maxima» Rīgas
ielā direktore Žanna Vasiļjeva. Viņa piekrīt, ka situācija varot
šķist absurda, taču – tikai no vienas puses: «Padomājiet paši –
lielākoties par apsargiem strādā vīrieši gados vai sievietes. Alga,
ko varam piedāvāt, ir tikai 250 lati. Kurš nopietns vīrietis spēka
gados ko tādu varētu atļauties? Turklāt mūsu apsargiem nav nekādu
palīglīdzekļu – pistoles, pat ne gāzes baloniņa. Apmācība arī nav
tāda, lai viņus varētu uzskatīt par klientu miesas sargiem. Tā kā
viņu amata galvenais pienākums ir rūpēties par zagļu izķeršanu, tad
prasīt, lai viņš apdraud savu dzīvību, cīnoties ar reāli agresīviem
klientiem, būtu nevietā. Šajā gadījumā apsargs darīja to, kas viņam
bija jādara – atradās centrālajā veikala novērošanas kabīnē,
nospieda trauksmes pogu, lai izsauktu policiju, un uzmanīja, lai
neviens šajā laikā nemēģina aplaupīt veikala kasi.»
Ž.Vasiļjeva piekrīt, ka, iespējams, prasības apsardzei vajadzētu
izvirzīt augstākas, taču tas esot uzņēmuma centrālā aparāta
kompetences jautājums, kura iztirzāšanā viņa neesot tiesīga
iejaukties. Bet, kamēr apsargi veikalos ir tādi, kādi ir, mēs varam
vien sagaidīt, ka arī turpmāk atskanēs ziņas, līdzīgas tai, kas
parādījās tūdaļ pēc kārtējās veikala aplaupīšanas Rīgā, kad,
analizējot laupīšanu, tika sacīts: «Paldies Dievam, apsargs bija
tālākajā veikala galā un laupītājus nesatika, pretējā gadījumā viņa
dzīvība būtu apdraudēta…»