Pilsētā

Anna Afanasjeva

Lai gan pilsēta nav tik liela un pārmaiņas tik grandiozas,
tomēr ik gadu konkursā var atrast savas «rozīnītes» un lietas, kas
pārsteidz. Tā atzīst vairums veikalnieku un krodzinieku konkursa
komisijas locekļu. Komisijas vadītājs Sabiedrības veselības
aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs Juris Volostņikovs līdzās
nolikumā uzskaitītajiem punktiem paliek uzticīgs divām pamatlietām
– tam, ko pakalpojumu sniedzējs dod saviem apmeklētājiem, un tam,
ko tas nodrošina darbiniekiem. 

Būtiski, ka, neraugoties uz ekonomisko situāciju, darba devēji
neaizmirst strādājošos, piešķirot viņiem par brīvu vai daļēji
apmaksājot pusdienas, nodrošinot veselības apdrošināšanas polisi,
organizējot kopīgus pasākumus vai apmaksājot darbinieku bērniem
vasaras nometni. Lai kādu neaizmirstu un neapvainotu, viņš atturas
nosaukt konkrētus uzņēmumus, tomēr patīkami, ka šādas tendences iet
vairumā – pirms dažiem gadiem šādus konkursantus varēja saskaitīt
uz vienas rokas pirkstiem. Tagad par bonusiem domā vai katrs
otrais. Savukārt «Jelgavas Vēstneša» aptaujātie uzņēmēji par
darbiniekiem pieejamajiem labumiem runā skopi, visbiežāk minot
materiālos stimulus. 

Kārtība vairo uzticību

Pārtikas preču grupā visiem svaigā atmiņā palikusi ažiotāža
par problēmām lielveikalā «Maxima». Kaut arī neviens uzņēmuma
veikals godalgoto vidū nav ticis, komisijas pārstāvji apgalvo, ka
pārmaiņas ir acīmredzamas un stāvoklis būtiski uzlabojies.
«Tirdzniecības zālē tas varbūt nav tik redzams, tomēr
pārliecinājāmies, ka secinājumi ir izdarīti – situācija
pārspriesta, ir atrasts risinājums, sakārtotas noliktavu telpas,
lai neatkārtotos līdzīgi precedenti,» ievērojusi komisijas locekle
Zigrīda Sokolova. 

Ligita Vitovska no Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas
norāda, ka arī citi pārtikas preču tirgotāji uzmanību pievērsuši ne
vien tirdzniecības zālei, bet arī aizmugurei jeb sētas pusei,
salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī pircējiem neredzamajā daļā
viss vairs neesot aizkrauts ar kastēm un valdot lielāka kārtība.
V.Volostņikovs piebilst, ka, no pieredzes meklējot vājās vietas,
apmeklējumu laikā nekur nav izdevies konstatēt pārtikas preču
realizācijas termiņu pārkāpumus.

Tomēr cenu zīmju problēmas gan «Maximā» joprojām pastāv, arī
citiem veikaliem, kas regulāri organizē akcijas, cenu nesakritība
plauktos un pie kases retāk vai biežāk sagādā raizes. Tas noteikti
atklātos patērētāju aptaujā. Ne viens vien pircējs pēc vilšanās uz
tādu veikalu vairs neietu, taču reizēm, ja tas ir tuvākais vai
lētākais, nav citas iespējas.

Lielveikala «Pērnava» vadītāja Rozālija Ziemele atzīst, ka
dažkārt pārpratumi saistīti ar pašu pircēju neuzmanību, kad sajauc
preču cenu zīmes vai uzmanīgi neizlasa visu līdz galam. Citādi
veikala darbinieki strikti uzmanot cenu atbilstības. Tomēr ir
skaidrs, ka šodien pircēji cītīgi seko akciju preču piedāvājumam,
lai iepirktos izdevīgāk. «Gribu justies kā cilvēks un normāli ar
iepirkumu ratiem izbraukt, bet neizdodas. Lai gan pircēji ne pie kā
nav vainīgi, tomēr tieši viņiem nākas izbaudīt saspīlētas
attiecības,» J.Volostņikovu neapmierina, ka lielveikalos vērojama
aizvien lielāka pārblīvētība. Citi tādi bijuši no laika gala, bet
nu ar šo ligu grēko arī «Rimi» un «Elvi» 

Nomnieku meklējumi – 

centru ikdiena

Visvairāk ekonomiskās situācijas ietekme uz ikdienu vērojama
tirdzniecības centros, kurus ik pa laikam pamet kāds nomnieks. Lai
gan pie tukšajām vietām pievienots uzraksts «Šeit atradīsies jauns
veikals», nav pārliecības, ka tā tik tiešām būs. Centru «Valdeka»
šogad pameta būvmateriālu veikals «Nelss», «Pilsētas pasāžu» –
restorāns «Stolovaja Nr.5» un vairāki citi nomnieki. Praktiski nav
tirdzniecības centra, kurš to nebūtu izjutis. Tāpat centros lielākā
cilvēku plūsma vērojama apakšstāvu pārtikas veikalos. Citās
tirgotavās pircēji iegriežas retāk, turklāt biežāk, lai apskatītos,
nevis iepirktos. 

Centru pārstāvji uz tirdzniecības vietu aizpildīšanu raugās
optimistiski un problēmas neiezīmē. Gluži otrādi, katram ir savas
attīstības ieceres. Ja ekonomiskā situācija neiespaidos, jau
nākamvasar būtiskas pārmaiņas varēs redzēt «Valdekā», kur paredzēts
izveidot pasaulē atzītu modes brendu avēniju. «Iespējams, daļa
pašreizējās situācijas dēļ iespēju atvērt jaunu veikalu izsvērs
pamatīgāk, pārdomās,» pieļauj Z.Sokolova. Centra pārstāve Inta
Stražinska atzīst, ka, projektējot veikalu, nav īsti pārdomātas
pircēju plūsmas, tāpēc esošajās telpās nepieciešamas pārbūves. Arī
komisija ievērojusi, ka līdz ar veikala «Jysk» ienākšanu
apmeklētāju kustība tirdzniecības centra labajā spārnā ir
atdzīvojusies. Kad šajā pusē saimniekoja «Nelss», pircēju plūsma
nebija liela. 

Mazāku saimniecību 

vieglāk pārskatīt

Komisija atzīst, ka «Vivo centrs», būdams kompaktāks un labāk
pārdomāts, mazāk izjūt nomnieku problēmas. To meklēšanā centrs
izvēlas jau pārbaudītas metodes un konsekventāk pieturas pie agrāko
plānu īstenošanas, apmeklētājus piesaistot arī ar citām
aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar tirdzniecību.

«Pilsētas pasāžā» visdzīvākais ir pirmais stāvs, ar katru
nākamo apmeklētāju plūsma sarūk. Kā veiksmīgs nomnieks vērtējama
Jāņa Rozes grāmatnīca, kas ir labi apmeklēta. Citādi tirdzniecības
centrs ir vēl meklējumos, taustās. Šovasar ar anketu palīdzību
aptaujāti gan apmeklētāji, gan nomnieki un darbinieki, lai
noskaidrotu, cik bieži tiek apmeklēts centrs, lietas, kas patīk vai
neapmierina. Tāpat uzdoti jautājumi par centra interjeru un
aktivitātēm, kas varētu uzrunāt. 

Komisijas pārstāve Laima Šmelde no mārketinga un reklāmas
uzņēmuma «Maconi» pie «Pilsētas pasāžas» nav ievērojusi informāciju
par birojiem, kas pieejami centrā. «Nezinātājam biroji ir ļoti
grūti pieejami. It kā vieta pilsētas centrā ir ļoti laba, bet tajā
pašā laikā – ne,» teic L.Šmelde, piebilstot, ka arī nomas maksa
birojiem nav atbilstoša vietai, telpu kvalitātei un autostāvvietas
pieejamībai. Raksturīgi, ka Jelgavā atšķirībā no Rīgas
tirdzniecības centriem telpu nomas maksa pagaidām nav sākusi
kristies. L.Šmelde nav pamanījusi arī biroju cenu kritumu, lai gan
tajā pašā pasāžā brīvu vietu netrūkst. 

Būtisks bijis tirdzniecības centra «Kanclera nams» veikums,
kur nepilnos divos gados faktiski visa ēka, nepārtraucot darbu, ir
pārbūvēta, saglabājot pieprasītāko preču sortimentu un papildinot
ar jaunu. «Brīžiem ir sajūta, ka šeit visa kā ir par daudz, tomēr
atsevišķās mājsaimniecības preču grupās citur piedāvājums nav tik
liels. Redzams, ka attīstība un risinājumu meklējumi turpinās, bet
viss liecina, ka uzņēmums ir uz pareizā ceļa,» spriež komisijas
loceklis.

Ekonomiskā situācija 

arī kā dzinulis

Nemainīgs dalībnieku kontingents ir būvniecības veikalu un
degvielas uzpildes staciju grupā. Šogad pēc remonta pozīcijas
uzlabojis «Statoil» Rīgas ielā. V.Volostņikovs bilst, ka pie vienas
reizes par ļaunu nenāktu arī vecā bruģa nomaiņa, taču tas palicis
neizdarīts. Bet citādi degvielas uzpildes stacijās pieejamie
pakalpojumi ir labā līmenī.

Arī būvmateriālu veikali Jelgavā labu laiku izceļas gan ar
produkcijas sortimentu, gan apkalpošanas kultūru. Pagājuši laiki,
kad konsultantiem bija vienalga, ko bez praktiskās izpratnes
stāstīt par produkcijas īpašībām, ka tik to izdodas pārdot. Tiesa,
reizēm gan pat visiem standartiem atbilstošā tirgotavā gadās, ka
pēc žalūziju iegādes skrūvju nodaļas darbiniece pircējam nemāk
ieteikt, kādas būtu piemērotākās. 

Mazākas izmaiņas jūtamas būvmateriālu un mājsaimniecības preču
centrā «K-rauta», kur līdz ar nodošanu ekspluatācijā nodrošināta
visa infrastruktūra un ieviesti savi standarti. Pārējie veikali ir
elastīgāki. Tirdzniecības namā «Kurši» kopš pērnās vasaras
noasfaltēts jauns laukums, iekārtoti jauni āra stendi. «Pilsēta»
turpinājusi ieguldījumus brīvās teritorijas apdzīvošanā, arī
veikalam «MNL» pievienojusies piebūve.

Veikala «K-rauta» vadītāja Sanita Koklīte atzīst, ka pagaidām
tirgotāji būvniecības apjomu samazināšanos krasi neizjūt, jo
remontu apjomi saglabājas, sarukuši lielie jaunie projekti.
Rūpniecības ielas «Kuršu» tirdzniecības nama vadītājs Dzintars
Ozoliņš piekrīt, ka ekonomiskā situācija zināmu ietekmi veido,
tomēr līdz šim tā nav izteikti jūtama. Vienlaikus tā kalpo kā
dzinulis sasparoties. «Apstākļos, kad konkurence aug, ieguvēji būs
tie, kas profesionālāk un kvalitatīvāk apkalpos klientus,» viņš
atklāj, uzsverot stabila kolektīva nozīmi. Šo gadu laikā uzņēmums
centies noturēt un saturēt savus labākos darbiniekus, jo kadru
mainība neliecina par profesionālu pieeju. 

Nozarē gan ir veikali, piemēram, «Depo», kas sevi pozicionē
citādi un lielākoties orientējas uz preču piegādi, apejot
konsultantu līmeni. Pēc Dz.Ozoliņa domām, šī tomēr ir joma, kur
ienāk jaunas tehnoloģijas un produkcija, tādējādi ierindas pircējam
bez būvnieka zināšanām piedāvājumā grūti orientēties. 

Restorānus un 

kafejnīcas apmeklē retāk

Ēdināšanas uzņēmumu grupā kādreizējo dalībnieku vidū būtiskas
izmaiņas vai izaugsme nav novērota. Visus vienprātīgi pārsteidzis
restorāns «Madara», kura atmosfēru pēc remonta nevar salīdzināt ar
kādreizējo. Komisijas pārstāvji to raksturo kā vienīgo vietu
pilsētā, kas veiksmīgi pretendē uz augstākās kategorijas ēdināšanas
uzņēmuma statusu. Padomāts ne vien par apkalpošanas kultūru, bet
arī citām niansēm, piemēram, ēdienkartē līdzās konkrētiem ēdieniem
ieteikti piemēroti dzērieni. Varbūt telpām pietrūkst plašuma, stila
ziņā, iespējams, ir lietas, kas ir pārāk izceltas, un citi
interjera elementi netiek tām līdzi, tomēr tas ir katra gaumes
jautājums.

Restorāna vadītāja Līga Bila teic, ka vadās pēc savām izjūtām
un cenšas darīt tā, lai vispirms pašai patiktu. «Tad arī citiem
patiks. Bet ikviens parasti atgriežas vietā, kur viņam ļoti
paticis,» tā L.Bila. Jautāta, ar kādiem līdzekļiem izdodas noturēt
līmeni, viņa teic, ka nekādu īpašu paņēmienu nav, vien zināmi
noteikumi, kas jāievēro, kā jebkurā darba vietā. «Kolektīvs nav
liels, tāpēc ir vēlme, lai mēs būtu kā viena ģimene, izprastu
kopējos mērķus,» teic vadītāja, piebilstot, ka vairāk jūtas kā
mamma, nevis biznesmene. Savukārt reizēs, kad skaidri redzams, ka
cilvēkam nav izpratnes par apkalpošanas kultūru, nākas
šķirties.

Saimniecisko situāciju L.Bila raksturo kā smagu. Ir dienas,
kad par restorāna apmeklējumu nevar sūdzēties, bet tad seko tukšais
laiks. Arī Z.Sokolova ievērojusi, ka ēdināšanas uzņēmumos jūtami
samazinājies apmeklētāju skaits. Tas savukārt ietekmē uzņēmumu
apgrozījumu un rentabilitāti un agrāk vai vēlāk atsaucas arī uz
apkalpošanas kvalitāti. Izskaidrojums ir vienkāršs – cilvēki
restorānus un kafejnīcas vairs neapmeklē tik bieži, kā agrāk. «Kad
jāmaksā kredīti, vispirms līdzekļus izlieto neatliekamajiem
izdevumiem,» spriež Z.Sokolova. 

No konkursa dalībniekiem normāla apmeklētāju plūsma novērota
abos «Čili picas» uzņēmumos, arī restorānā «Crash». Neizdevīguma
dēļ darbību pārtraucis restorāns «Stolovaja Nr.5», kas pērn ieguva
laureāta titulu valsts mēroga konkursā. Tāda paša titula ieguvējs
restorāns «Silva» no dalības konkursā šogad atturējās, jo izdevīga
telpu nomas piedāvājuma dēļ, neraugoties uz izdevīgo vietu un
iegūto cieņu, arī domā pārtraukt darbību. 

Garāmgājēji vairs 

neiegriežas

Savukārt skaistumkopšanas salonos, lai cik tas būtu
paradoksāli, apmeklētāju netrūkstot. «Uz salonu joprojām nevar
ierasties, kad iedomājies, ir jāpierakstās labu laiku iepriekš,»
konstatējusi Z.Sokolova. Tiesa, kā norāda salona «Donna Bella»
vadītāja Evita Mīļā, viegli neiet. Pārsvarā saloni balstoties uz
pastāvīgajiem klientiem, garāmgājēji tāpat vien vairs
neiegriežoties. «Klients noteikti kļūst vērtīgāks. Nākotnē izdzīvos
tie, kam ir sava klientūra un personīga attieksme pret klientu,
tāpēc pieaug attieksmes un kvalitātes nozīme. Jauniem saloniem un
meistariem apritē ieiet nav viegli, cilvēki, kas pieraduši pie
zināmām lietām, baidās riskēt un kaut ko mainīt,» tā
E.Mīļā. 

Arī skaistumkopšanas salona «Stils», kurš darbojas jau labu
laiku, bet konkursā pieteikts pirmo gadu, vadītāja Ilze Pētersone
stāsta, ka klientēm no malas pie viņiem nav viegli nonākt. Lielākās
rindas, pat divi mēneši, ir pie frizierēm, taču arī pie kosmētiķēm
un manikīra meistarēm jāpiesakās savlaicīgi. Vienas receptes, kā
klientu noturēt gadiem, nav. I.Pētersone to saista ar attieksmi:
«Savu klientu pazīstam, tāpēc ievērojam pat garastāvokļa izmaiņas
un attiecīgi varam kaut ko piedāvāt, mūsu starpā notiek cita līmeņa
sarunas.» Lai attieksmi saglabātu, gluži tāpat kā pie ģimenes ārsta
šeit katram klientam iekārtota sava kartotēka par veiktajām
skaistumkopšanas procedūrām, izmantotajiem līdzekļiem, lai
gadījumā, ja pakalpojums jāsniedz citai kolēģei, viņa zinātu
klienta priekšvēsturi, matu vai citas īpatnības, reakciju uz
produktiem. «Vislabākā reklāma ir apmierināti klienti, kas labās
ziņas izplata citiem,» rezumē I.Pētersone, piebilstot, ka visas
salona darbinieces ir mammas un viņām pirmajā vietā jābūt ģimenei,
tāpēc «nestrādājam, kamēr krītam, jo mammas ir vajadzīgas arī
mājās».

Līdzīgi kā citi konkursa dalībnieki, arī saloni klientus
cenšas piesaistīt ar kādu «rozīnīti» – viens piedāvā vīna maskas un
masāžas, cits vēl kaut ko pilsētā nebijušu. No patērētājiem
dzirdēts, ka ne vienā vien vietā kosmētiķi strādā ar noteiktu
produktu līniju, bet klientam, kam tā neder, piemērotu kosmētiku
nespēj ieteikt. Komisijas pārstāves pieļauj, ka tā varētu būt,
tomēr tik profesionālās niansēs saloni nav vērtēti. J.Volostņikovs
skaidro, ka diplomēti kosmetologi atšķirībā no kosmētiķiem Jelgavā
patiešām saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr tas ir cita
cenu līmeņa pakalpojums. Tas ir pieejams, tomēr nav pārāk
pieprasīts, līdz ar to speciālists nav tik brīvi
pieejams. 

Pārsteidz ar atmosfēru 

un piedāvājumu

«Lai gan mani maz kas vairs spēj pārsteigt, tomēr sporta
centrs «Fitland» ar atmosfēru un piedāvājumu Jelgavā ir kas līdz
šim nebijis,» teic L.Šmelde. Arī citi komisijas locekļi atzīst, ka
šeit salīdzinājumā ar pērn atvērto «Atlētika Jelgava» vērojama
lielāka daudzveidība, vairāk domāts par dažādu vecumu
apmeklētājiem, arī cilvēkiem gados un bērniem. Izveidots atsevišķs
stūrītis iesācējiem. 

Cenu ziņā krasas atšķirības klubu vidū nav vērojamas. Savukārt
pirmie klienti ievērojuši, ka SPA procedūru cenas līdzinās Jūrmalas
un Rīgas pakalpojumiem, lai gan pieejamas šaurākā klāstā. «Fitland»
pieļauj, ka pašreizējos apstākļos cenas var likties par dārgu,
tomēr kluba līmenis arī ir samērā augsts, turklāt, iegādājoties
abonementu, sākot no trim mēnešiem, norēķināties iespējams pa
daļām. 

Pagaidām kompleksā nav pieejami rehabilitologa pakalpojumi,
lai profesionāli izvērtētu klienta veselības nostiprināšanai un
tonusa uzlabošanai piemērotāko slodzi. Tas svarīgi cilvēkiem, kas
līdz šim nav praktizējuši aktīvu dzīvesveidu. Treneris Andrejs
Šimko piekrīt, ka tas būtu lietderīgi, tomēr arī pašlaik nodarbības
apmeklētājiem tiek plānotas individuāli, ne vien atbilstoši vēlmēm,
bet arī fiziskajām iespējām. Pirmie darba mēneši, kas zināmā mērā
saistīti ar iepazīstināšanas aktivitātēm, liecina, ka līmeņa
noturēšanai kluba darbs pilnveidosies.