Šodien Jelgavas kultūras namā Jelgavas domes projekta «Atver durvis nākotnei» ietvaros norisinājās seminārs pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai klātesošos iepazīstinātu ar labās prakses piemēriem sabiedrības integrācijā.
Arturs Neikšāns Šodien Jelgavas kultūras namā Jelgavas domes projekta «Atver durvis nākotnei» ietvaros norisinājās seminārs pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai klātesošos iepazīstinātu ar labās prakses piemēriem sabiedrības integrācijā.
Seminārā, kuru vadīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Jānis Ķusis, bija aicināti piedalīties Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes, Bauska, Dobeles, Tukuma, Jēkabpils pašvaldību un NVO pārstāvji. Pēc Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa uzrunas semināra praktisko daļu atklāja Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, kurš norādīja, ka Jelgava un visa Latvija līdzīgi kā pirms vairāk nekā 10 gadiem atrodas krustcelēs un ir jāsāk domāt, kā rīkoties tālāk. «Pašreizējie integrācijas procesi valstī diemžēl ir neefektīvi. Šobrīd Latvijas sabiedrība ir sašķelta praktiski divās daļās, kura dzīvo divās informācijas un kultūras telpās – Latvijas un Krievijas. Lai gan pēdējo gadu laikā Jelgavā īpaša nozīme ir pievērsta tieši sabiedrības integrācijai, ir izveidots Sabiedrības integrācijas centrs un īstenoti vairāki veiksmīgi projekti, šajos pasākumos tomēr neiesaistījās tik liela daļa sabiedrības, kā cerējām,» teica G.Kurlovičs, aicinot kolēģus dalīties pieredzē par situāciju citās Latvijas pilsētās, kā arī gūto pozitīvo pieredzi.
Liepājas pilsētas pašvaldības eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās Brigita Dreiže pieļāva, ka Jelgavā problēmas ar sekmīgu integrāciju ir tāpēc, ka Jelgavā ir nepietiekams skaits aktīvi darbojošos NVO. Salīdzinājumā – Liepājā darbojas 554 NVO, kamēr Jelgavā tikai 238. Prezentējot aizvadīto gadu laikā īstenotos sabiedrības integrācijas projektus, starp kuriem var minēt Liepājas neredzīgo biedrības, bērnu un jauniešu biedrības «Liepājas Jaunie Vanagi» atbalstīšanu, vietējā laikraksta izdošanu krievu valodā un daudzus citus, B.Dreiže tomēr norādīja, ka lielas problēmas sagādā salīdzinoši lielais nacionālo biedrību skaits, kuras visas meklē atbalstu. «Liepājā ir 19 biedrības dažādām minoritātēm, un tās visas sagaida pašvaldības atbalstu, tomēr ir jāapzinās, ka mūsu resursi ir ierobežoti, jo īpaši šajos laikos. Mēs ceram, ka Liepājas biedrības spēs apvienoties, lai savu darbību varētu vieglāk koordinēt, arī mums būs vieglāk palīdzēt,» norāda B.Dreiže. Viņa arī piebilda, ka Liepājā katru gadu tiek godinātas veiksmīgākās NVO un brīvprātīgie, kas tādējādi dod papildus impulsu turpmākajiem darbiem.
Savukārt Naturalizācijas pārvaldes Daugavpils reģionālās nodaļas pārstāve Ilze Onzule norādīja, ka sabiedrības integrācija Daugavpilī ir sevišķi būtiska, jo šeit dzīvo ne tikai latvieši un krievi, bet arī daudz baltkrievu, ukraiņu un poļu. Kā atzina I.Onzule, līdzīgi kā Liepājā arī Daugavpilī ir reģistrētas 17 etniskās biedrības, kuras nespēj sadalīt ietekmi. Lai vismaz daļēji atrisinātu šo problēmu, 2005. gadā tika izveidots Daugavpils etniskais centrs, kas vienkopus apvieno visu informāciju par biedrībām Daugavpilī. I.Onzule arī norādīja, ka sadarbībā ar pašvaldību ir izveidota NVO atbalsta padome «Varavīksne», kuras uzdevums ir koordinēt pārējo NVO darbību, ir izveidotas arī vairākas sociālās iestādes, ko pilsētnieki ir atzinīgi novērtējuši.
Semināra gaitā uzstājās arī pārstāvji no Rēzeknes, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils un Tukuma, kā arī no Sabiedrības integrācijas fonda, Zemgales NVO atbalsta centra un Latvijas Zontu biedrības.
4.3 °C,
3 m/s,
74.3 % 
4.3 °C,
3 m/s,
74.3 %