Latvijā

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, nosakot kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tā dēvēto aplokšņu algu, kā arī par kukuļa solīšanu. Parlaments šodien akceptēja vairākas izmaiņas krimināltiesiskajā regulējumā.

Kriminālatbildība noteikta, ja «aplokšņu algas» izmaksu darba
devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz
desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par «aplokšņu algu» izmaksāšanu
līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram nosakot administratīvu
atbildību.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu noteikta brīvības
atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības
atņemšana. Kā alternatīvs sods likumā būs minēts piespiedu darbs
vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu
komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos, vai tiesības ieņemt
noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Arī patlaban likums par «aplokšņu algu» izmaksāšanu ļauj sodīt
darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Taču «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā
izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi
atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.

LETA

Foto: no JV arhīva