Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, nosakot kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tā dēvēto aplokšņu algu, kā arī par kukuļa solīšanu. Parlaments šodien akceptēja vairākas izmaiņas krimināltiesiskajā regulējumā.
Kriminālatbildība noteikta, ja «aplokšņu algas» izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par «aplokšņu algu» izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram nosakot administratīvu atbildību.
Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvs sods likumā būs minēts piespiedu darbs vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos, vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Arī patlaban likums par «aplokšņu algu» izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.
LETA
Foto: no JV arhīva
27.9 °C,
3.7 m/s,
44.6 % 
27.9 °C,
3.7 m/s,
44.6 %