Pilsētā

Iespējams, daļai jelgavnieku gaisa piesārņojuma mērīšana saistās ar vēl pagājušajā gadsimtā Jelgavā uzstādīto metāla konteineru ar antenu jeb gaisa kvalitātes novērojumu staciju Akadēmijas un Lielās ielas krustojumā, kas pēc tam demontēta. Šobrīd mūsu pilsētā jau trešo reizi 20 gadu periodā gaisa kvalitāte un pilsētvides kvalitāte tiek izvērtēta ar citu, ne mazāk efektīvu, metodi, kura, kaut arī ikdienā atrodas mums blakus, tomēr paliek iedzīvotāju nepamanīta. Zinātniski to sauc par lihenoindikācijas metodi, bet faktiski tā ir gaisa kvalitātes mērīšana ar ķērpju palīdzību.

Šī gada martā LLU piecu pētnieku grupa ir pabeigusi nu jau trešo
vides kvalitātes izvērtēšanas un gaisa piesārņojuma pētījumu. Tā
galvenais secinājums: būtiskākie vides un gaisa piesārņotāji mūsu
pilsētā vairs nav lielie rūpnieciskie objekti, bet gan paši
jelgavnieki. Jau divdesmit gadus Jelgavā tiek veikts gaisa
kvalitātes un vides piesārņojuma monitorings, kura galvenais mērķis
ir informēt par galvenajiem gaisa piesārņotājiem Jelgavā,
salīdzināt 10 un 20 gadu periodā notikušās izmaiņas gaisa
kvalitātē, kā arī izstrādāt vides kvalitātes optimizācijas
priekšlikumus. «Manuprāt, šīs bioloģiskās metodes izmantošanas
lielākais ieguvums ir tas, ka mēs varam novērot nevis piesārņojumu,
kas nonāk atmosfērā, bet gan to, ko ikdienā reāli uzņem pilsētvidē
esošie augi un, protams, arī pilsētas iedzīvotāji. Būtiski, ka šie
mērījumi aptver gandrīz visu pilsētas teritoriju. Esam veikuši
īslaicīgus gaisa piesārņojuma mērījumus konkrētos punktos, taču tie
neraksturoja situāciju visā pilsētā,» izmantotās metodes plusus
akcentē Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un
pilsētplānošanas pārvaldes vides pārvaldības speciāliste Solvita
Lūriņa.

Pēta pārmaiņas 20 gadu laikā

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā notika būtisks
pavērsiens rietumu cilvēka izpratnē par tā attiecībām ar zemi un
tās resursiem. Tika parakstīti dažādi ilgtermiņa rīcības plāni par
bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, mežu izmantošanas
principiem un citām svarīgām vides problēmām. Jelgavā tajā laikā
aktīvi darbojās Vides aizsardzības klubs, savukārt pašvaldība
iesaistījās «Agenda 21» rīcības plāna īstenošanā, kas paredzēja
izstrādāt ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 21. gadsimtam. Viena no
pētniecēm, kas šajā projektā iesaistījās, bija LLU Meža fakultātes
profesore Inga Straupe. «Šī projekta laikā bija iespēja doties uz
Zviedriju, lai iepazītos ar to, kā šajā valstī cilvēki attiecas
pret vidi, dabas resursiem, atkritumu šķirošanu un citiem
jautājumiem. Esmu bioloģe, un man radās iespēja veikt šādu
pētījumu. Tāds bijis gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, taču
Jelgava ir vienīgā, kur tas veikts cikliski 20 gadu garumā,»
skaidro viena no šī gada pētījuma autorēm I.Straupe.

1996. gadā tapa pirmais pētījums, 2006. gadā identisku pētījumu
veica Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniece Ligita
Liepiņa, bet 2016. gadā pētījumu atkal veica I.Straupe kopā ar Ingu
Grīnfeldi un Meža un vides būvzinātņu fakultātes studentiem.

Gaisa piesārņojumu mēra ar dažādiem ķērpjiem

«Ķērpji ir komplicēti organismi, kas sastāv no diviem citiem
organismiem – sēnēm un aļģēm. Tie savstarpēji ļoti labi sadarbojas
– aļģes fotosintezē jeb ražo organiskās vielas, ko izmanto sēnes,
kuras savukārt uzņem ūdeni un neorganiskās vielas. Sanāk, ka šie
organismi viens otru baro,» ar ķērpju uzbūvi iepazīstina I.Straupe.
Ja gaisā ir gāzveida vielas, tad, savienojoties ar ūdeni, tās veido
dažādas skābes. Tiklīdz tās nonāk uz ķērpja, notiek dažādi
bioloģiski procesi, kas gandrīz vienmēr beidzas ar ķērpja
atmiršanu. Dažādām ķērpju sugām ir atšķirīga jutība pret atmosfēras
piesārņojumu, tāpēc ķērpju floras sastāvs dažādās pilsētas daļās
var būt atšķirīgs. Pamatojoties uz šīm atšķirībām, var novērtēt
gaisa piesārņojuma pakāpi pilsētā. «Šo metodi pasaulē sāka izmantot
jau 20. gadsimta sākumā, tā ir lēta un ērti izmantojama, jo norāda
uz ilglaicīgu piesārņojumu. Bieži vien cilvēks pat nepamana, ka
dzīvo piesārņotā vidē, biežāk slimo, un slimības cēloņus meklē
citur,» skaidro I.Straupe.

Pētījuma metodika ir salīdzinoši vienkārša: kopš 1996. gada
Jelgavas teritorija ir sadalīta parauglaukumos: pilsētas centra
teritorija – 500×500 metru laukumos, bet pārējā – viena
kvadrātkilometra laukumos. Katrā šādā laukumā tiek iezīmēti 10
koki, uz kuriem tiek veikta ķērpju procentuālā seguma uzskaite.
Visbiežāk uz koka būs vairākas ķērpju sugas – arī tās tiek
fiksētas. Papildus pētījumos tiek izmantota arī ķērpju
transplantācijas metode – 20 vietās izvietoti transplanti – zariņi,
uz kuriem ir ķērpis pūslīšu hipogimnija (Hypogymnia physodes), kas
ņemti Mežciemā. «Mēs no meža paņemam vienu īpašu ķērpi un
skatāmies, cik ilgā laikā tas reaģē uz gaisa piesārņojumu un
atmirst. Šī metode galvenokārt orientēta uz sēra dioksīda
koncentrāciju gaisā un rāda šābrīža piesārņojumu,» papildina
I.Grīnfelde.

Smago metālu «kokteiļi»

Trešajā pētījumā līdztekus ķērpju metodēm tika izmantota vēl
viena – smago metālu sastāva un daudzuma noteikšana sniega segā 20
punktos, kas izvietoti Jelgavas teritorijā. Paraugi tika iegūti
2017. gada sākumā. «Šī ir vēl viena metode, kā monitorēt gaisa
kvalitāti un piesārņojumu pilsētā. To 2000. gadu sākumā izmantoja
Alpos un Antarktīdā, taču vēlāk tā pielietota arī urbānās
teritorijās. Pētījuma metodika ir vienkārša: uzsnigušo sniegu pēc
septiņām dienām savāc un paraugus analizē. Šobrīd tā ir ļoti
populāra metode, jo ir pieejamas nepieciešamās iekārtas, lai
fiksētu visus sniegā esošos elementus,» pētījuma metodi skaidro
I.Grīnfelde. Svarīgi, ka šī pētījuma rezultātos tiek fiksētas
vielas, kas saistītas, piemēram, ar transporta plūsmu, dažādu
izklaides pasākumu (uguņošanu) un ražošanas uzņēmumu ietekmi.
Faktiski sniegā konstatēto vielu «kokteilis» norāda uz pilsētā
notiekošo«šeit un tagad» izpratnē. Jāpiebilst, ka sniega paraugi
tika ņemti tajās pašās vietās, kur bija novietoti minētie ķērpja
transplanti.

Pētnieces uzskata, ka iegūtie rezultāti ir ļoti interesanti, jo
šī gada 2. janvārī uzsnigušā sniega paraugos bija redzama
dzelzceļa, maģistrālo ielu ietekme uz paraugu kvalitāti. Savukārt
pilsētas centrā ņemto paraugu sastāvs ir ļoti tuvu tam, kāds tas ir
mazapdzīvotajā Mežciemā. Savukārt februāra pētījumā rezultātus ļoti
būtiski ietekmēja intensīvā satiksme, piemēram, punktos pie
tirdzniecības centra «Valdeka», degvielas uzpildes stacijas «Neste»
Loka maģistrālē. Tāpat sniega paraugos fiksētas lielākā publiskā
pasākuma – Ledus skulptūru festivāla – laikā šautā salūta
pēdas.

«Ledus skulptūru festivāla ietekme uz gaisa kvalitāti ir
pamanāma. Šajā laikā mūsu pilsētā bija novērojama ļoti liela
satiksmes intensitāte, bija sastrēgumi, līdz ar to palielinās CO2
izmešu daudzums gaisā, kas mazā koncentrācijā cilvēka veselību
neietekmē, taču jāmin automobiļu izplūdes gāzēs esošais smago
metālu piesārņojums, kas pēc tam nonāca mūsu paraugos. Protams,
daudz ko nosaka arī laika apstākļi, visvairāk – vēja stiprums un
virziens,» gaisa kvalitātes pētīšanas nianses skaidro pētniece
I.Straupe.

Jāpiebilst, ka sava mobilā gaisa piesārņojuma mērīšanas iekārta
ir arī Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC)
pārraudzībā. Tā veic mērījumus divu stundu diapazonā konkrētos
pilsētas objektos. «Visbiežāk gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti
četros punktos: Rūpniecības ielā, pilsētas centrā, Loka maģistrālē
un vēl kādā mūsu izraudzītā punktā. Šobrīd mobilā laboratorija tiek
kalibrēta un nav mums pieejama,» skaidro POIC vadītājs Gints
Reinsons.

Galvenie piesārņotāji esam mēs paši

«Galvenais pētījuma secinājums – Jelgavā nav tādas vietas, par
kuru mums pastiprināti būtu jājautā: kas tur notiek? Tajā pašā
laikā ir nepieciešama rūpīga gaisa kvalitātes kontrole. Mēs esam
nonākuši situācijā, kad nopietnākie gaisa un vides piesārņotāji
vairs nav lielie rūpnieciskie objekti, bet gan katrs jelgavnieks
atsevišķi un visi pilsētas iedzīvotāji kopā. Katrs no mums ir
atbildīgs par to, ko aiz sevis atstāj. Acīmredzamu ietekmi uz gaisa
kvalitāti rada privātmāju kurināmā izvēle un diemžēl arī atkritumu
dedzināšana,» pētījuma rezultātus skaidro I.Straupe un I.Grīnfelde.
Viņas norāda, ka rezultāti Jelgavā pilnībā atbilst vidējai urbānai
teritorijai, piebilstot: kaut arī gaisa kvalitāte pilsētā nav
ideāla, tomēr nav tādu punktu, kuros cilvēkam var rasties veselības
traucējumi.

Šī gada pētījuma rezultāti liecina, ka Jelgavas teritorijā
salīdzinoši augsta piesārņojuma zona (tiek aprēķināta pēc īpašas
formulas – red.) fiksēta trīs vietās. Viena no tām ir Lapskalna
ielas apkaimē, kas trīs pētījumu laikā ir parādījusies tikai
pēdējos veiktajos mērījumos. Pētnieces gan izvairās minēt iespējamā
piesārņojuma avotus. Otrs «sarkanais punkts» ir Palīdzības iela, un
šajā teritorijā ticamākais iemesls piesārņojumam ir Jelgavas
cietuma katlumāja. Trešā vieta ir Rubeņu ceļa sākums pie Garozas
ielas, un viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem varētu
būt dažādu uzņēmumu saimnieciskā darbība Garozas un Prohorova ielas
apkaimē.

Jāuzsver, ka trīs pētījumu laikā no augstas piesārņojuma zonas
vairāki punkti, kas pirms tam atradušies galvenokārt bijušo
katlumāju tuvumā, pazuduši.

Savukārt smago metālu pētījumā iegūtie rezultāti apstiprina:
dienās, kad pilsētā ir krietni intensīvāka satiksme, gaisa
kvalitāte nav iepriecinoša, jo blīvā auto plūsma atstāj savu
ietekmi uz gaisa kvalitāti. Tieši transports ir viens no
lielākajiem izmešu veidotājiem, un tas ir arī loģiski – pēdējo gadu
laikā pilsētā ir sakārtotas maģistrālās ielas, krietni
palielinājusies satiksmes intensitāte.

S.Lūriņa uzskata, ka šajā jomā pilsēta strādā efektīvi. «Mēs
esam ņēmuši vērā iepriekšējo pētījumu rezultātus un ieteikumus, kas
ietekmē pilsētas apzaļumošanā izmantoto augu izvēli. Tas attiecas
arī uz alejveida koku stādīšanu gar maģistrālajām ielām. Kopumā
situācija ar gaisa kvalitāti Jelgavā ir paredzama un loģiska, to
ietekmējusi arī pēdējo 10 gadu laikā veiktā individuālā apbūve. Ir
samazinājušies augsti piesārņotās zonas punkti, taču
palielinājusies vidēji piesārņotā gaisa teritorija.»

Jāveido reljefs

Kā galvenos ieteikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā
pētnieces min gaisa mitrināšanu un pilsētvides reljefa veidošanu.
«Ir ļoti svarīgi, lai gaiss pilsētā riņķotu un ventilētos. Tas
nozīmē, ka atklātas pilsētvides teritorijas var mīties ar blīvi
apdzīvotām, lai vējam ir iespēja sagriezties. Domājot par
apstādījumiem pilsētā, nav nepieciešams stādīt augstus kokus –
efektīvāks risinājums ir apstādījumi cilvēka augumā. Svarīgs ir arī
gaisa mitrināšanas faktors – kaut gan pilsētas teritorijā ir daudz
upju, būtiski, lai gaiss tiktu mitrināts arī pilsētas centrā – to
var izdarīt ar strūklaku un baseinu palīdzību. Eiropā šāda prakse
ir ļoti izplatīta,» ar pētījuma ieteikumiem iepazīstina
ekspertes.

Foto: Austris Auziņš