Latvijas Banka 22. februārī laidusi apgrozībā sudraba piemiņas monētu «Hercogam Jēkabam 400». Tās grafisko dizainu pēc hercogam Jēkabam veltītas piemiņas medaļas parauga veidojusi māksliniece Ilze Lībiete un ģipša modeli – tēlnieki Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks hercogs Jēkabs (1610-1681) ir spoža personība, kas nesa savai valstij modernizāciju un saimniecisku uzplaukumu, kļūstot par gluži vai mitoloģisku personību, kas iemieso «gudrā un labā valdnieka» tēlu. Viņa laikā Kurzemē tika radītas 70 manufaktūras, kas darbojās dažādās nozarēs – no čuguna liešanas līdz gobelēnu aušanai –, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm.
Monētas reversā redzamais Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis veidots pēc sudraba piemiņas medaļas parauga, kas, domājams, darināta 1642. gadā, hercogam Jēkabam kāpjot tronī.
Sudraba 1 lata monēta «Hercogam Jēkabam 400» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 5 000 eksemplāru. Monēta «Hercogam Jēkabam 400» būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 23.10.
Detalizēta informācija par jubilejas monētu «Hercogam Jēkabam 400»:
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2010. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Ilze Lībiete (dizains pēc hercogam Jēkabam veltītas piemiņas medaļas parauga), Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – Hercoga Jēkaba portrets profilā, zem tā – skaitlis 1 un uzraksts LATS, augšpusē pa labi – lokveidā gadskaitļi 1610-2010, apkārt lokveidā izvietots uzraksts IACOBUS DEI GRATIA IN LIVONIA CVRLANDIAE & SEMIGALLIAE DVX.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā – Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis.
Monētas josta
Uzraksti Latvijas Banka un Latvijas Republika, atdalīti ar rombveida punktiem.
Hercogs Jēkabs (1610-1681) ir spilgtākais Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561-1795) līdz 1737. gadam valdījušās Ketleru dinastijas pārstāvis. Viņš mantoja troni 1642. gadā pēc tēvoča hercoga Frīdriha nāves, kaut gan faktiski hercogisti pārvaldīja jau kopš 1639. gada.
Jēkabs bija Anglijas karaļa Džeimsa I krustdēls. Viņš uzauga galvenokārt Hoencollernu galmā Berlīnē, studēja Leipcigā un Rostokā, apceļoja Eiropu, iegūstot plašu redzesloku, kas vēlāk ļāva būtiski modernizēt savu valsti. Kurzemē tika radītas 70 manufaktūras, kas darbojās dažādās nozarēs – no čuguna liešanas līdz gobelēnu aušanai –, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm. Kurzemes kuģus pirka Francija un Anglija. Viņa nodibinātās kolonijas – Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā – ne tikai kalpoja Kurzemes starptautiskajai atpazīšanai, bet arī radīja iespēju veiksmīgam koloniālpreču tranzītam. Hercogs mīlēja mākslu un kultūru, tomēr neizputināja valsti, ceļot jaunas, greznas pilis pēc Rietumeiropas valdnieku parauga.
Hercogs Jēkabs 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Luīzi Šarloti, un veiksmīga bija arī viņa ar deviņiem bērniem svētītās ģimenes dzīve. Tomēr to, tāpat kā hercogisti, skāra Latvijai raksturīgais vēsturiskais liktenis, ko noteica atrašanās lielvaru vidū: 1658. gadā Polijas-Zviedrijas kara laikā viņu ar ģimeni sagūstīja un divus gadus ieslodzījumā turēja zviedri. Hercoga valdīšanas otrais periods bija galvenokārt saistīts ar izpostītās saimniecības atjaunošanu.
Hercogs Jēkabs kļuvis par gluži vai mitoloģisku personību, kas iemieso «gudrā un labā valdnieka» tēlu. Taču viņš turpina dzīvot ne tikai kā vēstures leģenda – Ketleru asinis rit vairāku pašreizējo Eiropas karaļnamu pārstāvju dzīslās.
Monētas reverss veidots pēc sudraba piemiņas medaļas parauga, kas, domājams, darināta 1642. gadā, hercogam Jēkabam kāpjot tronī. Pēc 2. pasaules kara Latvijā vairs nav neviena šīs medaļas eksemplāra, bet monētas īpašniekiem hercoga lepnais profils atgādinās par apdāvināto un spožo personību, kas Latviju jau pirms vairākiem gadsimtiem ieveda Eiropā.
16.9 °C,
0.5 m/s,
89.9 % 
16.9 °C,
0.5 m/s,
89.9 %