Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Lai arī cukurfabrikas restrukturizācijas plāns paredz, ka,
likvidējot Jelgavas Cukurfabriku, ir jānojauc visas būves, kas bija
saistītas ar cukura ražošanu, tikai tā dodot iespēju uzņēmumam
saņemt naudu par izstāšanos no tirgus, tas īsti neattiecas uz
vērienīgo skursteni. Kā skaidro Jelgavas Cukurfabrikas valdes
priekšsēdētājs Jānis Blumbergs, skurstenis nekad nav ticis
izmantots cukura ražošanas procesā. «Šķiet, ka līdz šim tā arī
nekur plašsaziņas līdzekļos nav izskanējis tas, ka šis skurstenis
1990. gadā uzbūvēts, bet nekad nav sācis darboties. Tā vēsture ir
vienkārša – astoņdesmito gadu beigās to sāka būvēt, lai nodrošinātu
siltumu visai Pārlielupei, RAF rūpnīcai, Lauksaimniecības
mašīnbūves rūpnīcai, kā arī cukurfabrikai. Galvenais finansētājs
bija RAF. Skursteņa iespējamā jauda bija paredzēta milzīga, taču
1990. gadā, kad mainījās valsts iekārta un ekonomiskā situācija
valstī, bija skaidrs, ka skurstenim, visticamāk, pielietojuma tā
arī nebūs. Tāpēc visus šos 18 gadus vienīgais, kam skurstenis
varēja noderēt, bija dažādu antenu piestiprināšanai,» skaidro
J.Blumbergs.

Arī tagad, diskutējot par to, vai skursteni nojaukt vai ne, kā
vienīgais tā izmantošanas veids minēts antenu izvietošana. «Taču
arī tie interesenti, kas šo iespēju apsvēra, saprata, ka tā nav
ekonomiski izdevīga – skursteņa uzturēšanas izmaksas ir ievērojamas
kaut vai tāpēc, ka regulāri jāpārbauda un jānomaina prožektori tā
augšā, lai garantētu gaisa satiksmes drošību,» piebilst
J.Blumbergs. 

Patlaban jau tiek izvērtētas firmas, lai izraudzītos labāko,
kam uzticēt skursteņa nojaukšanu. «Tas tiks izdarīts jau šomēnes,
lai pēc tam varētu pilsētas Būvvaldē iesniegt nojaukšanas
projektu,» tā J.Blumbergs.