Ekonomika

«Zvērinātu tiesu izpildītāju organizētajā izsolē izliktā
īpašuma vērtība parasti ir zemāka nekā reālā tirgus cena – īpaši
tas jūtams gadījumos, kad izsolīts tiek dzīvoklis vai māja, kurā ar
iekļūšanu tā jaunajam īpašniekam var būt problēmas. Ir jāsaprot, ka
tiesu izpildītāju izsolēs nonāk īpašumi, kuru iepriekšējiem
saimniekiem radušās finanšu grūtības, bet no kuriem visbiežāk viņi
tomēr nevēlas šķirties. Rēķinoties ar šīm neērtībām un problēmām,
šādam īpašumam sākuma cena izsolē ir zemāka, taču arī tas šobrīd
nav gana spēcīgs vilinājums,» situāciju skaidro Latvijas Zvērināto
tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters
Hmeļevskis. 

Sākumcena var pazemināties pat par 40 procentiem

Viņš atzīst, ka šobrīd reti kuru izsoli izdodas veiksmīgi
noorganizēt jau pirmajā piegājienā un visbiežāk ir nepieciešams to
rīkot atkārtoti. Un tad cena ir patiesi pievilcīga. «Otrajā izsolē
īpašuma sākuma cena tiek noteikta par 25 procentiem zemāka, nekā tā
bija pirmajā izsolē, bet, ja arī otrā neizdodas, trešajā jau sākuma
cena ir par 40 procentiem zemāka, nekā sākotnēji. Šobrīd vairs
nenotiek izsoļu āmuru klaudzēšana, kā tas bija pirms dažiem gadiem,
un piesaistīt dalībniekus ir grūti. Šodien izsoļu dalībniekus var
raksturot ar vārdu «neredzamais cilvēks» – proti, viņu vienkārši
nav,» skaidro G.Hmeļevskis, kā iemeslu tam minot to pašu ekonomisko
krīzi, par ko runā ikviens.  

Krīze izskauž 

melnos darboņus

Viņš nenoliedz, ka ne bez pamata klīdušas runas par negodīgām
izsolēm, kurās «vienkāršam» dalībniekam uzvarēt ir faktiski
neiespējami, taču nu arī šīm runām pamata vairs nav. «Laikā, kad
nekustamā īpašuma tirgus attīstījās milzu tempos, netrūka cilvēku,
kas tiesu izpildītāju organizētajās izsolēs redzēja labu iespēju
vairot savu peļņu. Mums pa gaiteņiem klīda personas, kas dažādiem
paņēmieniem mēģināja pierunāt, arī piekukuļot citus izsolei
reģistrētos dalībniekus atteikties no solīšanas. Tā konkrētie
darboņi par salīdzinoši zemu cenu varēja tikt pie īpašuma, bet
pārējie dalībnieki – pie kukuļa. Protams, ir arī dzirdēti gadījumi,
kad paši tiesu izpildītāji nav rīkojušies godīgi un iesaistījušies
dažādos darījumos. Taču veicam ļoti nopietnu darbu, lai celtu tiesu
izpildītāju kvalitāti, un man gribas ticēt, ka negodīgie darboņi
mūsu rindas ir atstājuši.  Tagad mūsu gaiteņi stāv tukši, un
noorganizēt veiksmīgu izsoli ir patiesi grūti,» uzsver
G.Hmeļevskis, piebilstot, ka katra tiesu izpildītāja ienākumi ir
tiešā veidā atkarīgi no izsoles rezultātiem, tādēļ neviens nav
ieinteresēts īpašumu atdot par pusvelti, taču tā cenu turēt
nejēdzīgi augstu arī nav nozīmes.

Šobrīd ir labākais laiks 

dalībai izsolē… ja ir nauda

«Patiesībā, ja vien cilvēkam ir nauda, šobrīd piedalīties
izsolēs ir ļoti izdevīgi – vēlāk īpašuma vērtība var būtiski
celties. Taču galvenā problēma ir tā, ka cilvēkiem naudas nav,»
piebilst G.Hmeļevskis. Viņš min, ka daudz maz veiksmīgas ir vien
tās izsoles, kurās nonākušais īpašums ir kādam stratēģiski izdevīgs
vai arī jau tuvā nākotnē ir prognozējama īpašuma vērtības celšanās.
«Piemēram, bija gadījums Babītes pagastā, kad izsolījām zemi, kura
tobrīd bija lauksaimniecībā izmantojama. Acīmredzot cilvēkiem bija
informācija, ka tiek gatavotas izmaiņas detālplānojumā, lai šīs
zemes lietojuma mērķi mainītu. Protams, tiklīdz tā kļūs
izmantojama, piemēram, dzīvojamās vai komercapbūves vajadzībām, tās
vērtība būtiski celsies. Toreiz arī notika reāla izsole ar
vairākiem sīviem dalībniekiem, taču vēlāk acīmredzot kaut kas
«drošajā informācijā» mainījās un izsoles uzvarētājs no savām
tiesībām atteicās – zeme tā arī palika neizsolīta,» stāsta
G.Hmeļevskis. Šādos gadījumos izsoles dalībnieks pazaudē iemaksāto
drošības naudu un īpašuma iegādes tiesības tiek piedāvātas otrās
augstākās cenas solītājam. Ja arī šis kandidāts atsakās, tiek
rīkota nākamā izsole. Ja trīs izsoles ir beigušās bez rezultātiem,
īpašums tiek reģistrēts uz piedzinēja vārda. Šobrīd aizvien biežāk
ir gadījumi, kad īpašums patiesi pāriet piedzinēja
īpašumā. 

Pirmo reizi Jelgavā 

izsolīs veselu ielu

Šobrīd Latvijas Zvērināto tiesas izpildītāju padomes interneta
mājas lapā ir publicēti paziņojumi par 20 plānotām izsolēm Jelgavā
un rajonā. Paredzams, ka nedēļas beigās vai nākamās sākumā tiem
klāt pievienosies paziņojums par vēl vairāk nekā desmit izsolāmiem
objektiem. Visi šie 13 objekti atrodas Jelgavā, Varavīksnes ielā.
Šo jaunbūvju un zemesgabalu īpašnieks ir likvidējamā SIA «Stoneks»,
kas nespēj pildīt savas saistības pret «Swedbank». Jelgavā tā būs
jauna prakse – līdz šim tiesu izpildītāji izsolēs ir tirgojuši
dzīvokļus jaunos vai rekonstru­ētos namos, bet veselu ielu, kā tas
ir šajā gadījumā, ne. «Šo objektu izsoles notiks decembrī un
janvārī. Jau tagad prognozējam, ka būs grūti. Visticamāk, tāpat kā
daudzos citos gadījumos, arī šeit būs jārīko atkārtotas izsoles par
jau pazeminātu sākumcenu,» paredz tiesu izpildītājas birojā, kas
arī prognozē, ka izsoļu āmura klaudzēšana varētu atsākties, tikai
beidzoties krīzei, no kuras tāpat kā vienmēr kāds izkļūs ārā vēl
nabagāks nekā pašlaik, bet cits – bagātāks.