Saeima šodien nodeva skatīšanai komisijās grozījumus pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos, kas plāno noteikt, ka virknei amatpersonu, jau piesakoties kandidēt pašvaldību vēlēšanās, līdzšinējais amats jāatstāj.
Līdz šim vēl spēkā esošais likums nosaka, ka Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles Revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.
Bet, ja ievēlētais pašvaldības domes deputāts ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, viņš zaudē EP deputāta statusu ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu.
Savukārt skatīšanai komisijās nodotais likumprojekts paredz noteikt, ja par deputāta kandidātu pieteikts Valsts prezidents, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai robežsargs, tad jau pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas attiecīgajam deputāta kandidātam ir jāatstāj ieņemamais amats un mēneša laikā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) šo faktu apstiprinoši dokumenti.
Valsts kontroles likuma 31. pants nosaka, ka valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Revīzijas departamenta sektora vadītājs uz amata pildīšanas laiku pārtrauc darbību politiskajās organizācijās vai partijās, tāpēc šāds regulējums no likuma svītrots kā nevajadzīgs.
Savukārt atsevišķām amatpersonu grupām likuma grozījumi paredz zaudēt iepriekšējo amatu tikai ievēlēšanas gadījumā. Tādējādi Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, Eiropas Parlamenta deputātu vai Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli var pieteikt par deputāta kandidātu domes vai padomes vēlēšanās, taču tikai tad, ja attiecīgais deputāta kandidāts tiek ievēlēts, viņš zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī esošo deputāta mandātu, ja tāds ir.
Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeima nodeva likumprojektu skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteica, ka tā ir par likumprojekta virzību atbildīgā komisija.
www.leta.lv