19.8 °C, 1.2 m/s, 92.6 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaAmatnieku un mājražotāju izstrādājumi ceļo pat uz Dubaiju, Austrāliju un ASV
Amatnieku un mājražotāju izstrādājumi ceļo pat uz Dubaiju, Austrāliju un ASV
02/12/2014

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā Zemgales amatnieki un mājražotāji izrādīja savu produkciju. «Man šī ir pirmā reize, kad rādu savu produkciju – koka gravīras. Tāda kā situācijas izpēte. Nākotnē domāju izgatavot pēc pasūtījuma mēbeles, kurās iestrādātas šīs gravīras,» stāsta kokamatnieks Rihards Missa, kurš ikdienā strādā galdniecībā, bet pēdējā laikā aizrāvies ar koka gravēšanu, ko turklāt dara ar mazu nazīti.

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā
Zemgales amatnieki un mājražotāji izrādīja savu produkciju. «Man šī
ir pirmā reize, kad rādu savu produkciju – koka gravīras. Tāda kā
situācijas izpēte. Nākotnē domāju izgatavot pēc pasūtījuma mēbeles,
kurās iestrādātas šīs gravīras,» stāsta kokamatnieks Rihards Missa,
kurš ikdienā strādā galdniecībā, bet pēdējā laikā aizrāvies ar koka
gravēšanu, ko turklāt dara ar mazu nazīti.

Rihards stāsta, ka viņam ir jau idejas, kur un kā izmantot
gravējumus. «Man ir doma izgatavot kafijas galdiņus, kuriem pa visu
virsmu ir gravējumi, un pāri uzlikt stiklu,» atklāj Rihards. Šobrīd
viņa darinājumi – krūžu, katlu un pannu paliktņi un interesanti
sienas pulksteņi – galvenokārt tikuši kā dāvanas radiem un
draugiem.

Savu produkciju – dažādu veidu garšvielas – prezentēja SIA
«Viga-Re». «Mūsu sākotnējā ideja bija izgatavot garšvielas bez
konservantiem – citronskābes, krāsvielām, garšas pastiprinātājiem,»
norāda uzņēmuma pārstāvis Gints Kokorevičs. Uzņēmums darbojas jau
trīs gadus un šobrīd izgatavo apmēram 110 dažādu veidu garšvielas.
Tiesa, aktīvā tirgū esot apmēram 80. Gints ar kundzi paši izstrādā
receptes, iepērk izejvielas un tās kombinē dažādos garšvielu
maisījumos. «Daudz izmantojam padomju laiku garšvielu receptes –
tās nav zaudējušas savu aktualitāti, tajās ir labas proporcijas.
Vēl esam sākuši izmantot garšvielās dzērvenes un smiltsērkšķus,»
atklāj uzņēmuma pārstāvis.

Mikrouzņēmumu nodibinājusi Iveta Šaicāne, kura piedāvā dažādus
sildelementus bērniem ar zīmolu «Nature for baby». Iveta stāsta, ka
viņu rosināja pašas četri dēli. «Saviem bērniem liku ap vidukli
vilnas sedziņu, tā krita nost. Tagad piedāvāju sildošās jostas pret
kolikām, čībiņas, krūšu sildītājus no dabīgiem materiāliem,» tā
viņa, norādot, ka produkti tapuši, konsultējoties ar ģimenes
ārstiem un pediatriem. Iveta šādas lietas izgatavo divus gadus, bet
interneta veikals tapa tikai šā gada augustā. «Negāja viss tik
viegli. Kamēr izstrādāju produktu, veicu tirgus izpēti, aptaujājot
māmiņas,» tā I.Šaicāne.

Jelgavniece Jolanta Laukakmene izgatavo dažādas piespraudes,
dekoratīvos ziedus un citas lietas, bet šobrīd pieprasītākās varētu
būt viņas radītās piespraudes ar atstarojošiem elementiem.
«Atstarojošas piespraudes veidoju jau trešo gadu, un jāsaka, ka
klienti tās tiešām lieto paredzētajam mērķim – nēsā pie āra
apģērba,» tā Jolanta, piebilstot, ka ir gan arī pa kādai dāmai, kas
piespraudi nēsā tāpat, pie tērpa. Tā kā drošība ir aktuāla tēma
vienmēr un, pateicoties Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības
direkcijas kampaņām cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai
tumšajā gada periodā būtu pamanāmi uz ielām, arī Jolanta domā, kā
pilnveidot savu piedāvājumu. «Esmu nopirkusi atstarojošo dziju, un
man ir ideja adīt garās zeķes ar pāri zābakam nolokāmu valnīti,»
viņa stāsta. Interesanti, ka Jolantas produkcija – tiesa, ne
atstarojošās piespraudes – ir aizceļojusi pat uz Apvienotajiem
Arābu Emirātiem, Austrāliju un ASV.

Mājražotāji un amatnieki atzīst, ka ir grūti noteikt savas
preces cenu – ja izdevumus par izejvielām, nodokļus var aprēķināt
matemātiski, tad noteikt, cik maksā paša darbs, ir ļoti grūti. Tad
tiek meklēti līdzīgi produkti, to cenas, kvalitāte. Tāpat viņi
noieta tirgu meklē ārzemēs, jo apzinās, ka tur ir cita pirktspēja
un arī attieksme pret roku darbu. 4. amatnieku un mājražotāju
kontaktbiržai pieteikušies 62 dalībnieki no Jelgavas pilsētas un
novada, Dobeles, Iecavas, Aknīstes, Jēkabpils, Kokneses, Kandavas,
Vecumniekiem, Ozolniekiem, Tērvetes.

«Jūs esat radījuši idejas, lolojuši tās, īstenojuši,
uzdrošinājušies iziet no mājām un parādīt savus produktus citiem,
pārbaudīt, ko par tiem saka pircēji. Aicinu jūs izmantot nākamā –
Jelgavas 750. jubilejas – gada pasākumus, lai popularizētu sevi,
lai iedvesmotu citus,» uzņēmīgos uzrunāja Jelgavas domes
priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne. Tirdziņam rīta cēlienā
seko gara un lietderīgas informācijas pilna diena – mājražotāji un
amatnieki klausās kolēģu veiksmes stāstos, uzzina par biznesa
veidiem un formām, kur smelties iedvesmu, kā meklēt noieta tirgus
un citas aktuālas lietas.

Foto: Krišjānis Grantiņš

 

Saistītās ziņas

Ceturto reizi kopā sanāks
amatnieki un mājražotāji