Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā Zemgales amatnieki un mājražotāji izrādīja savu produkciju. «Man šī ir pirmā reize, kad rādu savu produkciju – koka gravīras. Tāda kā situācijas izpēte. Nākotnē domāju izgatavot pēc pasūtījuma mēbeles, kurās iestrādātas šīs gravīras,» stāsta kokamatnieks Rihards Missa, kurš ikdienā strādā galdniecībā, bet pēdējā laikā aizrāvies ar koka gravēšanu, ko turklāt dara ar mazu nazīti.
Ilze Knusle-Jankevica
Rihards stāsta, ka viņam ir jau idejas, kur un kā izmantot gravējumus. «Man ir doma izgatavot kafijas galdiņus, kuriem pa visu virsmu ir gravējumi, un pāri uzlikt stiklu,» atklāj Rihards. Šobrīd viņa darinājumi – krūžu, katlu un pannu paliktņi un interesanti sienas pulksteņi – galvenokārt tikuši kā dāvanas radiem un draugiem.
Savu produkciju – dažādu veidu garšvielas – prezentēja SIA «Viga-Re». «Mūsu sākotnējā ideja bija izgatavot garšvielas bez konservantiem – citronskābes, krāsvielām, garšas pastiprinātājiem,» norāda uzņēmuma pārstāvis Gints Kokorevičs. Uzņēmums darbojas jau trīs gadus un šobrīd izgatavo apmēram 110 dažādu veidu garšvielas. Tiesa, aktīvā tirgū esot apmēram 80. Gints ar kundzi paši izstrādā receptes, iepērk izejvielas un tās kombinē dažādos garšvielu maisījumos. «Daudz izmantojam padomju laiku garšvielu receptes – tās nav zaudējušas savu aktualitāti, tajās ir labas proporcijas. Vēl esam sākuši izmantot garšvielās dzērvenes un smiltsērkšķus,» atklāj uzņēmuma pārstāvis.
Mikrouzņēmumu nodibinājusi Iveta Šaicāne, kura piedāvā dažādus sildelementus bērniem ar zīmolu «Nature for baby». Iveta stāsta, ka viņu rosināja pašas četri dēli. «Saviem bērniem liku ap vidukli vilnas sedziņu, tā krita nost. Tagad piedāvāju sildošās jostas pret kolikām, čībiņas, krūšu sildītājus no dabīgiem materiāliem,» tā viņa, norādot, ka produkti tapuši, konsultējoties ar ģimenes ārstiem un pediatriem. Iveta šādas lietas izgatavo divus gadus, bet interneta veikals tapa tikai šā gada augustā. «Negāja viss tik viegli. Kamēr izstrādāju produktu, veicu tirgus izpēti, aptaujājot māmiņas,» tā I.Šaicāne.
Jelgavniece Jolanta Laukakmene izgatavo dažādas piespraudes, dekoratīvos ziedus un citas lietas, bet šobrīd pieprasītākās varētu būt viņas radītās piespraudes ar atstarojošiem elementiem. «Atstarojošas piespraudes veidoju jau trešo gadu, un jāsaka, ka klienti tās tiešām lieto paredzētajam mērķim – nēsā pie āra apģērba,» tā Jolanta, piebilstot, ka ir gan arī pa kādai dāmai, kas piespraudi nēsā tāpat, pie tērpa. Tā kā drošība ir aktuāla tēma vienmēr un, pateicoties Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņām cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai tumšajā gada periodā būtu pamanāmi uz ielām, arī Jolanta domā, kā pilnveidot savu piedāvājumu. «Esmu nopirkusi atstarojošo dziju, un man ir ideja adīt garās zeķes ar pāri zābakam nolokāmu valnīti,» viņa stāsta. Interesanti, ka Jolantas produkcija – tiesa, ne atstarojošās piespraudes – ir aizceļojusi pat uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrāliju un ASV.
Mājražotāji un amatnieki atzīst, ka ir grūti noteikt savas preces cenu – ja izdevumus par izejvielām, nodokļus var aprēķināt matemātiski, tad noteikt, cik maksā paša darbs, ir ļoti grūti. Tad tiek meklēti līdzīgi produkti, to cenas, kvalitāte. Tāpat viņi noieta tirgu meklē ārzemēs, jo apzinās, ka tur ir cita pirktspēja un arī attieksme pret roku darbu. 4. amatnieku un mājražotāju kontaktbiržai pieteikušies 62 dalībnieki no Jelgavas pilsētas un novada, Dobeles, Iecavas, Aknīstes, Jēkabpils, Kokneses, Kandavas, Vecumniekiem, Ozolniekiem, Tērvetes.
«Jūs esat radījuši idejas, lolojuši tās, īstenojuši, uzdrošinājušies iziet no mājām un parādīt savus produktus citiem, pārbaudīt, ko par tiem saka pircēji. Aicinu jūs izmantot nākamā – Jelgavas 750. jubilejas – gada pasākumus, lai popularizētu sevi, lai iedvesmotu citus,» uzņēmīgos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne. Tirdziņam rīta cēlienā seko gara un lietderīgas informācijas pilna diena – mājražotāji un amatnieki klausās kolēģu veiksmes stāstos, uzzina par biznesa veidiem un formām, kur smelties iedvesmu, kā meklēt noieta tirgus un citas aktuālas lietas.
Foto: Krišjānis Grantiņš
Saistītās ziņas
Ceturto reizi kopā sanāks amatnieki un mājražotāji