17.4 °C, 2.7 m/s, 82.4 %

Izstādes

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzstādesAlunāna muzejā – Zvejnieku ģimenes piemiņas izstāde
Alunāna muzejā – Zvejnieku ģimenes piemiņas izstāde
01/02/2019

«Jau sen ar mammu bijām nolēmušas, ka uz vectēva 80 gadu dzimšanas dienu pateicībā par viņa devumu ir jāizveido izstāde, kurā vienkopus var redzēt viņa darbus. Diemžēl jubilārs savu dāvanu klātienē nesagaidīja un šī sanāk piemiņas izstāde, taču esmu gandarīta, ka mums ir izdevies turēt doto solījumu,» saka mākslinieku Andreja un Dzintras Zvejnieku mazmeita Marta Zvejniece. Šodien Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā atklāta A.Zvejniekam un viņa sievai māksliniecei Dzintrai veltīta piemiņas izstāde «Ainavas un ziedi».

Interesanti, ka šī ir otrā izstāde, kurā
vienkopus var apskatīt tik daudz A.Zvejnieka un viņa sievas darbus.
«Pirmā plašā izstāde, kurā bija apskatāmi Andreja darbi kopā ar
sievas Dzintras un tagadējā Jelgavas Tautas gleznošanas studijas
vadītāja Ivara Klapera darbiem ar nosaukumu «Trīs no Zemgales»,
notika 1991. gadā, turklāt Mākslas klubā Rīgā. Līdz šim tikai pa
vienam diviem Andreja darbiem ir eksponēti kopējās Jelgavas
mākslinieku izstādēs. Tas nozīmē, ka mūsu pilsētā vienkopus redzēt
tik daudz Andreja un Dzintras darbu iespējams pirmo reizi,» saka
izstādes kurators Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris
Brancis, atklājot, ka šī izstāde ir kā veltījums abiem aizsaulē
aizgājušajiem Jelgavas māksliniekiem 80. dzimšanas dienā –
A.Zvejnieks dzimis 1939. gada 6. janvārī, bet Dzintra – tā paša
gada 9. martā. «Iniciatīva nāca no viņu meitas Ievas un mazmeitas
Martas. Viņas sākumā bija iecerējušas izveidot tikai Andreja darbu
izstādi, taču mēs šeit savienojām kopā ģimeni, parādot abu
mākslinieku lielo pienesumu mākslai,» atzīst M.Brancis.

Abi mākslinieki vairāk pazīstami kā
interjeristi un sienu gleznojumu autori. Viņi veidojuši interjeru
un sienas gleznojumu restorānā «Ščecina» Rīgā, restorānā «Lielupe»
Jelgavā (tas atradās tagadējās viesnīcas «Jelgava» ēkā),
Petropavlovskas Drāmas teātrī Krievijā, rūpnīcā «Spodrība» Dobelē,
tagadējā LLU Vides un būvzinātņu fakultātē. A.Zvejnieks darinājis
arī sienu gleznojumus tagadējā Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kas līdz
ar ģimnāzijas rekonstrukciju tiks restaurēti, Krišjāņa Barona zālē
Jelgavas pilsētas bibliotēkā. «Taču abi mākslinieki sevi radoši
izteikuši arīdzan glezniecībā, kas viņiem bija atraušanās no
ikdienas darba. Tāpēc šoreiz izstādē parādām viņu gleznas, kas
glabājas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
krājumā. Kad gāju uz muzeju runāt par to, ko viņi var piedāvāt,
cerēju uz vismaz divām Andreja un vienu Dzintras gleznu, bet
izrādījās, ka muzejs ir ļoti bagāts – tur glabājas 30 viņu darbi.
Izstādē gan esam eksponējuši tikai daļu – deviņas Andreja eļļas
gleznas un vienu akvareli un 11 Dzintras akvareļus,» stāsta
M.Brancis, piebilstot, ka Dzintra daudz gleznojusi ziedus – viņas
darbi izceļas ar vieglu gleznojumu, maigām toņu saskaņām,
romantisku pasaules skatījumu un sievišķīgu siltumu. Andrejs
gleznojis klusās dabas un Zemgales ainavas, kas arī ir apskatāmas
šajā izstādē. Piemiņas izstādi papildina jelgavnieces mākslinieces
Ludmilas Grīnbergas 1984. gadā gleznotie abu mākslinieku –
A.Zvejnieka un Dz.Zvejnieces – portreti. Izstādes atklāšanā
piedalījās arī portretu autore L.Grīnberga, atklājot, ka viņai bija
ideja savienot Jelgavas māksliniekus vienā lielā gleznā. «Sākot
vākt materiālus, gāju pie māksliniekiem un lūdzu viņus pozēt.
Zvejnieku pāris piekrita un tā tapa viņu portreti. Diemžēl sapni
par lielo gleznu neizdevās īstenot, bet paliekošu vērtību atstāju,»
tā L.Grīnberga.

«Taču šo izstādi īpašu padara ģimenes
apkopotie materiāli par abiem māksliniekiem, kas atklāj viņu dzīvi.
Te ir fotogrāfijas un skices ar viņu veidotajiem interjeriem un
sienas gleznojumiem. Pilnīgi neredzētas ir Andreja veidotās skices
tērpu eksponēšanai Eduarda Smiļģa teātra muzejā. Tiesa, šī ideja
netika realizēta. Mūsu izstādē var redzēt fotogrāfijas no Dzintras
1967. gadā veidotās Latvijā ražoto tērpu ekspozīcijas Latvijas
Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā, fotogrāfijas ar
māksliniekiem plenēros, izstāžu katalogus,» stāsta M.Brancis.
Izstādi papildina arī ģimenes foto albumi un ekspozīcijā iekļauti
arī materiāli par Dz.Zvejnieces tēvu grafiķi Kārli Sauku.

«Mani vecāki bija laimīgi cilvēki, jo viņi
darīja savu sirdsdarbu. Interesanti, ka, veidojot šo izstādi,
atklāju arī ko jaunu. Piemēram, jaunatklājums man bija tas, ka
tētis ir gleznojis arī ar akvareli, jo līdz šim biju redzējusi
tikai viņa eļļas gleznas. Tāpat atcerējos, ka mamma mani bērnībā
uzgleznoja Jāņu noskaņās. Šī glezna apskatāma arī izstādē,» stāsta
Zvejnieku meita Ieva Zvejniece, piebilstot, ka vecākiem ļoti
patikuši plenēri. Kamēr mamma un tētis gleznoja plenēros, viņa ar
māsu Aneti, kura šobrīd dzīvo Kanādā, dzīvojušas pie vecmāmiņas
Liepājā. «Vecmāmiņai Aleksandrai bija volga un personīgais šoferis.
Mēs bieži braucām ciemos pie vectēva un maniem vecākiem uz
plenēriem,» atminas Ieva.

Izstāde Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā
Filozofu ielā 3 apskatāma līdz 28. februārim.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»