«Jau sen ar mammu bijām nolēmušas, ka uz vectēva 80 gadu dzimšanas dienu pateicībā par viņa devumu ir jāizveido izstāde, kurā vienkopus var redzēt viņa darbus. Diemžēl jubilārs savu dāvanu klātienē nesagaidīja un šī sanāk piemiņas izstāde, taču esmu gandarīta, ka mums ir izdevies turēt doto solījumu,» saka mākslinieku Andreja un Dzintras Zvejnieku mazmeita Marta Zvejniece. Šodien Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā atklāta A.Zvejniekam un viņa sievai māksliniecei Dzintrai veltīta piemiņas izstāde «Ainavas un ziedi».
Interesanti, ka šī ir otrā izstāde, kurā vienkopus var apskatīt tik daudz A.Zvejnieka un viņa sievas darbus. «Pirmā plašā izstāde, kurā bija apskatāmi Andreja darbi kopā ar sievas Dzintras un tagadējā Jelgavas Tautas gleznošanas studijas vadītāja Ivara Klapera darbiem ar nosaukumu «Trīs no Zemgales», notika 1991. gadā, turklāt Mākslas klubā Rīgā. Līdz šim tikai pa vienam diviem Andreja darbiem ir eksponēti kopējās Jelgavas mākslinieku izstādēs. Tas nozīmē, ka mūsu pilsētā vienkopus redzēt tik daudz Andreja un Dzintras darbu iespējams pirmo reizi,» saka izstādes kurators Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis, atklājot, ka šī izstāde ir kā veltījums abiem aizsaulē aizgājušajiem Jelgavas māksliniekiem 80. dzimšanas dienā – A.Zvejnieks dzimis 1939. gada 6. janvārī, bet Dzintra – tā paša gada 9. martā. «Iniciatīva nāca no viņu meitas Ievas un mazmeitas Martas. Viņas sākumā bija iecerējušas izveidot tikai Andreja darbu izstādi, taču mēs šeit savienojām kopā ģimeni, parādot abu mākslinieku lielo pienesumu mākslai,» atzīst M.Brancis.
Abi mākslinieki vairāk pazīstami kā interjeristi un sienu gleznojumu autori. Viņi veidojuši interjeru un sienas gleznojumu restorānā «Ščecina» Rīgā, restorānā «Lielupe» Jelgavā (tas atradās tagadējās viesnīcas «Jelgava» ēkā), Petropavlovskas Drāmas teātrī Krievijā, rūpnīcā «Spodrība» Dobelē, tagadējā LLU Vides un būvzinātņu fakultātē. A.Zvejnieks darinājis arī sienu gleznojumus tagadējā Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kas līdz ar ģimnāzijas rekonstrukciju tiks restaurēti, Krišjāņa Barona zālē Jelgavas pilsētas bibliotēkā. «Taču abi mākslinieki sevi radoši izteikuši arīdzan glezniecībā, kas viņiem bija atraušanās no ikdienas darba. Tāpēc šoreiz izstādē parādām viņu gleznas, kas glabājas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā. Kad gāju uz muzeju runāt par to, ko viņi var piedāvāt, cerēju uz vismaz divām Andreja un vienu Dzintras gleznu, bet izrādījās, ka muzejs ir ļoti bagāts – tur glabājas 30 viņu darbi. Izstādē gan esam eksponējuši tikai daļu – deviņas Andreja eļļas gleznas un vienu akvareli un 11 Dzintras akvareļus,» stāsta M.Brancis, piebilstot, ka Dzintra daudz gleznojusi ziedus – viņas darbi izceļas ar vieglu gleznojumu, maigām toņu saskaņām, romantisku pasaules skatījumu un sievišķīgu siltumu. Andrejs gleznojis klusās dabas un Zemgales ainavas, kas arī ir apskatāmas šajā izstādē. Piemiņas izstādi papildina jelgavnieces mākslinieces Ludmilas Grīnbergas 1984. gadā gleznotie abu mākslinieku – A.Zvejnieka un Dz.Zvejnieces – portreti. Izstādes atklāšanā piedalījās arī portretu autore L.Grīnberga, atklājot, ka viņai bija ideja savienot Jelgavas māksliniekus vienā lielā gleznā. «Sākot vākt materiālus, gāju pie māksliniekiem un lūdzu viņus pozēt. Zvejnieku pāris piekrita un tā tapa viņu portreti. Diemžēl sapni par lielo gleznu neizdevās īstenot, bet paliekošu vērtību atstāju,» tā L.Grīnberga.
«Taču šo izstādi īpašu padara ģimenes apkopotie materiāli par abiem māksliniekiem, kas atklāj viņu dzīvi. Te ir fotogrāfijas un skices ar viņu veidotajiem interjeriem un sienas gleznojumiem. Pilnīgi neredzētas ir Andreja veidotās skices tērpu eksponēšanai Eduarda Smiļģa teātra muzejā. Tiesa, šī ideja netika realizēta. Mūsu izstādē var redzēt fotogrāfijas no Dzintras 1967. gadā veidotās Latvijā ražoto tērpu ekspozīcijas Latvijas Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā, fotogrāfijas ar māksliniekiem plenēros, izstāžu katalogus,» stāsta M.Brancis. Izstādi papildina arī ģimenes foto albumi un ekspozīcijā iekļauti arī materiāli par Dz.Zvejnieces tēvu grafiķi Kārli Sauku.
«Mani vecāki bija laimīgi cilvēki, jo viņi darīja savu sirdsdarbu. Interesanti, ka, veidojot šo izstādi, atklāju arī ko jaunu. Piemēram, jaunatklājums man bija tas, ka tētis ir gleznojis arī ar akvareli, jo līdz šim biju redzējusi tikai viņa eļļas gleznas. Tāpat atcerējos, ka mamma mani bērnībā uzgleznoja Jāņu noskaņās. Šī glezna apskatāma arī izstādē,» stāsta Zvejnieku meita Ieva Zvejniece, piebilstot, ka vecākiem ļoti patikuši plenēri. Kamēr mamma un tētis gleznoja plenēros, viņa ar māsu Aneti, kura šobrīd dzīvo Kanādā, dzīvojušas pie vecmāmiņas Liepājā. «Vecmāmiņai Aleksandrai bija volga un personīgais šoferis. Mēs bieži braucām ciemos pie vectēva un maniem vecākiem uz plenēriem,» atminas Ieva.
Izstāde Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Filozofu ielā 3 apskatāma līdz 28. februārim.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»