«Brīnišķīgāka materiāla par ādu nav,» vērtē māksliniece Ilda Sīlis, kuras personālizstāde «Ādas māksla» līdz 30. jūlijam būs apskatāma Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā.
«Ildas Sīlis personības pamatos ir gan dabas dotais un laimīgi apzinātais talants, gan viņas rakstura īpašības – rūpīgums, pacietība, precizitāte –, viss desmitkāršots ar bezgalīgu mīļumu,» mākslinieci raksturo mākslas zinātniece Rūta Muižniece. Viņa papildina, ka ādas mākslā var īstenot arī monumentālus dekorus mūsdienīgiem interjeriem, risināt tajos lielas, sabiedrībai nozīmīgas tēmas – pat tādas kā dzimtās zemes un jūras mīlestība, cilvēka un dabas harmonija, tautas sakņu un tradīciju apziņa. Materiāla un tā apdares noteikto izteiksmes iespēju dēļ šajos darbos nav nekā sīkumaini stāstoša – tēlainība ir dziļi asociatīva un katram skatītājam pašam minama. Lielajos sienu dekoros I.Sīlis liek kopā gludu ādu ar kažokādu, ja nepieciešams, izmanto spalvas, akmeņus, koku, metālu, kaulu, audumu, krāsainus diegus. «Par lielajiem darbiem Ilda Sīlis mēdz teikt, ka tajos desmitiem un simtiem reižu ir apglāstīts un apmīļots ik kvadrātcentimetrs. Kad tik daudz ik mākslas darbā ir ielikts, nav brīnums, ka, gadu desmitiem paejot, tie ne nieka nezaudē no izteiksmes spēka. Idejas pulsē svaigas, krāsas – dzīvas, faktūras – neapputējušas. Savdabīga enerģētika silti piestaro telpu,» tā R.Muižniece.
1965. gadā māksliniece I.Sīlis pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Ādas mākslinieciskās apdares nodaļu, bet 1971. gadā – Igaunijas Mākslas institūtu Tallinā.
Foto: Austris Auziņš