Pilsētā

Sintija Čepanone

 

«Dārzu teritorijas allaž bijušas vienas no «sāpīgākajām»
pilsētā – cilvēki, kas tur uzturas, nereti nav noslēguši līgumu par
atkritumu izvešanu, tādējādi atsevišķas vietas tiek pārvērstas par
atkritumu laukumiem, kur vieglu roku tiek mesti kā sadzīves
atkritumi, tā arī «zaļie» atkritumi jeb nopļautā zāle, nolasītie
āboli, nogrieztie laksti un dārza puķes,» situāciju raksturo
aģentūras «Zemgales EKO» direktora pienākumu izpildītāja Zane
Ķince. Kaut arī šīs teritorijas regulāri tiek sakoptas, izskaust
turienes iemītnieku bezatbildīgo rīcību neizdodas. Z.Ķince norāda,
ka gan pirms Lielās talkas, gan tās laikā, piemēram, no 1. līnijas
izvesti vairāki konteineri atkritumu, taču nu tur atkal veidojas
jauni «krājumi». «Protams, Pašvaldības policija rūpīgi kontrolē,
vai noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu, taču nereti izrādās, ka
tas ir noslēgts, tikai nav norādīts patiesais atkritumu apjoms, jo
tur mīt nevis viens, bet vairāki cilvēki, un likumsakarīgi, ka tos
atkritumus, kas paliek pāri, izmet nelegāli izveidotajā izgāztuvē,»
tā Z.Ķince.

«Zemgales EKO» direktora pienākumu izpildītāja norāda, ka
ražas laikā līdzās tukšām piena pakām, pudelēm un citiem sadzīves
atkritumiem tiek izmesti arī dārza atkritumi. «Faktiski tie ir
atkritumi, kurus iedzīvotāji var kompostrēt, iegūstot ļoti
kvalitatīvu, dabīgu mēslojumu. Diemžēl pieredze liecina, ka to dara
aizvien kūtrāk, tādējādi tie tiek izmesti gan konteineros, gan
nelegālajās izgāztuvēs. Visticamāk, oktobra vidū atkal būsim
spiesti «sāpīgākajās» vietās izvietot lielos atkritumu konteinerus,
lai vismaz daļēji novērstu atkritumu kalnu veidošanos,» tā Z.Ķince,
atgādinot, ka sašķirotos, tostarp arī dārza atkritumus bez maksas
pieņem Salnas un Paula Lejiņa ielas laukumos. «Daļai iedzīvotāju
tas jau kļuvis pašsaprotami, un viņi ar ķerrām uz tiem ved gan
nopļauto zāli, gan zarus, gan citus dārza atkritumus,» aicinot tā
arī rīkoties citiem, piebilst Z.Ķince.