Lai iepazīstinātu vidusskolas skolēnus ar savu profesiju, Jelgavas Valsts ģimnāzijā viesojās tās absolvents aktieris Mārtiņš Upenieks. Viņš gan profesijā strādā tikai otro gadu, bet jau ir sapratis, ko nozīmē būt aktierim. «Es skolā mācījos diezgan slikti sava slinkuma dēļ, tāpēc man nebija pārāk daudz variantu, kur stāties tālāk. Jums iesaku tomēr mācīties cītīgi, lai ir iespēja izvēlēties, ar ko saistīt savu nākotni,» jauniešus mudināja 2008. gada absolvents.
Ilze Knusle-Jankevica
Jaunieši vēlējās uzzināt, vai ir viegli iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā, vai Mārtiņš bieži uz skatuves aizmirst tekstu, kāda ir aktiera ikdiena un cik aktieris pelna. Atbildot uz jautājumiem, M.Upenieks pastāstīja, ka iestāties Kultūras akadēmijā nav grūti, turklāt nav iespējams pateikt, pēc kādiem kritērijiem tiek komplektēts aktieru kurss. «Man ir sajūta, ka manā gadījumā kursa vadītājs gribēja nokomplektēt grupu no visdažādākajiem cilvēkiem. Jo, piemēram, es jau neesmu nekāds īpašais, man jau no dzimšanas ir mazliet šķība mute, labi, es protu dziedāt un spēlēju ģitāru, kaut gan pēdējos gados sanāk to uzspēlēt labi ja kādas divas stundas mēnesī, kamēr skolas laikā spēlēju piecas sešas stundas dienā,» tā Mārtiņš.
Viņš spriež, ka Latvijā ir aktieru pārprodukcija, lai gan uzņemšana akadēmijā notiek ik pārgadus. «Teātriem štati ir nokomplektēti un jauni aktieri nav vajadzīgi, un tu vazājies tā, meklēdams, kur parādās brīva vietiņa,» nosaka aktieris. Viņš neslēpj, ka pie darba aktieri visbiežāk tiek, ja režisors viņu izraugās kādai konkrētai lomai. Un tālākais jau ir paša rokās – cik labi sevi parādīsi, kādi kontakti izveidosies. M.Upenieks ir spēlējis izrādēs Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, citos neatkarīgos projektos un nākamsezon būs redzams arī uz Dailes teātra skatuves. Viņa dosjē ir jau vairākas lomas, bet pagaidām gan aktieris nevar pateikt, kura no tām ir viņa mīļākā loma.
«Kad es stājos aktieros, mana izpratne par to, kas ir aktiera darbs, bija visai infantila – es domāju, ka pietiek iemācīties tekstu un uzvilkt kostīmu, lai tu būtu jau aktieris. Bet tas nav tik vienkārši. Būt aktierim – tas ir dzīvesveids gandrīz bez brīva laika kam citam. Ja izvēlies šo ceļu, zini, ka draugus vairs nesatiksi, arī ģimeni reti, un mamma tevi atbalstīs, bet nesapratīs,» ieskicē aktieris. Viņš piebilst, ka aktierim dzīve gan ir interesanta, bet trūcīga. «Kredītu bankā es laikam neņemtu, jo nezinu, kādi ienākumi man būs rīt, cik es piepelnīšu klāt,» saka Mārtiņš, norādot – iespējas nopelnīt aktierim ir, piemēram, filmu, multfilmu un reklāmu ierunāšana, pasākumu vadīšana, filmēšanās citos projektos un «Ugunsgrēkā». Pats viņš kādreiz vēlētos ierunāt kādu multfilmu.
Jaunieši arī vēlējās zināt, vai aktiera darbs tomēr nav garlaicīgs, jo ilgu laiku jāspēlē viena un tā pati izrāde. «Nesen 32. reizi nospēlējām izrādi «Peldošie-ceļojošie» Jaunajā Rīgas teātrī. Tas, protams, ir jocīgi – tik daudz reižu darīt vienu un to pašu, bet labs aktieris cenšas, lai katra izrāde būtu atšķirīga, jo arī skatītāji ir citi,» tā M.Upenieks. Viņš norāda, ka ir arī otra galējība – aktieri un pārējais personāls mēnešiem iegulda darbu, bet izrādi nospēlē, piemēram, deviņas reizes, kā tas bijis ar izrādi «Siltumnīca» Valmieras Drāmas teātrī.
Aktieris arī atklāja, ka šogad piedalās jaunas daudzsēriju filmas «Saplēstā krūze» filmēšanā, kas tiek uzņemta pēc LTV pasūtījuma un top pēc Alfrēda Dziļuma tāda paša nosaukuma romāna. «Par to gan pagaidām nevaru neko pateikt,» saka Mārtiņš, piebilstot, ka kārtīgs filmēšanas process vēl nav sācies.
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
Jelgavnieks nokļuvis uz Jaunā Rīgas teātra lielās skatuves
Jelgavnieks iejutīsies dendija Padega tēlā
Nacionālā teātra «Satisfakcijā» debitēs jelgavnieks Mārtiņš Upenieks
5.7 °C,
0.7 m/s,
91.6 % 
5.7 °C,
0.7 m/s,
91.6 %