27.4 °C, 0.7 m/s, 55.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAizdomās par 25 000 latu kukuļa izspiešanu aizturētā Jūrmalas prokurore
Aizdomās par 25 000 latu kukuļa izspiešanu aizturētā Jūrmalas prokurore
20/10/2008

Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Irina Bogdanova, kuru piektdien, 17. oktobrī, aizdomās par 25 000 latu kukuļa izspiešanu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, atstādināta no amata.

Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Irina
Bogdanova, kuru piektdien, 17. oktobrī, aizdomās par 25 000 latu
kukuļa izspiešanu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja (KNAB) darbinieki, atstādināta no amata.

 

Kā informē prokuratūras preses pārstāvis
Andrejs Vasks, ģenerālprokurors Jānis Maizītis pavēli par
Bogdanovas atstādināšanu izdevis šodien, pamatojoties uz
informāciju, kas saņemta no KNAB, un Prokuratūras likuma 42. pantu
par prokurora pieļautu apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar
prokurora amatu.

Vasks piebilda, ka patlaban prokuratūrā
tiek izvērtēti notikušā apstākļi, lai varētu lemt par tālāko
rīcību.

Saistībā ar šo noziegumu kriminālprocess
bija sākts jau iepriekš, un aizturēšana notika tā izmeklēšanas
gaitā. Sadarbojoties ar Ģenerālprokuratūru, KNAB darbinieki veikuši
neatliekamās procesuālās darbības, informē KNAB Sabiedrisko
attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna
Kurpniece.

Kukuļa nodošana amatpersonai notikusi ar
starpnieku – kādu privātpersonu, kura arī ir aizturēta
kriminālprocesa ietvaros.

Kā liecina neoficiāla informācija,
starpnieks ir kāds uzņēmējs Boriss Rjazanskis. Savulaik viņam
piederēja 50% uzņēmuma SIA «Bulduru nams» kapitāla daļu. Otri 50%
uzņēmuma piederēja Markam Edidovičam. 2005. gada februārī 50% no šī
īpašuma iegādājās Kazahstānas pilsone Svetlana Lučko, bet otrus 50%
– Vera Fisenko.

Kā liecina Uzņēmumu reģistru
apkalpojošās firmas «Lursoft» dati, Rjazanskim patlaban pilnībā
pieder SIA «Konkordija-AB». Kā šīs sabiedrības darbības veidi
minēti augkopība, dārzkopība, lopkopība, kā arī nekustamā īpašuma
pārvaldīšana.

KNAB lietvedībā esošās izmeklēšanas
lietas materiāli liecina, ka kukulis 25 000 latu apmērā tika
pieprasīts par to, lai prokurore nodrošinātu kādai personai
labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kādā kriminālprocesā, kas saistīts ar
iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.

KNAB darbinieki prokurori aizturējuši
pēc kukuļa daļas – 15 000 latu – saņemšanas.

KNAB izmeklētājs atzinis prokurori par
aizdomās turēto sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā – kukuļņemšanā,
kas saistīta ar izspiešanu, savukārt starpnieku – par starpniecību
kukuļošanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu par aizturēšanu ir
informēts ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Ar tiesas lēmumu abām personām svētdien,
19.oktobrī, piemērots drošības līdzeklis –
apcietinājums.

Viens no skaļākajiem likumpārkāpumiem,
ko izdarījis prokurors, notika 2003. gadā, kad 3.aprīlī par 50 000
ASV dolāru jeb aptuveni 25 000 latu kukuļa prasīšanu no bijušā
policista Jurija Kreslova tika aizturēts prokurors Staņislavs
Nazarovs. Viņš tika apsūdzēts kukuļņemšanā un citos noziegumos.
2006.gada janvārī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu
departaments lietā atstāja negrozītu apelācijas instances spriedumu
– brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Tagad gan prokurors par labu uzvedību jau atrodas «uz brīvām
kājām».

Par identiskiem noziegumiem 2003.gadā
tika aizturēts prokurors Aigars Cuško. Viņa tiesāšanās saistībā ar
kukuļņemšanas mēģinājumu vēl nav beigusies. Cuško šā gada sākumā
tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, bet viņš šo spriedumu ir
pārsūdzējis.

Savukārt 2004.gada 24.aprīlī aizdomās
par 10 000 ASV dolāru (5530 latu) kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu
tika aizturēts Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Juris
Pelšs, kuram tika uzrādīta apsūdzība. 2006.gada martā Rīgas
apgabaltiesa atcēla Rīgas Centra rajona tiesas spriedumu daļā par
3150 latu piedziņu no bijušā prokurora Pelša par labu Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojam. Rīgas Centra rajona tiesa Pelšu
bija atzinusi par vainīgu kukuļņemšanā un piespriedusi viņam četru
gadu brīvības atņemšanu nosacīti, mantas konfiskāciju, divu gadu
pārbaudes laiku un 3150 latu naudas sodu par labu KNAB. Pelšs bija
iesniedzis apelācijas sūdzību tikai daļā par naudas sodu, un
sūdzība tika apmierināta.

Savukārt 2001.gadā par kukuļa ņemšanas
mēģinājumu tika aizturēts prokurors Aleksejs Margēvičs. 2004.gada
nogalē Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā brīvības atņemšanas
sodu kukuļņemšanas mēģinājumā apsūdzētajam bijušajam prokuroram
Margēvičam. Rīgas apgabaltiesa viņam bija piespriedusi brīvības
atņemšanu uz astoņiem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem
gadiem.

Pēdējo gadu laikā neviens prokurors
vairs nav nonācis uzmanības lokā saistībā ar šādiem smagiem
noziegumiem – kukuļņemšanu vai kukuļa izspiešanu.

 

www.leta.lv