Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Irina Bogdanova, kuru piektdien, 17. oktobrī, aizdomās par 25 000 latu kukuļa izspiešanu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, atstādināta no amata.
Kā informē prokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, ģenerālprokurors Jānis Maizītis pavēli par Bogdanovas atstādināšanu izdevis šodien, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no KNAB, un Prokuratūras likuma 42. pantu par prokurora pieļautu apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu.
Vasks piebilda, ka patlaban prokuratūrā tiek izvērtēti notikušā apstākļi, lai varētu lemt par tālāko rīcību.
Saistībā ar šo noziegumu kriminālprocess bija sākts jau iepriekš, un aizturēšana notika tā izmeklēšanas gaitā. Sadarbojoties ar Ģenerālprokuratūru, KNAB darbinieki veikuši neatliekamās procesuālās darbības, informē KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Kukuļa nodošana amatpersonai notikusi ar starpnieku – kādu privātpersonu, kura arī ir aizturēta kriminālprocesa ietvaros.
Kā liecina neoficiāla informācija, starpnieks ir kāds uzņēmējs Boriss Rjazanskis. Savulaik viņam piederēja 50% uzņēmuma SIA «Bulduru nams» kapitāla daļu. Otri 50% uzņēmuma piederēja Markam Edidovičam. 2005. gada februārī 50% no šī īpašuma iegādājās Kazahstānas pilsone Svetlana Lučko, bet otrus 50% – Vera Fisenko.
Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» dati, Rjazanskim patlaban pilnībā pieder SIA «Konkordija-AB». Kā šīs sabiedrības darbības veidi minēti augkopība, dārzkopība, lopkopība, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
KNAB lietvedībā esošās izmeklēšanas lietas materiāli liecina, ka kukulis 25 000 latu apmērā tika pieprasīts par to, lai prokurore nodrošinātu kādai personai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kādā kriminālprocesā, kas saistīts ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.
KNAB darbinieki prokurori aizturējuši pēc kukuļa daļas – 15 000 latu – saņemšanas.
KNAB izmeklētājs atzinis prokurori par aizdomās turēto sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā – kukuļņemšanā, kas saistīta ar izspiešanu, savukārt starpnieku – par starpniecību kukuļošanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu par aizturēšanu ir informēts ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Ar tiesas lēmumu abām personām svētdien, 19.oktobrī, piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Viens no skaļākajiem likumpārkāpumiem, ko izdarījis prokurors, notika 2003. gadā, kad 3.aprīlī par 50 000 ASV dolāru jeb aptuveni 25 000 latu kukuļa prasīšanu no bijušā policista Jurija Kreslova tika aizturēts prokurors Staņislavs Nazarovs. Viņš tika apsūdzēts kukuļņemšanā un citos noziegumos. 2006.gada janvārī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments lietā atstāja negrozītu apelācijas instances spriedumu – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Tagad gan prokurors par labu uzvedību jau atrodas «uz brīvām kājām».
Par identiskiem noziegumiem 2003.gadā tika aizturēts prokurors Aigars Cuško. Viņa tiesāšanās saistībā ar kukuļņemšanas mēģinājumu vēl nav beigusies. Cuško šā gada sākumā tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, bet viņš šo spriedumu ir pārsūdzējis.
Savukārt 2004.gada 24.aprīlī aizdomās par 10 000 ASV dolāru (5530 latu) kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu tika aizturēts Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Juris Pelšs, kuram tika uzrādīta apsūdzība. 2006.gada martā Rīgas apgabaltiesa atcēla Rīgas Centra rajona tiesas spriedumu daļā par 3150 latu piedziņu no bijušā prokurora Pelša par labu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Rīgas Centra rajona tiesa Pelšu bija atzinusi par vainīgu kukuļņemšanā un piespriedusi viņam četru gadu brīvības atņemšanu nosacīti, mantas konfiskāciju, divu gadu pārbaudes laiku un 3150 latu naudas sodu par labu KNAB. Pelšs bija iesniedzis apelācijas sūdzību tikai daļā par naudas sodu, un sūdzība tika apmierināta.
Savukārt 2001.gadā par kukuļa ņemšanas mēģinājumu tika aizturēts prokurors Aleksejs Margēvičs. 2004.gada nogalē Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā brīvības atņemšanas sodu kukuļņemšanas mēģinājumā apsūdzētajam bijušajam prokuroram Margēvičam. Rīgas apgabaltiesa viņam bija piespriedusi brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Pēdējo gadu laikā neviens prokurors vairs nav nonācis uzmanības lokā saistībā ar šādiem smagiem noziegumiem – kukuļņemšanu vai kukuļa izspiešanu.
www.leta.lv