Savā jaunākajā grāmatā «minimas jeb zemestrīce zābakā» Aivars Eipurs, kurš literārajās aprindās pazīstams ar pseidonīmu Eduards Aivars, stāsta par piedzīvoto Jelgavas ielās.
Ilze Knusle-Jankevica
Dzejnieks ļoti asprātīgi apraksta atsevišķas situācijas, kurās, visticamāk, pats ir nonācis. Viena minima ir par to, kā viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas, otra – par iekšējo dilemmu: vērot vai palīdzēt, trešā – ierosinājums laikā, kamēr jāgaida iedegamies luksofora zaļais signāls, lasīt grāmatas. Viņa grāmatas.
Grāmata «minimas jeb zemestrīce zābakā» izdota šā gada martā izdevniecībā «Dienas grāmata» un ir autora astotā grāmata. Tajā publicēti īsprozas teksti, ko autors pats nodēvējis par minimām. «Tāpat kā dzejoļi ar gariem virsrakstiem, arī minimas ir mans jaunievedums latviešu literatūrā. Var teikt, ka minima ir mana literārā stihija. Tā sakņojas lakoniskā formā, kuru es varu paturēt galvā iedvesmas brīdī, – pretēji dzejoļa vēstnešiem, kuri ir prom, tikko tu neesi paspējis viņus apgredzenot kā gājputnus. Minimu, tikko es to apjaušu, es galvā izdomāju līdz izklāsta veidam un detaļām. Tad pietiek pierakstīt vai ierunāt diktofonā tikai tēmas nosaukumu, jo es atcerēšos to jebkurā brīdī, kad uzduršos šim pierakstam vai audioierakstam. Ar dzejoļiem tas tā nav, jo pat šķietami veiksmīgs sākums lielākajā daļā gadījumu negarantē veiksmīgu rezultātu. Tas izskaidrojams ar dzejas un prozas atšķirībām gan iedvesmā, gan realizācijā. Turklāt minimas ir pateicīgas savā īsumā, un man ir iespēja diezgan ātri lasītājam parādīt kādu šķietami ikdienišķu parādību, situāciju, notikumu, sapni vai fantāziju negaidītā veidā. Šodienas laika zibējumā minimas var izlasīt ātrāk nekā romānu, pie tam to var darīt gan lidmašīnā, gan tramvajā, gan upmalā,» tā izteicies A.Eipurs. Viņš uzskata, ka šis ir vispiemērotākais žanrs viņa domu paušanai un, piemēram, uzrakstīt romānu viņam nebūtu pa spēkam. «Mēģinājumos rakstot romānu, es jūtos pilnīgi bezcerīgi un neticu, ka tas varētu ienest ko jaunu tapušo un topošo romānu kopainā. Attiecībā uz minimām un dzeju man pagaidām vēl arvien ir tā sajūta, ka ir ko teikt, un savādāk nekā citiem.»
Grāmatas nosaukums radies Itālijā, kur dzejnieks piedzīvojis zemestrīci. «Kad pirms dažiem gadiem biju Itālijā, tur bija zemestrīce. Kā zināms, Itālijai ir zābaka forma. Sākotnēji nosaukums pielipa tieši tāpēc, un tikai pēc tam es sapratu, ka tāda vietēja zemestrīce zābakā caur notikumiem daudziem no mums gadās vai ik gadu, bet, ja vērojam cilvēku tuvplānā, tad katru dienu – emocionāli. Ar zemestrīci grāmatā galvenokārt domāta mana un katra cilvēka emocionālā sakāpinātība,» stāsta autors.
Dzejnieks A.Eipurs ir dzimis 1956. gadā Salaspilī un Jelgavā dzīvo no 1986. gada. Kopš 1992. gada viņš ir Latviešu Rakstnieku savienības biedrs. Viņam ir izdoti dzejoļu krājumi «Dejas» (1991), «Jā» (1996), «Ainava kliedz» (1996), «Vasaras sniegs» (1999), «Es pagāju» (2001), «Jauns medus» (2006), «Sāras mīlestība» (2008), «Sakvojāžs» (2012) un īsprozas grāmatas «Minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu» (2008), «minimas jeb zemestrīce zābakā» (2013). Dzejnieks 2002. gadā saņēmis Dzejas dienu balvu par labāko gada dzejas grāmatu krājumu «Es pagāju». Savukārt par dzejas krājumu «Sakvojāžs» saņēmis Ventspils starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balvu (2012)
Minimas par Jelgavu
Foto: Daina Mazmača Video: KulturasDiena.lv
Saistītie raksti Eduards Aivars sarakstījis dzejoli par Jelgavu
Aivara Eipura grāmatas Minimas atvēršanas svētki
4.6 °C,
3 m/s,
97.9 % 
4.6 °C,
3 m/s,
97.9 %