Pilsētā

«Nevajag tērēt laiku uz cilvēkiem, ar kuriem nav «viena frekvence». Izvēlieties cilvēkus, ar kuriem ir viegli, silti un kuri saprot jūsu vērtības. Bet pārējos pieklājīgi distancējiet,» savās atziņās par tēmu «Kā dzīvot garšīgi» Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā ar jelgavniekiem dalījās ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Psihoterapeite norādīja, ka garšīga dzīve vispirms jau ir
emocijas, kas katram cilvēkam kalpo kā degviela. Lai šīs emocijas
būtu pozitīvas, viens no priekšnosacījumiem ir filtrēt, ar kādiem
cilvēkiem pavadām laiku. «Pat pavisam nelielā kolektīvā viens
vienmēr ar dzīvi neapmierinātais var sabojāt noskaņojumu trīs
citiem,» tā viņa. A.Poiša stāsta, ka, esot drūmā noskaņojumā ar
moto «viss ir slikti», pirmkārt jau ir jāstrādā pašam ar sevi –
jāsaprot, ka domāšana ir jāmaina, un jāmācās saskatīt arī labo.

Vienlaikus gan A.Poiša gan uzsver, ka dzīvē
jāprot pieņemt arī skumjas. «Skumjās mēs paliekam dziļāki. Un
empātija ir īpašība, kas mums palīdz ieraudzīt un saprast visas
krāsas,» tā viņa, norādot: dažkārt cilvēkiem jāpalīdz atgūt
emocionālais līdzsvars. «Ja mums pastāsta par kādu atgadījumu un
neesam bijuši līdzīgā situācijā, vienmēr varam pateikt tik daudz kā
– iedomājos, kā tev tas sāp,» iesaka A.Poiša.

Psihoterapeite stāsta, ka viedums ir prasme
pieņemt un novērtēt cilvēku. Tas attiecas gan uz ģimenes dzīvi un
attieksmi pret bērniem, gan arī attiecībām ar kolēģiem. Piemēram,
ja bērnam tiek dots kāds uzdevums un viņš ir pārdomās vai viņam
nesanāk, jābūt pacietīgiem, nevis jāuzdod jautājumi par ikdienas
gaitām vai jāraujas palīdzēt. «Tieši tad bērnam un vecākam rodas
uzticēšanās un tuvība. Bērns jūt atbalstu un tikai šajā brīdī varam
kaut ko ieteikt, kaut ko pakoriģēt,» tā viņa. A.Poiša skaidro, ka
identiski ir arī darba attiecībās. «Mēs nevaram teikt – paldies,
bet… Mums jāprot novērtēt citu cilvēku darbs. Jāpateicas par
ieguldīto laiku, jāpasaka, ka tas bija labi, un tikai tad ir vieta
ieteikumiem,» skaidro psihoterapeite. Viņa norāda, ka laiks skrien
vēja spārniem, tādēļ svarīgi atrast vietu, kurā nevajadzēs ciest,
bet gan izbaudīt. «Tieši šī iemesla dēļ ir jāmeklē cilvēki, ar
kuriem sakrīt jūsu vērtības. Vai tā ir ģimene, darbs vai hobijs –
ir jābūt vietai un cilvēkiem, kas jūs piepilda ar enerģiju. Citādi
notiek izdegšana,» tā viņa.

A.Poiša norādīja arī uz ģimeņu attiecību
izaicinājumiem, skaidrojot, ka attiecībās arī ir jāstrādā, un
izrunāt savas problēmas ir labākais risinājums jebkurā situācijā.
«Dzīvot vienā adresē, bet nebūt kopā ir ļoti grūti, jo patiesībā
jau vientulība divatā sāp vairāk nekā vienatnē,» tā viņa,
skaidrojot: mīlestība nav tikai kaisle, bet arī pieņemšana,
draudzība, cieņa un rūpes. «Šeit katram ir jāizvērtē – darīt un
glābt situāciju, vērsties pēc palīdzības un runāt vai arī
attiekties no indīgām attiecībām, pārspējot savas bailes no
nākotnes izaicinājumiem,» norādīja psihoterapeite.

Rezumējot daudzos ieteikumus garšīgai dzīvei,
viņa norādīja – atslēgas vārds visam ir pašatbildība jeb mūsu pašu
atbildība par katru savu izvēli.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»