Hokejs

Kopš pagājušā gada vasaras Jelgavas hokejā enerģiski darbojas pieredzējušais bijušais Latvijas izlases hokejists Aigars Cipruss, kurš spēlējis Itālijā, Dānijā, Krievijā un Somijā. Karjeras laikā gūtā pieredze jau vairākus gadus tiek izmantota trenera darbā.

«Jelgavā šobrīd ir viena no sakārtotākajām hokeja skolām
Latvijā, un mans uzdevums ir mēģināt to padarīt vēl profesionālāku
un sistemātiskāku,» tā treneris, kurš šobrīd vada ne tikai
Virslīgas komandu HK «Zemgale/LLU», bet pilda arī Jelgavas Ledus
sporta skolas vecākā trenera pienākumus.

Kā nonācāt Jelgavā?

Pēdējās divas sezonas strādāju ar jauniešiem Lietuvā, taču kluba
nākotne finansiālu apstākļu dēļ bija neskaidra, līdz ar to biju
jaunas darbavietas meklējumos. Vasarā tikos ar Jelgavas kluba
vadību  un, ilgi nedomājot, piekritu palikt Jelgavā.

Sākotnēji mans darbs tika tendēts uz Virslīgas komandas
trenēšanu, taču apstākļi mainījās, un kluba vadība man piedāvāja
kļūt arī par vecāko treneri Jelgavas Ledus sporta skolā. Šobrīd šie
abi amati ir manas prioritātes.

Ko darāt Ledus sporta skolā?

Iesaistos bērnu treniņprocesā, kontaktējos ar treneriem, sniedzu
savu redzējumu treneru darbā. Nepieciešama arī darba
koordinēšana.

Kā vērtējat Jelgavas bērnu un jauniešu hokeja
saimniecību?

Pirmais, kas noteikti jāmin, ir tas, ka Jelgavā ir viena no
sakārtotākajām hokeja skolām Latvijā. Sākot jau ar sagatavošanas
grupām un līdz pat U-16 komandai. Šobrīd aktuāls ir U-18 komandas
jautājums, kas būtu vēl viens solis ceļā uz labi funkcionējošu
hokeja piramīdu. Nākamais, ko gribētu ieviest, ir treniņu sistēma.
Neslēpšu, ka šobrīd treniņprocess ir katra trenera pārziņā, bērni
tiek gatavoti pēc trenera redzējuma, taču nākotnē tas jāveic pēc
klubā izstrādātas sistēmas.

Hokejā biežāk nekā citos komandu sporta veidos min
vecāku lomu.

Mans redzējums ir tāds, ka vecākiem nevajadzētu būt tiem, kas
ietekmē treniņprocesu. Viņi būtu jāattālina no treniņu darba. Šī
problēma ir novērojama visā Latvijā. Vecākiem profesionālajā jomā
būtu jāuzticas klubam un treneriem, taču bieži vien tā nav. Es
domāju, ka ietekmējošais faktors ir treneru atalgojums –
speciālisti nespēj sevi pilnvērtīgi nodrošināt, tādēļ tiek rīkoti
maksas treniņi ar domu iegūt papildu finansējumu. Šis process
pietuvina vecākus komandām, un vienā brīdī treneris kļūst par tādu
kā ķīlnieku – vecākiem ir iespēja ar treneri manipulēt. Visbiežāk
šādas manipulācijas ne pie kā laba nenoved – tiek traucēts sekmīgs
treniņprocess. Šis ir viens no jautājumiem, kas ir aktuāls arī
Jelgavā. Mēs esam spēruši pirmos soļus, lai novērstu šādus
gadījumus. Svarīgi ir ievērot ētiku – gan mums kā treneriem, gan
bērnu vecākiem. Jāpārliecina, ka klubs darīs visu, lai spēlētājs
attīstītos, un vecāku klātbūtne papildus nav nepieciešama.

Vai svarīgs faktors nav arī treneru kvalifikācija un
profesionalitāte?

Uzskatu, ka Latvijā ir problēmas ar treneru profesionalitāti,
mums ir maz augsti kvalificētu speciālistu. Tāpat jāsaprot, ka labi
speciālisti prasa atbilstošu finansējumu. Jelgavas ledus skolā ir
vairāki jauni treneri, kas nesen sākuši savu profesionālo darbību.
Jaunība dod savus plusus, svarīga ir vēlme strādāt un progresēt kā
trenerim.

Vai šis aspekts ietekmē jauno spēlētāju došanos uz
ārzemēm?

Uz šo jautājumu grūti atbildēt – ir daudz faktoru, kas to
ietekmē. Ja spēlētājam ir iespēja sevi pierādīt un attīstīties
citur, to nevar aizliegt. Skaidrs, ka mēs esam ieinteresēti, lai
spēlētāji paliek pie mums. Uzskatu, ka Jelgavā spējam nodrošināt
visu nepieciešamo, lai spēlētājs varētu sevi veiksmīgi
pilnveidot.

Ir uzskats, ka Latvijas jauniešu hokejā pārāk agrā
vecumā tiecas pēc uzvarām.

Es domāju, ka mēs paši šo tēmu esam aktualizējuši. Arī
Skandināvijā no bērniem prasa rezultātu. Somijā bērniem notiek
sacensības, kurās ir uzvarētāji un zaudētāji. Uzvaras ir
nepieciešamas, tās dod attīstību un emocijas, lai smagi strādātu
treniņos. Taču skaidrs, ka uzvara nedrīkst būt prioritāte 10 – 12
gadu vecumā, bērnu un jauniešu hokejā svarīgākais ir sevis
pilnveidošana. Cita lieta, ka mūsu jauniešu sistēmai trūkst apjoma.
Katrā vecuma grupā būtu nepieciešami 30 un vairāk spēlētāju, kurus
vajadzētu sadalīt pēc iemaņām. Mums Latvijā visbiežāk katrā vecuma
grupā ir viena komanda, kurā ir dažāda līmeņa spēlētāji. Jelgavā
pietiekami nokomplektētas ir U-9, U-10 un U-12 vecuma grupas, bet
U-14 grupā jau ir nepietiekams spēlētāju skaits.

Līdz šim Jelgavas Ledus sporta skolai nav veicies ar
augstākā līmeņa spēlētāju sagatavošanu.

Es tā neteiktu. Vairāki Jelgavas Ledus sporta skolas audzēkņi ir
atrodami HK «Rīga» jaunatnes sistēmā. Jāsaprot, ka izaudzināt
augstas klases spēlētāju nav viegli, nepieciešams organizēts darbs
vairāku gadu garumā. Manuprāt, Jelgavā ir visi nepieciešamie
nosacījumi, lai spēlētājs varētu sevi pilnveidot līdz augstam
profesionālam līmenim, taču jautājums ir, vai pats sportists tam
tic un to vēlas.

Kā prioritāti pieminējāt arī HK «Zemgale/LLU» trenēšanu
– kādi mērķi ir šai komandai?

Šobrīd trenējamies un gatavojamies izšķirošajām cīņām Latvijas
čempionātā. Mērķis ir iepriekšējais – iekļūt medaļnieku vidū.
Uzskatu, ka šobrīd Latvijā ir piecas līdzvērtīgas komandas, tādēļ
pavasarī būs gaidāmas aizraujošas spēles.