Ir pārbaudīta informācija par pusaudžu spēlēm sociālajos tīklos, tajā skaitā par tā saucamo spēli «zilais valis» un konstatēts, ka vecākiem nav pamata bažām par to, ka kādas trešās personas tās organizētu ar mērķi pamudināt jauniešus nodarīt sev miesas bojājumus. Ņemot vērā jauniešu interesi par šādām aktivitātēm, Valsts policija aicina bērnu vecākus sekot līdzi atvašu darbībām sociālajos tīklos saziņā ar vienaudžiem.
Ņemot vērā pēdējā laikā radušos ažiotāžu ap pusaudžu spēlēm sociālajos tīklos, tajā skaitā informāciju par spēli «zilais valis», Valsts policijā norisinājās preses konference, lai viestu skaidrību par aktualitātēm un problemātiku, kas saistās ar šāda veida spēlēm.
Valsts policija pēdējo nedēļu laikā pārbaudījusi informāciju, kas saņemta par it kā šādas spēles esamību un jauniešu iesaisti tajā, taču, pretēji saceltajai trauksmei, jāsaka, ka nav identificēta neviena persona, kuras mērķis būtu organizēt saraksti, kuras rezultātā mēģinātu panākt, ka jaunieši sev nodara miesas bojājumus. Pārbaudot šādās domu grupās notiekošās aktivitātes, Valsts policija konstatējusi, ka šajās grupās apvienojušies tādi paši jaunieši, kuri savstarpēji apmainoties ar informāciju, viens otru izaicina. Jāsaka, ka šādu grupu sarakstēs patiesi ir atrodami fotoattēli, kuros redzami miesas bojājumi, tomēr policijas veiktā izpēte liecina, ka lielākoties tie ir internetā lejuplādēti attēli, kuri pēcāk ievietoti jauniešu sarakstē. No saturiskā viedokļa šīs grupas vairāk ir kā interešu grupas, kurās jaunieši savstarpēji apmainās ne tikai ar destruktīva rakstura informāciju, bet arī par ikdienu, mūziku un citām interesēm. Tomēr jāuzsver, ka, lai arī šobrīd reāli draudi bērnu dzīvībai un drošībai saistībā ar šo fenomenu nepastāv, zināmas bažas rada tas, ar kādu interesi jaunieši šādu grupu sarakstēs iesaistās, tādēļ aicinām jauniešu vecākus pievērst uzmanību sava bērna aktivitātēm internetā un vispārējai bērna labsajūtai.
Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga vērš uzmanību tam, ka, lai arī atsevišķi uzdevumi šajās spēlēs var nebūt dzīvībai bīstami, taču fakts kā tāds, ka bērni šādās grupās organizējas, ir jāņem vērā. I. Kronberga arī min dažus iespējamos iemeslus, kādēļ bērni šādās interešu grupās iesaistās, proti, ja bērnam ir nesadalīts, nesastrukturizēts brīvais laiks, ja nav vienotu ierīču lietošanas noteikumu ģimenē, vai arī, ja bērniem ģimenē ir kādas problēmas, kas kādu laiku nav risinātas. Noteikti svarīgs ir tas faktors, ka bērni, kuriem ir normālas attiecības ģimenē un kuriem ir strukturēti mājas darbi, kā arī citi svarīgāki uzdevumi, kuri sevi ciena, parasti neiesaistās šādās spēlēs. «Veselīgs pusaudzis pēc būtības ir imūns pret šādām nodarbēm. Lai mēs pasargātu savus bērnus no iesaistes šādās un līdzīgās grupās, kurās gala rezultātā ir iespējamas bēdīgas sekas, mums ir jādomā par to, kas notiek ikdienā ar mūsu bērniem. Neraugoties uz to, ka esam aizņemti darbā, mums ir jābūt kopā ar bērniem, jāpārspriež dienas notikumi un jādzird ne tikai tās atbildes, ko bērns mums saka, bet arī jāvar izrunāties, lai patiesi saprastu, kas ar bērnu mūsu ģimenē notiek. Tādēļ aicinām vecākus – ir jāpievērš uzmanība savu bērnu gaitām internetā un savstarpējām attiecībām ar savu bērnu kopumā,» norāda I. Kronberga
Situācijās, kad vecāki vai skolu pedagogi konstatē, ka bērns jebkādu motīvu vadīts piedalās tā saucamajās «izaicinājumu spēlēs», policija aicina nepalikt vienaldzīgiem un izzināt bērna motivāciju un vēlmi tajās iesaistīties. Tāpat nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties pēc palīdzības Valsts policijā, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā vai pie sociālajiem dienestiem.
Foto: no JV arhīva