Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) velosipēdu reģistrs varētu labi funkcionēt un atbaidīt zagļus tikai tad, ja būs aktivitāte no velosipēdu īpašnieku puses, šodien apaļā galda diskusijā par velosipēdu drošību atzina Riteņbraucēju apvienības dibinātāji Romāns Meļņiks un Viesturs Silenieks.
Meļņiks skaidroja, ka velosipēdu īpašnieki jau tagad, pirms sezonas, jāaicina aktīvi reģistrēt savus velosipēdus, jo pavasarī «vairāk brauks un vairāk zags» un tad reģistram jau būtu optimāli jāfunkcionē.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis skaidroja, ka pērn sezonas laikā noziegumu skaits saistībā ar velosipēdu zādzībām strauji pieauga. Bieži policistiem bijis grūti identificēt atrasto zagto velosipēdu īpašniekus, tāpēc arī iniciēta ideja par vieno velosipēdu reģistru. Viņš arī uzsvēra, ka tieši 2010. gads bijis lūzuma gads, kad policijā būtiski mainījusies attieksme pret velosipēdu zādzībām un šie noziegumi tiekot rūpīgi izmeklēti.
CSDD direktors Andris Lukstiņš skaidroja, ka vienotais velosipēdu reģistrs ir savienots ar policijas datubāzi. Jau drīzumā, reģistrējot velosipēdu CSDD, izsniegs arī hologrammas, kuras, pirmkārt, atturēšot zagli zagt, otrkārt, pēc tās varēs nolasīt datus par velosipēda īpašnieku. Lukstiņš skaidroja, ka, visticamāk, hologrammas varēs saņemt ar velosipēdu tirdzniecību saistītās vietās, bet konkrēta kārtība vēl neesot izstrādāta.
Lai reģistrētu velosipēdu internetā CSDD mājaslapā, izmantojot e-pakalpojumus, jābūt velosipēda šasijas numuram un diviem latiem. Vēlams arī pievienot fotogrāfijas ar šasijas numuru un pašu velosipēdu.
Velosipēdu veikalu īpašnieki informēja, ka arī viņi ir veidojuši pārdoto velosipēdu reģistrus un tie jau ir palīdzējuši policijai. Integrēt šos reģistrus CSDD reģistrā gan būšot sarežģīti, jo klients datus atstājis veikalam, ne policijai.
Lukstiņš noliedza iespēju, ka zagļi masveidā varētu steigties reģistrēt zagtos velosipēdus pirmie, jo līdzīga iespēja bijusi arī mopēdu un airu laivu reģistrētājiem, taču šādu gadījumu bijis ļoti maz. Riteņbraucēju apvienības dibinātāji norāda, ka tieši šī iemesla dēļ ir jāsteidz savu velosipēdu reģistrēt pēc iespējas ātrāk.
Tad, kad arī Latvijā būšot izveidojies pieklājīgs velosipēdu reģistrs, tikšot slēgti valsts līgumi ar citām valstīm par informācijas apmaiņu.
Diskusijas dalībnieki pauda līdzīgu viedokli, ka iespēja reģistrēt velosipēdu un priekšrocības, ko tas dod, ir jāreklamē. Par konkrētām aktivitātēm vēl tiks spriests, taču jau tagad esot skaidrs, ka informācijai jābūt velosipēdu tirdzniecības un servisa vietās, kā arī skolās.
Lukstiņš skaidroja, ka plānots uzsākt arī kampaņu par drošu braukšanu ar velosipēdiem un tās ietvaros iedzīvotāji tikšot informēti par jaunā reģistra iespējām. Tāpat CSDD plāno rosināt izmaiņas normatīvos aktos, kas ļautu riteņbraucējiem ar luksoforiem aprīkotus krustojumus šķērsot braucot, lai arī samazinot ātrumu. Patlaban tas nav atļauts – ritenis krustojumos, pārvietojoties pa gājēju ietvi, ir jāstumj pie rokas.
Tāpat tikšot kontrolēti autovadītāji, lai tie ievērotu velosipēdistu tiesības. Statistika gan liecina, ka pērn gājis bojā krietni mazāk velosipēdistu nekā gadu iepriekš – attiecīgi 13 un 26 velosipēdisti, toties krietni esot palielinājies ievainoto skaits.
Jau ziņots, ka CSDD veloreģistrs darbību sāka 2010. gada 4. decembrī, un ir izveidots ar mērķi vieglāk identificēt velosipēdu zādzības gadījumā, pasargāt pircēju no zagta velosipēda iegādes, kā arī sniegt priekšstatu par velosipēdu lietotāju aptuveno skaitu valstī.
Līdz šim Latvijā darbojās vairāki neoficiāli veloreģistri, kurus atpazīstamības un sadarbības ar policiju trūkuma dēļ gan izmantoja tikai retais velosipēda īpašnieks, tādējādi CSDD kļūs par vienīgo oficiālo Latvijas veloreģistru, kurā iesniegtā informācija tieši tiks nodota policijai velozādzību gadījumu risināšanai. Reģistrācija ir brīvprātīga, un jebkurš velosipēda īpašnieks jau tagad var reģistrēt savu velosipēdu elektroniski CSDD mājaslapā, dodoties uz jebkuru CSDD nodaļu.
Riteņbraucēju apvienības dibinātāji ir Latvijas Veclaiku divriteņu klubs, biedrība VERT, «Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība», SIA «Velokurjers», Latvijas Velo informācijas centrs un Latvijas velotūrisma asociācija.
Apvienības mērķis ir ikdienas un tūrisma riteņbraukšanas kā satiksmē ērtas, ekonomiskas, veselīgas un videi draudzīgas pārvietošanās attīstība Latvijā.
LETA
6.4 °C,
2.4 m/s,
75.7 % 
6.4 °C,
2.4 m/s,
75.7 %