15 gadi Latvijas Televīzijas «Panorāmā», pēdējie trīs gadi TV3 ziņās, bet kopumā darbs žurnālistikā kopš 16 gadu vecuma. Arnis Krauze atzīst, ka neko citu nekad īsti nav nemaz mēģinājis darīt, jo žurnālistika ir viņa aicinājums. Piektdien izglītojošā pasākumā jauniešiem «NEkonference» viņš stāstīja, kāpēc ir vai nav vērts strādāt šo darbu.
Ligita Vaita
A.Krauze sāk ar fenomenu Latvijas jauniešu vidū – tik daudzi vēlas kļūt par žurnālistiem, ko pierāda arī lielais augstskolās komunikāciju studējošo skaits un arī konkurss uz šīm studiju programmām, taču vien retais jaunietis paliek strādāt šajā jomā un vēl retāk kurš ir patiešām spējīgs un talantīgs. «Jāatzīst gan arī, ka bieži jaunieši jau studiju laikā pārdomā, jo publiskais žurnālista tēls ne vienmēr sakrīt ar realitāti,» spriež A.Krauze.
Kaut arī viņš pats jau ļoti agri – pamatskolas vecumā – mērķtiecīgi nolēmis, ka strādās par žurnālistu, TV3 ziņu vadītājs nebūt nemudina jauniešus šo profesiju izvēlēties kā perspektīvu. Viņš vērtē, ka par žurnālistu var kļūt jebkurš, kuram ir «ķēriens» un «laba valoda», tam nav vajadzīgs noteikti augstskolas diploms. «Turpretī, lai kļūtu par labu arhitektu, būvnieku vai IT speciālistu, esmu pārliecināts, ka bez augstskolā sniegtajām zināšanām neiztikt, šīs jomas ir arī daudz labāk apmaksātas un pieprasītas. Tāpēc, ja vien jums ir spējas un prasmes, apdomājiet par iespēju studēt inženierzinātnes vai IT jomu – iespējas gan izaugsmes, gan atalgojuma ziņā būs daudz lielākas,» tā ziņu diktors.
Tomēr A.Krauze atzīst, ka viņš pats sevi citā jomā nemaz neredz. «Mani vairākas reizes ir aicinājuši strādāt sabiedrisko attiecību jomā, kas ir daudz labāk atalgota, tomēr vienmēr esmu atteicies. Es joprojām neesmu atradis nevienu labāku darbu, un uzskatu, ka žurnālistam ir viena lieliska iespēja – pieredzēt vēsturi pašam, turklāt nepastarpināti,» uzskata A.Krauze, piebilstot, ka vēl viņam šajā darbā ir svarīgi daudzie dzīvesgudrie cilvēki, ko viņš satiek un iepazīst, kā arī spēja ar katru sižetu kaut nedaudz, tomēr mainīt un uzlabot pasauli.
Tāpat jauniešus interesēja arī – cik daudz valodu būtu jāzina žurnālistam, kāpēc A.Krauze nolēma kļūst par žurnālistu un kā viņš cīnās ar uztraukumu pirms intervijām?
Jāpiebilst, ka žurnālists A.Krauze bija viens no «NEkonferences» viesiem, kurš dalījās ar savu pieredzi. Dienas garumā jauniešiem bija iespēja satikt pārstāvjus no dažādām jomām, uzņēmumiem un arī augstskolām, lai neformālā gaisotnē pārdomātu savas nākotnes profesijas izvēli.
Pasākuma dalībnieces 8. klases skolnieces Gabriela, Samanta un Mairita vērtē, ka «NEkonferencē» varēja gūt gan priekšstatu par jomām, ko varētu studēt un strādāt nākotnē, kā arī – ko noteikti nē. «Piemēram, ja Gabriela saprata, ka viņa labprāt strādātu tūrismā, tad es noteikti nē – sapratu, ka tas mani it nemaz neinteresē, un arī tas ir labi. Domāju, ka arī šāda atziņa ir vērtīga,» spriež Mairita. Savukārt 19 gadus vecais Reinis stāsta, ka vēl «taustās» un nezina, vai ir vērts sev interesējošo jomu – audiovizuālo mediju studijas – apgūt tik daudz gadu, kā piedāvā augstskolas. «Man vispār nepatīk atziņa, ka diploms man kaut ko nodrošinās. Domāju, ka visu var apgūt arī praksē, tāpēc es neesmu drošs, ka vēlos studēt,» norāda Reinis, kurš pēc vidusskolas iestājās augstskolā ar IT saistītā studiju programmā, tomēr drīz to pameta tieši iepriekš minēto iemeslu dēļ.
«NEkonferencē», kas notika Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā kopumā piedalījās ap 70 jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem.
Foto: Raitis Supe
5.3 °C,
1 m/s,
90.4 % 
5.3 °C,
1 m/s,
90.4 %