Patlaban Latvijā kā bezdarbnieki ir reģistrēts 15 791 jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turklāt 71% no viņiem ir zems izglītības līmenis, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Tomēr visi jaunieši bezdarbnieki var jau tagad uzlabot savas zināšanas profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmās, saņemt karjeras konsultācijas vai iesaistīties nodarbinātības pasākumos, uzsver LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Tāpat jaunieši var piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņam izveidotā darba vietā vai arī veikt brīvprātīgo darbu. Jaunieši var arī izmēģināt savus spēkus un paši sākt savu komercdarbību vai pašnodarbinātību, savukārt tie, kuri vēl īsti nav pārliecināti, ar kādu darbības jomu vēlas saistīt savu profesionālo dzīvi, var izmantot karjeras konsultācijas.
Šogad jauniešu bezdarbnieku atbalstam ir plānoti aptuveni 3 miljoni latu, kas ļauj dažādos pasākumos iesaistīt vairāk nekā 15 000 jauniešu, proti, gandrīz visus jauniešu, kas patlaban reģistrēti kā bezdarbnieki, uzsver LM.
Šā 2012. gada otrajā pusē 100 jaunieši pilotprojekta veidā varēs piedalīties jauniešu darbnīcās, kur viņiem būs iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē. Katrā no jomām jaunieši darbosies trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku. Pasākuma laikā jaunietis saņems ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā, savukārt jaunietis ar invaliditāti – 60 latu apmērā.
Tāpat jauniešiem bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas un trūkst prasmju, piešķirs vismaz 300 papildu apmācību kuponus prasmju apguvei, kurus varēs izmantot arī neformālās izglītības apguvei. Līdz šim bija plānots piešķirt aptuveni 1000 apmācību kuponu.
Vienlaikus jaunieši jau šogad varētu saņemt mobilitātes atbalstu, lai varētu nokļūt līdz jaunajai darba vietai. To varēs izmantot arī citu vecuma grupu bezdarbnieki, taču jaunieši ir mobilāka iedzīvotāju grupa, līdz ar to viņu īpatsvars atbalsta saņēmējos sagaidāms augstāks.
Tāpat LM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju jauniešus, kuri ir bez profesijas un ir pametuši skolu, centīsies atgriezt izglītības sistēmā. Savukārt pārējie jaunieši saņems Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālistu atbalstu darba meklēšanā. LM arī pilnveidos darba meklēšanas atbalsta sistēmu, plānots uzlabot karjeras konsultāciju atbalsta metodikas, akcentējot dažādas bezdarbnieku mērķgrupas, piemēram, jauniešus, kas priekšlaicīgi pametuši skolu.
Lai izvērtētu pašreizējo jauniešiem paredzēto pasākumu piemērotību un efektivitāti, ar Ministru prezidenta rīkojumu LM bija izveidota rīcības grupa jauniešu nodarbinātības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai. Tās sastāvā darbojās LM, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA pārstāvji. LM ir apkopojusi rīcības grupas priekšlikumus, kuri būtu iekļaujami Nacionālajā reformu programmā. Tie nosūtīti izvērtēšanai Ministru prezidentam.
Jauniešu īpatsvars starp bezdarbniekiem patlaban ir 11,8%, visvairāk – 33% – jauniešu bezdarbnieku ir Rīgā, 25% – Latgalē, savukārt vismazāk – 12% – bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir Vidzemē. Turklāt 23% no jauniešiem bezdarbniekiem nestrādā jau ilgāk par gadu, tomēr kopumā starp visiem bezdarbniekiem ilgstošo īpatsvars sasniedz 43%.
Tikai 7% jauniešu bezdarbnieku ir ieguvuši augstāko izglītību, savukārt profesionālā izglītība ir 21% jauniešu. Aptuveni 40% jauniešu bezdarbnieku ir iepriekšējā darba pieredze, taču bieži tā ir mazāk kvalificētās profesijās.
Pērn 1107 jaunieši bezdarbnieki piedalījās profesionālās tālākizglītības pasākumos, 3026 jaunieši iesaistījās neformālās izglītības programmās, 7417 jaunieši – konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, 284 jaunieši – apmācībā pie darba devēja. Vēl 1619 jaunieši piedalījās kompleksajā iekļaušanas programmā, 1255 cilvēki – jauniešu brīvprātīgajā darbā, savukārt 12 personas iesaistījās pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, bet 11 930 jaunieši izmantoja karjeras konsultācijas.
LETA
13.1 °C,
0.6 m/s,
65.5 % 
13.1 °C,
0.6 m/s,
65.5 %