16.4 °C, 9.6 m/s, 93 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra4. vidusskolas skolēni mācās rumāņu valodu un apskata Drakulas pili
4. vidusskolas skolēni mācās rumāņu valodu un apskata Drakulas pili
24/11/2013

Jelgavas 4. vidusskolas 11.a klases skolēni ar spilgtiem iespaidiem par piedzīvoto atgriezušies no sadraudzības skolas Rumānijā. Tur jaunieši, īstenojot «Comenius» projektu, sprieda un domāja par to, kā rosināt jauniešus nepamest izglītības iestādes pārāk agri, lai nesāktu darba gaitas ārzemēs. Tāpat arī desmit dienu laikā iepazīta rumāņu kultūra, kaut nedaudz, bet apgūta rumāņu valoda un lauzti stereotipi par pašu valsti.

www.jelgavasvestnesis.lv

Jelgavas 4. vidusskolas 11.a
klases skolēni ar spilgtiem iespaidiem par piedzīvoto atgriezušies
no sadraudzības skolas Rumānijā. Tur jaunieši, īstenojot «Comenius»
projektu, sprieda un domāja par to, kā rosināt jauniešus nepamest
izglītības iestādes pārāk agri, lai nesāktu darba gaitas ārzemēs.
Tāpat arī desmit dienu laikā iepazīta rumāņu kultūra, kaut nedaudz,
bet apgūta rumāņu valoda un lauzti stereotipi par pašu
valsti.

23 vidusskolēni uz Rumāniju devās
atbildes vizītē uz pilsētiņu BaiaMare, jo pavasarī Jelgavas 4.
vidusskolā viesojās skolotāji un skolēni no tehniskās koledžas
«Baritiu» Rumānijā. Abas skolas kopīgi īsteno «Comenius» projektu
«Mācīties vai strādāt? Palikt vai aizbraukt?», lai domātu par
dažādām aktivitātēm, kā rosināt jauniešus nebraukt strādāt uz
ārzemēm.

Rumāņi labāku dzīvi meklē
Vācijā

Viens no mūsu vidusskolēnu uzdevumiem
bija mājās izstrādāt prezentāciju – video, kas ietvēra visaptverošu
stāstījumu par iedzīvotāju izvēļu cēloņiem/motīviem, vispārēju
valsts situācijas raksturojumu projekta pamata tēmu. 4. vidusskolas
skolotāja Inita Zariņa stāsta, ka video intervijās cilvēki dalījās
savos dzīvesstāstos par aizbraukšanu no dzimtenes mācību vai
ekonomisku apstākļu dēļ un par to, kā pieņēmuši lēmumu palikt vai
atgriezties. «Jāteic, ka situācija Latvijā un Rumānijā ir diezgan
līdzīga. Rumāņiem gan viena no galvenajām peļņas un biznesa
partnera valstīm ir Vācija, tādēļ skolās jaunieši pamatā izvēlas
mācīties vācu valodu. Angļu valodas zināšanas ir vājākas nekā
Latvijā,» nosaka I.Zariņa.

Mācās valodu un apskata Drakulas
dzimteni

Jāteic, ka brauciena laikā Jelgavas
jauniešiem bija arī runāņu valodas stundas, kurās apgūtas dažādas
frāzes un sarunvalodas tēmas, jo skaitļi un daudzi pamatvārdi bija
apgūti jau mājās. «Mūsu skolēniem rumāņu valoda padevās,» atzīst
skolotāja, piebilstot, ka dienas pirmajā pusē jauniešiem un arī
skolotājiem parasti bija dažādas aktivitātes saistībā ar projekta
tēmu, bet dienas otrajā pusē viņi iepazina Maramures apgabala un
Transilvānijas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. «Kalni, klinšu
galotnēs esošās pilis un kalnu ciematiņi mūs fascinēja.
Piesātinātās kultūrprogrammas rezultātā jaunieši pirmo reizi dzīvē
pabija vairāk nekā 2000 metru augstā virsotnē Bucegi kalnos,
Drakulas pilī, 1. gadsimta romiešu militārajā apmetnē, BaiaMare
etnogrāfijas muzejā un citās fantastiskās vietās,» stāsta I.Zariņa,
uzsverot, ka, viesojoties Rumānijā, izdevies lauzt arī vairākus
stereotipus par šo Eiropas Savienības dalībvalsti. «Izplatītais
uzskats par nabadzību, kā arī to, ka Rumānijā ir liels īpatsvars
romu tautības iedzīvotāju, ir maldīgs. Rumānijas ziemeļos un
vidienē, kur pamatā pabijām, pilsētas, ir ļoti eiropeiskas.
Uzzinājām arī to, ka apmēram no 22 miljoniem iedzīvotāju tikai 2,5
procenti ir romi,» piebilst skolotāja.

Dominē kāpostu tīteņi, dārzeņi un
baltmaize

Viņa atzīst, ka iepazīstot rumāņu
jauniešu muzikālo gaumi un attieksmi pret vidi, cilvēkiem un dzīvi,
kā arī uzzinot vairāk par viņu vērtību izjūtu, secinājums viens –
globalizācijas ietekme nenoliedzami ir jūtama arī šeit. «Skolēni
projekta laikā dzīvoja rumāņu ģimenēs, kurās vistiešākajā veidā
bija iespēja iepazīt vietējo paradumus, vērtības, attiecību
modeļus, mentalitāti un rumāņu virtuvi. Skolēnu vērtējums ir
pozitīvs – cilvēki ir atvērti, ģimene joprojām ir viena no
nozīmīgākajām dzīves vērtībām, vietējā virtuvē dominē kāpostu
tīteņi, dārzeņi un baltmaize. Interesanti, ka ģimenēs bieži
vakariņas gatavo tieši vīrieši,» tā I.Zariņa.
 

Skolotāji pelna mazāk nekā
Latvijā

Attiecībā uz pedagogu darbu I.Zariņa
skaidro, ka algas Rumānijā skolotājiem ir nedaudz zemākas kā
Latvijā. «Lai strādātu skolā un saņemtu augstāku atalgojumu,
pedagogam noteiktā laika periodā jākārto kvalifikācijas
paaugstināšanas eksāmeni. Brīvlaiku un atvaļinājumu sistēma gan ir
līdzīga kā pie mums. Pirmā skolas diena viņiem ir septembra vidū.
Mācību stundas ilgums ir 50 minūtes,» tā I.Zariņa.

Brauciens noslēdzies ar kopīgi uzņemtu
filmu «Mācīties vai strādāt? Palikt vai aizbraukt?», kura rosina
jauniešus nepamest izglītības iestādes pārāk agri, lai nesāktu
darba gaitas ārzemēs. «Radītas arī idejas galda spēlēm, kas akcentē
jauniešu nākotnes izvēli,» piebilst skolotāja.

Foto: no 4. vidusskolas
arhīva