Šodien Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, klātesot autoram profesoram Ojāram Spārītim, Jelgavas domes vadībai, prezentēta grāmata «Versija par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu». Tajā lasītājiem 335 lapaspusēs ir iespēja uzzināt faktus par baznīcas vēsturi un 200 fotogrāfijās ieraudzīt tās greznumu laika griežos. Grāmata nopērkama tornī.
Ritma Gaidamoviča
«Kāpēc versija? Tā ir mana zināma nedrošība. It kā rokās turam grāmatu un darbs uzskatāms par pabeigtu, taču tas nenozīmē, ka kāds kādā arhīvā vēl nevar «izrakt» un papildināt šo versiju. Šī grāmata ir mana versija, kas sanākusi no manās rokās nonākušiem faktiem, «uzbūvējot» šo baznīcu,» grāmatas atklāšanā atzina autors O.Spārītis, piebilstot, ka vēl ir daudz lietu, par ko var «rakt» un rakstīt baznīcas kontekstā. Piemēram, par cilvēkiem, sociālo vēsturi, biogrāfisko vēsturi, mūzikas dzīvi.
Pilsētas mērs A.Rāviņš uzsvēra, ka jelgavniekiem katra grāmata dod spēku, motivāciju, pārliecību, ka esam bijuši ļoti labi. «Svarīgs mūsu uzdevums ir nest liecības nākamajām paaudzēm,» tā A.Rāviņš, uzsverot, ka ļoti vērtīgs ieguvums ir pērn izdotā grāmata «Senā Jelgava», kas dod iespēju ieskatīties pilsētas vēsturē un pauda prieku, ka darbs vēstures jomā turpinās. «Paldies Ojāram Spārītim, kurš atrada laiku, enerģiju, lai šo darbu izdarītu,» tā mērs.
«Aprit jau septītais gadu desmits, kopš mūsdienu Jelgavā – tieši pilsētas vidū, pāri Lielupei un Driksai skatāmajā pilsētas panorāmā paceļas torņa siluets, kurš tikai pirms dažiem gadiem ieguva piezemētas četrskaldņu piramīdas formas jumtu. Lai arī no stikla, tas ir un paliek tikai simbolisks atgādinājums par tām 1944. gada pēdējām jūlija dienām, kad, Otrā pasaules kara beigu cēlienā vācu armijai atkāpjoties, dega Jelgava un kopā ar to liesmās gāja bojā viss tās krāšņums,» teikts grāmatā. Autors Jelgavai vēl tādu pilsētas panorāmu, kas sniedz gandarījumu un dara lepnu – modernu, graciozu, bet pamanāmu.
Kā atzīst O.Spārītis, viņa nolūks, rakstot grāmatu, bija rosināt jelgavnieku vides izjūtu un patriotismu vērtēt kopsakarā ar savas pilsētas tēla veidošanos gan toreiz, gan tagad. Grāmatā autors iepazīstina ar Svētās Trīsvienības baznīcas vēsturi un nozīmi pilsētas kontekstā no pašiem tās pirmsākumiem 16. gadsimtā līdz mūsdienām. O.Spārītis grāmatu veltījis «dzīvajai» vēsturei un pasaulē pirmajam luterāņu draudzes dievnamam.
Jāpiebilst, ka viņš ar Trīsvienības baznīcu dzīvi saistījis jau 35 gadus. Tieši pirms tik ilga laika viņš sāka interesēties par šo neparasto kultūras fenomenu, bet pēdējos piecus gadus savāktos materiālus apkopojis grāmatā, kas izdota ar Jelgavas pašvaldības finansiālu atbalstu. «Kaut pats esmu rīdzinieks, mani kā mākslas zinātnieku piesaistīja šī pirmā luterāņu mūra baznīca Eiropā un pirmā mūra sakrālceltne, kas kalpoja par jelgavnieku tikšanās un kultūras telpu. Vieta, ar kuru jelgavnieki var patiesi lepoties,» tā O.Spārītis, uzsverot, ka viņš redz Svētās Trīsvienības baznīcas torņa smaili kā spilgtu arhitektonisku orientieri pilsētas telpā, kā mūsu laika zīmi un Latvijas saimnieciskās prasmes un dzīves stabilitātes simbolu.
Grāmata «Versija par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu» izdota ar Jelgavas pilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu. No šodienas tā ir nopērkama tornī par 14 latiem.
Foto: Ivars Veiliņš
21.4 °C,
2.7 m/s,
73.3 % 
21.4 °C,
2.7 m/s,
73.3 %