4.2 °C, 2.2 m/s, 89 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsVideo300 lapaspusēs – par Svētās Trīsvienības baznīcu
300 lapaspusēs – par Svētās Trīsvienības baznīcu
11/10/2012

Šodien Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, klātesot autoram profesoram Ojāram Spārītim, Jelgavas domes vadībai, prezentēta grāmata  «Versija par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu». Tajā lasītājiem 335 lapaspusēs ir iespēja uzzināt faktus par baznīcas vēsturi un 200 fotogrāfijās ieraudzīt tās greznumu laika griežos. Grāmata nopērkama tornī.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Jelgavas Svētās
Trīsvienības baznīcas tornī, klātesot autoram profesoram Ojāram
Spārītim, Jelgavas domes vadībai, prezentēta grāmata
 «Versija par Jelgavas Svētās Trīsvienības
baznīcu». Tajā lasītājiem 335 lapaspusēs ir iespēja uzzināt faktus
par baznīcas vēsturi un 200 fotogrāfijās ieraudzīt tās greznumu
laika griežos. Grāmata nopērkama tornī.

«Kāpēc versija? Tā ir mana zināma
nedrošība. It kā rokās turam grāmatu un darbs uzskatāms par
pabeigtu, taču tas nenozīmē, ka kāds kādā arhīvā vēl nevar «izrakt»
un papildināt šo versiju. Šī grāmata ir mana versija, kas sanākusi
no manās rokās nonākušiem faktiem, «uzbūvējot» šo baznīcu,»
grāmatas atklāšanā atzina autors O.Spārītis, piebilstot, ka vēl ir
daudz lietu, par ko var «rakt» un rakstīt baznīcas kontekstā.
Piemēram, par cilvēkiem, sociālo vēsturi, biogrāfisko vēsturi,
mūzikas dzīvi.

Pilsētas mērs A.Rāviņš uzsvēra, ka
jelgavniekiem katra grāmata dod spēku, motivāciju, pārliecību, ka
esam bijuši ļoti labi. «Svarīgs mūsu uzdevums ir nest liecības
nākamajām paaudzēm,» tā A.Rāviņš, uzsverot, ka ļoti vērtīgs
ieguvums ir pērn izdotā grāmata «Senā Jelgava», kas dod iespēju
ieskatīties pilsētas vēsturē un pauda prieku, ka darbs vēstures
jomā turpinās. «Paldies Ojāram Spārītim, kurš atrada laiku,
enerģiju, lai šo darbu izdarītu,» tā mērs.

«Aprit jau septītais gadu desmits, kopš
mūsdienu Jelgavā – tieši pilsētas vidū, pāri Lielupei un Driksai
skatāmajā pilsētas panorāmā paceļas torņa siluets, kurš tikai pirms
dažiem gadiem ieguva piezemētas četrskaldņu piramīdas formas jumtu.
Lai arī no stikla, tas ir un paliek tikai simbolisks atgādinājums
par tām 1944. gada pēdējām jūlija dienām, kad, Otrā pasaules kara
beigu cēlienā vācu armijai atkāpjoties, dega Jelgava un kopā ar to
liesmās gāja bojā viss tās krāšņums,» teikts grāmatā. Autors
Jelgavai vēl tādu pilsētas panorāmu, kas sniedz gandarījumu un dara
lepnu – modernu, graciozu, bet pamanāmu.

Kā atzīst O.Spārītis, viņa nolūks,
rakstot grāmatu, bija rosināt jelgavnieku vides izjūtu un
patriotismu vērtēt kopsakarā ar savas pilsētas tēla veidošanos gan
toreiz, gan tagad. Grāmatā autors iepazīstina ar Svētās
Trīsvienības baznīcas vēsturi un nozīmi pilsētas kontekstā no
pašiem tās pirmsākumiem 16. gadsimtā līdz mūsdienām. O.Spārītis
grāmatu veltījis «dzīvajai» vēsturei un pasaulē pirmajam luterāņu
draudzes dievnamam.

Jāpiebilst, ka viņš ar Trīsvienības
baznīcu dzīvi saistījis jau 35 gadus. Tieši pirms tik ilga laika
viņš sāka interesēties par šo neparasto kultūras fenomenu, bet
pēdējos piecus gadus savāktos materiālus apkopojis grāmatā, kas
izdota ar Jelgavas pašvaldības finansiālu atbalstu. «Kaut pats esmu
rīdzinieks, mani kā mākslas zinātnieku piesaistīja šī pirmā
luterāņu mūra baznīca Eiropā un pirmā mūra sakrālceltne, kas
kalpoja par jelgavnieku tikšanās un kultūras telpu. Vieta, ar kuru
jelgavnieki var patiesi lepoties,» tā O.Spārītis, uzsverot, ka viņš
redz Svētās Trīsvienības baznīcas torņa smaili kā spilgtu
arhitektonisku orientieri pilsētas telpā, kā mūsu laika zīmi un
Latvijas saimnieciskās prasmes un dzīves stabilitātes
simbolu.

Grāmata «Versija par Jelgavas Svētās
Trīsvienības baznīcu» izdota ar Jelgavas pilsētas pašvaldības
finansiālu atbalstu. No šodienas tā ir nopērkama tornī par 14
latiem.

Foto: Ivars Veiliņš