«Manā dzīvē svarīgākais vienmēr ir bijis cilvēks. Vecāki man mācījuši: ja esi kaut ko uzņēmusies, izdari to, cik labi vien vari. Ja netiec galā pati, ej lūdz palīdzību. Šo 25 gadu laikā ir paveikts daudz, taču tas bija iespējams tikai, pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem man apkārt. Ja redzi, ka tev ir atbalsts, tas neļauj apstāties. Man galvenais uzdevums bija pierādīt, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var sasniegt daudz, parādīt, ka viņi ir pilnvērtīgi sabiedrības locekļi,» saka invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» izveidotāja un vadītāja Ruta Kļaviņa. Šodien kultūras namā «Rota» tika svinēta «Cerības» 25 gadu jubileja, kas visticamāk ir pēdējā.
R.Kļaviņa nolēmusi, ka līdz ar šo jubilejas pasākumu, klubs «Cerība» beidz savu darbu. «Man jau ir 83 gadi un cilvēkam ir jāsaprot, cik daudz viņš var panest. Veselība diemžēl nav tik laba kā piecus gadus atpakaļ, tāpēc visam ir savs laiks. Protams, ir žēl, ka neesmu atradusi turpinātāju,» saka R.Kļaviņa.
Šodien «Rotā» pulcējās vairāki desmiti cerībnieku, lai pateiktos R.Kļaviņai un vieglatlētikas trenerei Maijai Ukstiņai par doto iespēju sportot, apliecināt sevi, par to, ka viņas darījušas viņu dzīvi pilnvērtīgāku un interesantāku. Tikai pateicoties viņām daudzi izgājuši no mājām sabiedrībā, guvuši pārliecību, ka neskatoties uz slimību un diagnozi, kas katram uzstādīta, arī viņi var iet, darīt un pat sacensties ar citiem pasaulē. Viņas devušas iespēju redzēt arī daudz ko ārpus Latvijas robežām. «Man pēc insulta bija paralizēta labā puse. Vienu dienu nejauši slimnīcā satiku Rutiņu un viņa teica: «Nāc, vingrosim!» Sākumā aizgāju, lai uzlabotu veselību. Toreiz man pat sapņos nerādījās, ka es reiz braukšu uz Paraolimpiskajām spēlēm pārstāvēt «Cerību» un Latviju. Atceros pirmo reizi, kad trenere Maija man teica: «Tev būs jāmet disks ar kreiso roku!» Nodomāju: «Vai viņa jocīga!? Kā tas vispār iespējams?» Bet disks tā vienkārši aizlidoja. Tieši «Cerība» man ir devusi pašpārliecinātību, ka nekas nav neiespējams,» stāsta divu Eiropas čempionātu un Paraolimpisko spēļu Atēnās dalībniece Maija Emulova-Kirica, kura «Cerībā» aktīvi darbojās 15 gadus, sākot no 2001. gada.
R.Kļaviņa atklāja, ka no 1996. gada «Cerības» sportisti Latviju ir pārstāvējuši sešās Paraolimpiskajās spēlēs un ne reizi vien kāpuši uz goda pjedestāla. «Cerība» īpaši lepojas ar kluba biedriem, kas arī pasaulē parādījuši, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām arī var sportot un sacensties. Tādi ir Jānis Jankovskis, kurš bija pirmais cerībnieks, kurš piedalījās Pasaules čempionātā, Aivars Sidorovs, Ingrīda Priede, Maija Emulova-Kirica, Edgars Bergs, Ivita Strode un Dmitrijs Silovs. «Otra tāda kluba Latvijā nav, kas sagatavotu sportistus tādā līmenī, lai viņi varētu braukt un cīnīties pasaulē. Paldies visiem maniem cerībniekiem, ka bijāt manā dzīvē,» tā R.Kļaviņa.
Klubu, tās dalībniekus un vadītāju svētku reizi sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, izsakot cerību, ka R.Kļaviņai tomēr vēl pietiks spēka turpināt iesākto. «Es apbrīnoju jūsu lielo un nesavtīgo cilvēkmīlestību, spēju ļaut cilvēkam noticēt sev. Tā ir profesionalitātes augstākā latiņa. Jūs esat viens no Jelgavas simboliem,» uzsvēra R.Vectirāne, vēlot R.Kļaviņai un arī «Cerības» biedriem veselību un panākumus.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»