2013. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Līdz ar to vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012. gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni.
Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013. gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā – 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem).
Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1. janvāra un no 2013. gada 1. jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamajiem no 100 eiro (70 latiem) līdz 114 eiro (80 latiem).
2013. gada pēdējā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 737 eiro (518 lati) un, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 4,8%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 5%, no tā vispārējās valdības sektorā – 6,2%, bet privātajā – 4,8%.
Neto darba samaksa 2013. gada pēdējā ceturksnī bija 530 eiro (373 lati), un, salīdzinot ar 2012. gada pēdējo ceturksni, tā pieauga par 5,9%.
Līdzīgi kā gadu iepriekš arī 2013. gadā vidējās algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, tirdzniecībā.
2013. gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,3%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, valsts pārvaldē – par 9,9%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 7,1%, būvniecībā – par 6,8% un tirdzniecībā – par 6,6%. 2013. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu gadu iepriekš arī straujāks vidējās algas kāpums bija tieši minētajās nozarēs.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē. Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts). Savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam pērn samazinājies darbinieku skaits.
Atbilstoši piešķirtajam papildu finansējumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldē 2013. gadā algas augušas tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrēta uzturdevas kompensācija. Papildu finansējums piešķirts arī karavīru uzturdevas kompensācijas nodrošināšanai.
Apkopotajā statistiskā informācija liecina, ka 2013. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada pēdējo ceturksni gan Latvijā, gan Lietuvā vidējā bruto alga pieauga līdzīgi – par 4,8% (Latvijā – no 703 līdz 737 eiro, Lietuvā – no 646 līdz 678 eiro). Savukārt Igaunijā šajā periodā algas augušas straujāk – par 7,6% (no 916 līdz 986 eiro).
Joprojām vidējā neto darba samaksa Latvijā ir viszemākā – 72% no vidējās algas pirms nodokļu nomaksas. Lietuvā šis rādītājs ir 77%, bet Igaunijā – 80%.
LETA
22.7 °C,
2.1 m/s,
59.8 % 
22.7 °C,
2.1 m/s,
59.8 %