2009. gadā 37% Latvijas mājsaimniecību iztika no sociālajiem transfertiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums par mājsaimniecību ienākumiem 2009. gadā.
2008. gadā no dažādiem valsts un pašvaldību piešķirtajiem pabalstiem, alimentiem un kompensācijām iztika 27% Latvijas mājsaimniecību.
Vienlaikus, ekonomiski aktīvajiem mājsaimniecību locekļiem zaudējot darbu, no 66% 2008. gadā līdz 59% 2009.gadā ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais iztikas līdzekļu avots ir algotā darba samaksa.
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājušies par 16% jeb 40 latiem mēnesī, rēķinot uz katru mājsaimniecības locekli, samazinoties zem 2007. gada ienākumu līmeņa.
2009. gadā uz vienu mājsaimniecības locekli ienākumi bija 214 lati mēnesī, 2008. gadā – 253 lati, bet 2007. gadā – 226 lati. Tomēr 2009. gadā ienākumi mājsaimniecībām bijuši lielāki nekā periodā pirms 2007. gada, jo 2006. gadā šis rādītājs bija 154 lati mēnesī, bet 2005. gadā – 122 lati mēnesī.
2004. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju veidoja vien 100 latus mēnesī.
CSP aprēķinājusi, ka ievērojami straujāk samazinājušies ienākumi Rīgā un Pierīgas reģionā, kurus līdz tam raksturoja ievērojami augstāks vidējo ienākumi līmenis nekā valstī kopumā.
Rīgā 2008. gadā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli veidoja 310 latus, bet 2009. gadā ienākumi bija samazinājušies par 16% – 261 lats. Pierīgā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu tās locekli 2009. gadā veidoja 231 latu jeb 77% no 2008. gada 300 latiem.
Kurzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī 2009. gadā bija 191 lats (2008. gadā – 230 lati), Vidzemē – 183 lati (2008. gadā – 193 lati), Zemgalē – 188 lati (2008. gadā – 218 lati), bet Latgalē – 160 lati (2008. gadā – 175 lati).
CSP skaidro, ka ienākumu sarukums iespaidojis visu ienākumu grupu mājsaimniecības.
LETA
8.1 °C,
4 m/s,
60.8 % 
8.1 °C,
4 m/s,
60.8 %