Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projekts WELLBASED
Enerģētiskā nabadzība rodas tad, kad mājsaimniecībām ir pieejami nepieciešamie enerģijas veidi, bet tās nevar tos atļauties, ir spiestas izmantot daļēji (daļēji un slikti apkurinātas telpas, nepietiekams apgaismojums u.c.) vai arī par adekvātu komforta līmeni nākas maksāt nesamērīgi daudz.
Projekta mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, labbūtību un vienlīdzību, ieviešot pierādījumos balstītu pilsētas politiku enerģētiskās nabadzības mazināšanai.
Projektā plānots izstrādāt, īstenot un novērtēt visaptverošu pilsētas programmu, lai samazinātu enerģētisko nabadzību un tās ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību, pamatojoties uz pierādījumos balstītām pieejām sešās pilotpilsētās – Valensijā (Spānija), Heerlenā (Nīderlande), Līdsā (Lielbritānija), Edirnē (Turcija), Obudā (Ungārija) un Jelgavā (Latvija). Pilsētas izvēlētas, ņemot vērā to atšķirīgās atrašanās vietas (atšķirīgos klimatiskos apstākļos), kā arī atšķirīgu labklājības līmeni un veselības aprūpes modeļus.
Projekta aktualitātes uz 10.01.2025.
Pārskats par iegūtajiem pētījuma rezultātiem Jelgavā:
Pētījumu uzsāka 157 dalībnieki, noslēdza 148, no kuriem 74% sievietes un 26% vīrieši, vidējais dalībnieku vecums bija 53 gadi. Jaunākais pētījuma dalībnieks pētījuma uzsākšanas brīdī bija 22 gadus vecs, bet vecākais – 90 gadus vecs. 38% mājsaimniecībās ir bērni, 38% mājsaimniecībās dzīvo vairāki pieaugušie bez bērniem, bet 24% pētījuma dalībnieku dzīvo vieni. 66% pētījuma dalībnieku ir sava mājokļa īpašnieki, 12% pētījuma laikā maksā hipotekāro kredītu, 10% dzīvo mājoklī bez īres maksas, 8% mājokli īrē.
Apkopojot gūto informāciju par dalībnieku mājokļiem, tiek secināts, ka 36% dalībnieku dzīvo privātmājās, bet 64% daudzdzīvokļu mājās, 36% pētījuma dalībnieki atzīst, ka viņu mājoklim ir tehniskas problēmas: tekošs jumts, pelējums, paaugstināts mitrums, bet 64% dalībnieku mājokļos nav šādu problēmu. 93% mājokļu ir izveidota centrālā apkure, 4% mājokļu ir uzstādītas gaisa dzesēšanas iekārtas (pētījuma beigās 6%), 60% mājokļu apkurei izmanto gāzi, 59% mājokļu patērē siltumu no koģenerācijas stacijas. Pētījuma ietvaros, dalībnieki pauda savu viedokli par apmierinātību ar savu mājokli: 1% ļoti neapmierināts, 9% neapmierināti, 77% apmierināti, 13% ļoti apmierināti. Par siltumu mājoklī, pētījuma sākumā iegūtie dati liecina, ka ziemā pietiekami silti ir 80% dalībnieku, attiecīgi 20% ir auksts, vasaras periodā 43% dalībnieku mājokļos ir patīkami vēss, bet 57% pārāk karsts. Attiecīgi uz pētījuma beigām, dalībnieki min, ka ziemā pietiekami silti ir 87% dalībnieku, 13% ir auksts, vasaras periodā 50% dalībnieku mājokļos ir patīkami vēss, bet 50% pārāk karsts. Vidējā gaisa temperatūra mājokļos fiksēta 22.1 ℃, vidējais mitruma rādītājs bija 49.68% un vidējais CO2 rādījums bija 665,48.
Par elektrības patēriņu, pētījuma gaitā, dalībnieki norāda, ka pētījuma sākumā vidēji patērē 207 kWh, attiecīgi, kas sastāda vidēji 49,11 EUR mēnesī, bet pētījuma noslēgumā elektrības izmaksas vidēji samazinājušās uz 35,43 EUR mēnesī.
Pētījuma ietvaros, dalībniekiem tika jautāts par naudas taupīšanas paradumiem, sniegtās atbildes: gaismas patēriņam istabā vismaz dažreiz seko līdzi 65 % dalībnieku, lai samazinātu elektrības izdevumus, to nekad nedara 29% un tikpat daudz 29% to dara vienmēr. 45% dalībnieku vismaz dažas reizes 6 mēnešu laikā vilkuši īpaši daudz papildu apģērbu, lai saglabātu siltumu, bet 10% dalībnieku izslēdz apkuri, lai taupītu naudu un 7% retāk mazgājas/izmanto ūdeni, lai ietaupītu.
Pētījuma ietvaros, 22 (18 sievietes un 3 vīrieši vecumā no 23-86 gadiem) dalībnieki piekrita padziļinātām intervijām, kuru ietvaros tika uzdoti jautājumi par mājokli, enerģijas lietošanas paradumiem, siltuma uzturēšanu, elektrisko iekārtu iegādāšanos un lietošanu, par problēmām, saistībā ar mājokli, par pielāgošanās spējām, par veselības stāvokli un sociālo dzīvi. Pētījuma gaitā, iezīmējās dalībnieku nozīmīgākās problēmas:
Par spēju pielāgoties, dalībnieki min:
Pētījuma dalībnieki min, ka vairāk pievērš uzmanību veselības monitorēšanai; energotaupības pasākumiem, radies ieradums vēdināt telpas, spuldžu nomaiņa uz ekonomiskākām, iedziļināšanās «Energo-pratība» padomos, dalībnieki neatzīmē būtisku sadzīves apstākļu ietekmi uz veselības stāvokli un sociālo dzīvi.
Ar pilno versiju par projekta WELLBASED ietvaros veiktā pētījuma gūtajiem datiem un secinājumiem par visām partnera dalībvalstīm (angļu valodā) iepazīties var D4.3 Final pilot sites analysis report_EMC
Projektā izstrādāts komikss par visām partnera dalībvalstīm (angļu valodā)- Comic ‘When Vic learnt about …’ 12 pages
Projekta aktualitātes uz 10.10.2024.
Projekta aktualitātes uz 10.06.2024.
Projekta aktualitātes uz 10.03.2024.
Projekta aktualitātes uz 10.12.2023.
Noslēgušies aktīvās grupas dalībnieku energonovērtējumi mājsaimniecībās, kopumā veikti 115 enrgonovērtējumi. Ņemot vērā ekspertu atzinumu, secināms, ka jelgavnieki ir salīdzinoši labi izglītoti par energoefektivitātes pasākumiem mājsaimniecībās, kas saistīti ar pieaugošajām energo resursu cenām, paši meklē aktuālāko informāciju un labprāt piedalās izglītojošos pasākumos.
Laikā no 3. līdz 6. oktobrim divi projekta pārstāvji devās uz viena no projektā iesaistītajām pašvaldībām Obudu (Ungārijā), lai iepazītos ar līdz šim paveikto un nākotnē plānoto projekta WELLBASED ietvaros.
22.novembrī norisinājās hakatons, kur ar labās prakses piemēriem par daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes un energotaupības uzlabošanas pasākumiem piedalījās pārstāvji no RVPA “Rīgas Enerģētikas aģentūra”, SIA “Salaspils Siltums, SIA “Ādažu namsaimnieks”, SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un SIA “Augmentum”. Projekta aktīvās grupas pārstāvji tika iesaistīti grupu darbā, diskutējot par veidiem kā sekmēt iedzīvotāju iesaisti ēku energoefektivitātes un energotaupības pasākumos.
27.novembrī Jelgavas Senioru biedrībā projekta WELLBASED pieaicinātais pārstāvis energotaupības jautājumos vadīja informatīvo semināru par energogudrību, sniedzot padomus dalībniekiem par to, kā samazināt patērētās enerģijas rēķinus.
Projekta aktualitātes uz 10.09.2023.
Projekta aktualitātes uz 10.06.2023.
Projekta aktualitātes uz 10.03.2023.
Projekta aktualitātes uz 30.11.2022.
Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 granta līguma 945097 ietvaros.
Projekta aktualitātes uz 31.08.2022.
Projekta aktualitātes uz 29.08.2022.
No 29. augusta pilsētas iedzīvotāji aicināti pieteikties dalībai nozīmīgā enerģētikas pētījumā, kura laikā 18 mēnešu garumā tiks analizēti mājsaimniecību enerģētikas lietošanas paradumi, mikroklimats telpās, kā arī veselības rādītāji. Pētījumā kopumā paredzēts analizēt 300 pilsētas mājsaimniecību datus
Iesaisties pētījumā kādā no grupām:
Pieteikties projektam var, aizpildot pieteikšanās veidlapu, kas pieejama vairākās publiskās vietās pilsētā:
– Jelgavas pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā (Lielā iela 11, Jelgava);
– Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē (Pulkveža Oskara Kalpaka iela 9, Jelgava);
– Jelgavas Pilsētas bibliotēkā (Akadēmijas iela 26, Jelgava) un Pārlielupes bibliotēkā (Loka maģistrāle 17, Jelgava);
– Jelgavas poliklīnikā (Sudrabu Edžus ielā 10, Jelgava);
– Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldē (Pulkveža Brieža iela 26, Jelgava).
Projekta aktualitātes uz 31.05.2022.
Jelgavas pilotprojekta plānotais uzsākšanas laiks 2022. augusts/septembris.
Projekta aktualitātes uz 01.03.2022.
7.decembrī norisinājās fokusgrupas tikšanās klātienē, kurā dalībnieki dalījās ar savu pieredzi, izaicinājumiem un priekšlikumiem enerģētiskās situācijas uzlabošanā.
Turpinās darba process tehniskās specifikācijas izstrādei medicīnisko un klimata kontroles iekārtu iegādei. Iepirkumu plānots izsludināt šī gada 2.ceturksnī.
Datu vākšana ir viena no būtiskākajām projekta aktivitātēm, tādēļ strādājam pie tā, lai dati tiktu aizsargāti saistībā ar datu vākšanu, glabāšanu, izmantošanu pētījuma mērķiem.
Izstrādāta pilsētas darbības programma projekta aktivitāšu īstenošanai, kas ietver esošās situācijas aprakstu, sasniedzamos mērķus, darbību pārskatu, galvenos ietekmes rādītājus, kā arī plānoto aktivitāšu sarakstu un to ieviešanas laika grafiku.
Šī gada 2. un 3. martā plānota WELLBASED konsorcija sanāksme, kurā paredzēts izklāsts par WELLBASED pilsētas programmu, projekta aktualitātes un plānotie turpmākie pasākumi.
Projekta aktualitātes uz 01.12.2021.
Veikti sagatavošanās darbi fokusgrupas vadīšanai, kas plānota 7. decembrī, sagatavoti darba materiāli un darba metodika.
Uzsākts darbs pie pilsētas rīcības programmas izstrādes enerģētiskās nabadzības novēršanai Jelgavas pilsētā īstenojot pilotprojekta aktivitātes.
Apzinātas medicīnisko un klimata kontroles iekārtu tehniskās prasības, kas tiks izmantotas pilotprojekta laikā.
Tiek izstrādāti nepieciešamie dokumenti un procedūras personas datu aizsardzībai saistībā ar personas datu vākšanu, glabāšanu, izmantošanu pētījuma mērķiem.
Projekta aktualitātes uz 01.09.2021.
Parakstīts Saprašanās memorands par pilsētu vietējās alianses sadarbības līguma izveidi WELLBASED projektam. Līgums parakstīts ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi, Sociālo lietu pārvaldi un Zemgales Reģionālo enerģētikas aģentūru.
Notikusi Fokusgrupu sanāksme. Fokusgrupas galvenais mērķis ir gūt ieskatu par to, kā cilvēkus skar enerģētiskā nabadzība, kā viņi vēlētos, lai viņiem palīdzētu uzlabot viņu dzīves situāciju un kā uzlabojumi tiek veikti.
Notikusi 2. Konsorcija tikšanās, kurā tika diskutēts par ieviešanas laika grafiku, datu savākšanu no pilotpilsētām un citiem aktuālajiem jautājumiem.
Projekta aktualitātes uz 01.06.2021.
Parakstīts līgums ar projekta vadošo partneri – LAS NAVES – Valensijas kopienas fonds stratēģiskai pilsētu attīstības un inovāciju veicināšanai.
Definētas prasības potenciālajai pilotprojekta mērķa grupai.
Kopā ar sadarbības partneriem izstrādāta projekta vizuālā identitāte (tai skaitā projekta mājas lapa http://wellbased.eu).
Nodibināti kontakti ar projekta partneriem.
Izstrādāta projekta rokasgrāmata, kurā atrunāta projekta organizatoriskā struktūra, partneru atbildība, komunikācijas veidi, projekta taustāmo rezultātu sagatavošanas un apstiprināšanas kvalitātes kritēriji, ētikas un kvalitātes kontroles jautājumi.
Izveidota projekta vadības, darba dokumentu un izstrādāto rezultātu uzkrāšanas vietne, kas pieejama visiem projekta dalībniekiem.