Jaunumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada”, kurā rosina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārejot no desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem. Saskaņā ar iecerēto reformu plānots likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu un slēgt Zemgalē vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”, ik dienu atkritumus vedot uz “Getliņu” poligonu Rīgā. Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona deviņas pašvaldības nosūtījušas Ministru prezidentam, ministrijai un Saeimas komisijām vēstuli, kurā kategoriski iebilst pret šādu reformas modeli.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, kā arī astoņu novadu – Jelgavas, Dobeles, Ozolnieku, Auces, Tērvetes, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku – domes priekšsēdētāji parakstījuši vēstuli, kurā uzsver, ka poligona “Brakšķi” likvidēšana negatīvi ietekmēs reģiona iedzīvotājus. Projektā plānotajā Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā, kuras sastāvā būtu iekļauta arī Jelgava, pašlaik dzīvo 996 452 cilvēki jeb vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Turklāt šis ir reģions, kurā tiek prognozēts gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan saimnieciski ekonomiskā attīstība, saražoto atkritumu daudzumam pieaugot par 34 procentiem līdz 2035. gadam. “Valsts reģionā, kurā dzīvo visvairāk iedzīvotāju un tiek saražoti 62 procenti visu atkritumu, nedrīkst atstāt tikai vienu poligonu,” uzsvērts vēstulē.

Kā galvenais arguments minēts fakts, ka poligona likvidēšana negatīvi ietekmēs reģiona iedzīvotājus. Pirmām kārtām jau strauji un būtiski pieaugs iedzīvotāju un komersantu radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, piemēram, Jelgavas pilsētā tās varētu palielināties līdz 26 procentiem.

Savukārt atsevišķās Zemgales pašvaldībās maksa pieaugtu līdz pat 50 procentiem, jo, nogādājot atkritumus poligonā “Getliņi”, transportēšanas attālums vidēji pieaugs par 120 kilometriem.

“Tas savukārt prasīs papildu atkritumvedēju iegādi, jo palielināsies ceļā pavadītais laiks – apmēram trīs stundas katram reisam. Tāpat tas prasīs papildu cilvēkresursu piesaisti, palielinās valsts un pašvaldību ceļu noslodzi, kā arī radīs jaunu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm, it sevišķi galvaspilsētā, kas jau pašlaik nespēj izpildīt ES gaisa tīrības prasības. Šādā veidā būtiski tiks palielināta atkritumu apglabāšanas ekoloģiskā pēda, nonākot pretrunā ar Nacionālā enerģētikas un klimata plāna nostādnēm samazināt siltumnīc­efekta gāzu emisiju apjomu,” teikts vēstulē.

Vienlaikus pašvaldības norāda, ka Zemgalē vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” atkritumu noglabāšanas krātuves jaudu var nodrošināt vēl vismaz 14 gadiem. Savukārt “Getliņu” poligona ietilpība ir ierobežota, un tā darbība ar esošo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu daudzumu ir iespējama vēl tikai trīs gadus. “Brakšķu” apsaimniekotājs, izmantojot ES Kohēzijas fonda un kreditoru līdzekļus, kopumā jau veicis investīcijas poligona attīstībā vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Tā kā ES tiesību akti neparedz poligonu skaita samazināšanu, tad trūkst pamatojuma, lai slēgtu tos, kuru ierīkošanai salīdzinoši nesen tika piesaistīti un ieguldīti ievērojami ES fondu līdzekļi.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopoto informāciju poligonā “Brakšķi” tiek apglabāti tikai 44 procenti no savāktajiem sadzīves atkritumiem, kas ir ceturtais labākais rezultāts Latvijā. Pārējie atkritumi tiek nodoti reģenerācijai vai izmantoti kā kurināmais enerģijas ieguvei. “Brakšķos” esošā nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas stacija ir viena no pirmajām Latvijā, kurā tiek ražots no atkritumiem iegūts kurināmais (NAIK), kas šobrīd tiek piegādāts cementa ražotnei Brocēnos. Savukārt uzņēmums “Fortum Latvia” jau šobrīd ir izstrādājis siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektu, kas siltumenerģijas ražošanā paredz izmantot NAIK. Projektā paredzēta sadarbība ar “Brakšķu” apsaimniekotāju kā ilggadēju NAIK ražotāju, kas no poligona šķirošanas stacijas piegādās kurināmo, nodrošinot pilnu aprites ekonomikas ciklu un būtiski samazinot poligonā apglabāto atkritumu apjomu.

“Valsts interesēs ir uzturēt tādu poligonu kā “Brakšķi” darbību, kas ir spējīgi samazināt apglabājamo atkritumu īpatsvaru. Mēs neesam pret pārmaiņām, bet tām ir jābūt pamatotām un balstītām uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, uz veikto SWID analīzi un ietekmes uz vidi izvērtējumu. Uzskatām, ka plānotās izmaiņas var būtiski pasliktināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ekonomisko situāciju. Aicinām pārskatīt informatīvajā ziņojumā minētās izmaiņas un to pamatojumu un saglabāt vienīgo Zemgalē esošo atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”,” teikts vēstulē.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē