Jaunumi

Šonedēļ svinēsim Līgo un Jāņu dienu, kad neiztikt bez lustīgas svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanas, atpūtas dabā un peldēšanās. Šogad svētki daudziem iedzīvotājiem sniedz iespēju atpūsties četras dienas pēc kārtas, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina: jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga un pārdroša rīcība!

Aizvadīto gadu VUGD statistika apliecina, ka Līgo svētku brīvdienas bijušas traģiskas daudzās ģimenēs. Pērn ugunsgrēkos gāja bojā četri cilvēki, savukārt no ūdenstilpēm tika izcelti astoņi bojāgājuši cilvēki. 2020. gadā svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks un no ūdenstilpēm tika izcelti seši bojāgājuši cilvēki.

VUGD īpaši uzsver drošības noteikumu ievērošanu, lai svētkus un brīvdienas neaptumšotu traģiski nelaimes gadījumi. Lai svētkus sagaidītu un pavadītu droši, VUGD aicina ievērot 10 padomus:

Pirms dodies līgot, parūpējies par savu mājokli!

Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas. Jāņu ticējumos ir teikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni mājoklī ir aizgriezti un gludeklis izslēgts. Tāpat VUGD aicina no  elektrotīkla atslēgt visas iespējamās elektroierīces – mobilo telefonu lādētājus, datorus, televizorus u.c. Pārbaudi arī apkures ierīces!

Zini, kur līgosi!

Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, Jūs bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.

Jāņu zāles meklēt dodies kompānijā un ar uzlādētu mobilo telefonu kabatā!

Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem veiksmīgi vari atgriezties atpakaļ mājās. Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.

Ugunskura vietu izvēlies pārdomāti, izveido to drošu lieliem un maziem!

Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā.

Pie atklātas uguns darbojas pieaugušie, ievērojot drošības noteikumus!

Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika. Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem.

Pirts, pelde un plosti – tikai skaidrā prātā!

Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. Aicinām pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpes. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un neprātīgie peldētāji, kā arī  laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību. Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!

Pāri ugunskuram lec pieaugušie, ievērojot drošības noteikumus!

Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pāri ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes, kurās liesmiņai ieķerties.

Papardes ziedu nemeklē vienatnē!

Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt. Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

Svētki pilsētā, īpaši ievērojot drošības noteikumus!

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus. VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.

Bērni svētkos jāpieskata ar dubultu uzmanību!

Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.

Ja tomēr drošas tradīcijas un ticējumus kāda iemesla dēļ nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!

Foto: iestāde “Kultūra”/ Raimonds Subatovičs

Informācija: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests