Šogad aprit 70 gadi kopš bēgļu gaitās devās tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju, tādēļ Baltijas valstu atmiņu institūcijas: Igaunijas Nacionālais arhīvs, Martina Mežvīda Lietuvas Nacionalā bibliotēka, "Baltijas mantojuma tīkls" (Baltic Heritage Network) Latvijas Nacionālā arhīva vadībā un kopā ar atbalstītājiem ir izveidojuši virtuālo izstādi "Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944–1951".
Lielākā daļa no viņiem savu dzimteni pameta uz visiem laikiem. 1944. gada 10.oktobrī Rīgas ostu atstāja pēdējais kuģis ar evakuētajām personām.
Daudziem bēgļiem 1944.gadā par pirmo apmešanās vietu kļuva Vācija, kur tika izveidotas neskaitāmas nometnes, kuras vēlāk dēvēja par DP (pārvietoto personu nometnēm). Pēc vēsturnieku pētījumiem un aplēsēm tiek uzskatīts, ka Vācijā nonāca aptuveni 40 000 igauņu, 171 000 latviešu un ap 70 000 lietuviešu. Nometnēs tika organizētas skolas, izdoti laikraksti, grāmatas, dibinātas teātru kopas, orķestri, baleta trupas un kori. Notika mākslas izstādes, Dziesmu svētki, koncerti, kā arī rīkotas dažādas sporta sacensības. Populāras bija visdažādāko arodu darbnīcas – šuvēju, kurpnieku, rotkaļu un citas. Liela uzmanība tika pievērsta nodarbībām, kuras uzturēja nacionālo pašapziņu, tika svinētas valstu dibināšanas dienas un nacionālie svētki. Virtuālajā izstādē interesenti var iepazīties ar nometņu laika dokumentiem, fotogrāfijām un nelieliem kinohroniku fragmentiem par Baltijas valstu kopīgo vēsturi Vācijā DP nometnēs.
Izstādi var apskatīt šeit.
Informācija sagatavota Latvijas Nacionālajā arhīvā
3 °C,
3 m/s,
89.3 % 
3 °C,
3 m/s,
89.3 %