Jau vairāk nekā 10 gadu Jelgavā tiek veikts vides pieejamības monitorings, kura gaitā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes (JSLP) un Sabiedrības integrācijas pārvaldes (SIP) pārstāvji kopā ar ekspertiem novērtē, cik pieejama ir pilsētvide, iestādes un uzņēmumi personām ar īpašām vajadzībām, senioriem un jaunajām māmiņām. Šogad monitoringā uzsvars tika likts uz publiskās vides pieejamību ārtelpās un veidiem, kā padarīt ērtāku ikviena ikdienu.
Monitoringā piedalījās vides pieejamības eksperte Ilze Makarova-Makaronoka, kura ir arī Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas “Zvaigzne” dalībniece Ludmila Berķe, SIP speciāliste darbam ar senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sņežana Zenovjeva, kā arī JSLP Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irina Bančuka un sociālā darbiniece Ieva Treimane. Monitoringā tika vērtēta vide ap Jelgavas 6. vidusskolu un tās sporta laukumu, Zemgales prospekta gājēju ietve, kā arī ceļa posms no Rūpniecības ielas līdz slimnīcai “Ģintermuiža”.
“Monitoringa objekti izvēlēti, pamatojoties uz ieteikumiem, ko ikdienā saņem mūsu eksperti. Tās ir vietas, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām, seniori vai vecāki ir saskārušies ar vides pieejamības problēmām. Protams, ne visi apsekotie objekti ir pilsētā šobrīd aktuāli būvprojekti, taču uzskatām, ka ir svarīgi vērst uzmanību arī uz šiem gadījumiem, jo nereti vides pieejamību uzlabot var pavisam vienkārši – tā var būt uzlīme uz stikla durvīm, atstarojošs elements uz staba vai īpaši marķēts pirmais kāpņu pakāpiens,” skaidro monitoringa dalībniece S.Zenovjeva.
Pirmais monitoringa objekts bija Jelgavas 6. vidusskola, kas atrodas pie Pārlielupes dzīvojamā rajona daudzdzīvokļu mājām un kā skolēniem, tā iedzīvotājiem piedāvā apmeklēt gan sporta laukumu, gan baseinu, tāpēc tika ņemtas vērā dažādu sociālo grupu vajadzības. Kopā ar skolas direktori Ilzi Arbidani un direktores vietnieku saimniecības darbā Andreju Koniševu tika apsekota vide ap skolu un izvērtēta baseina pieejamība. Fiksēts, ka ratiņkrēslā vai ar bērna ratiņiem var nonākt tuvāk skolas durvīm pa reljefa uzkalniņu, uz skolas kāpnēm ir uzstādītas arī metāla sliedes, taču tās diemžēl ēkā ļauj iekļūt tikai ar asistenta palīdzību, ratiņkrēslu stumjot, jo slīpums ir par lielu. Kā piemērs, pēc kura attīstīt arī pārējo vidi apkārt skolai, nosaukta iekārtotā invalīdu stāvvieta Loka maģistrāles pusē, jo no tās var ērti uzbraukt uz ietves. Turpretī skolas iekšpagalmā ietve atrodas augstāk nekā stāvvietas segums, un tas rada pārvietošanās problēmas. Pie baseina ēkas esošais panduss ar ratiņkrēslu ļauj uzbraukt bez problēmām, taču margas, kas izvietotas tikai vienā pusē, ir pārāk apjomīgas, lai tās satvertu pat pieaugušais. Tāpat tika mērīts baseina durvju smagums, un mēraparāts uzrādīja 10 kilogramus, kas ir par daudz, lai durvis bez piepūles atvērtu vājāks cilvēks vai bērns.
Kā vienkāršākos vides pieejamības uzlabojumus monitoringa dalībnieki nosauca nepieciešamību uzstādīt šaurākas margas, lai tās būtu ērtāk satvert, kā arī apzīmēt skolas un baseina ēkas pakāpienus, lai tos varētu pamanīt personas ar redzes traucējumiem. Jelgavas 6. vidusskolas direktore I.Arbidane uzsvēra, ka par to tikšot padomāts: “Skolas teritorija ir plaša. Pie mums mācās bērni no piecu gadu vecuma, nāk mammas ar bērna ratiņiem, tāpēc, protams, vides pieejamības jautājumi mums ir aktuāli. Viens no lielākajiem nākotnes plāniem ir skolas sporta teritorijas labiekārtošana, domājot par dažādu bērnu vajadzībām, tomēr skaidrs, ka, pilnveidojot vides pieejamību, jācenšas izdarīt viss iespējamais.”
Monitoringa gaitā īpaša uzmanība pievērsta gājēju ietvēm. Turpat Pārlielupes dzīvojamā rajonā tika novērtēta rekonstruētā Loka maģistrāle, un eksperti paveikto atzina kā veiksmīgu iekļaujošas vides piemēru, kas atbilst Rietumeiropas praksei. “Sekojot bruģa vadlīnijai, vājredzīgs gājējs bez problēmām nonāk līdz krustojumam ar Rīgas ielu. Iespējams, daudzi to nepamanīs, bet krustojuma gājēju poga ir īpaši pielāgota vājredzīgiem gājējiem – tās ietvara sānos ar tausti var nolasīt, cik līniju uz ielas būs jāšķērso, apakšā ir atsevišķa poga, kuru ar degunu var nospiest trenēts suns pavadonis. Savukārt blakus esošās margas pielāgotas velobraucējiem, lai pieturētos, atbalstītu kāju un nebūtu jānokāpj no divriteņa,” skaidro I.Makarova-Makaronoka. Daļa krustojumā sastapto velosipēdistu ar moderno risinājumu jau ir pazīstami, taču citiem tas bija jaunums. “Pakāpienu biju pamanījusi, bet līdz šim nezināju, kam tas domāts. Ja runājam par luksoforu pogām – labi, ka tās ir, bet, tā kā izvairāmies no vīrusa, būtu jādomā arī par bezkontakta risinājumiem,” tā riteņbraucēja Solvita
Kā pārdomāts, taču pilnveidojams piemērs minēta gājēju ietve Zemgales prospektā, kur ieklāts vājredzīgām personām paredzēts bruģis ar vadlīniju, taču vietām to pārtrauc kanalizācijas aku vāki. Eksperti ieteica arī apzīmēt uz ietves esošo zīmju un luksoforu stabus ar atstarojošu lenti. Savukārt, novērtējot ieeju jaunatklātajā jaunrades namā “Junda”, monitoringa dalībnieki uzsvēra, ka tās panduss atbilst visām prasībām.
Eksperti visai bieži saņem sūdzības arī par gājēju celiņu Filozofu ielā no Rūpniecības ielas līdz slimnīcai “Ģintermuiža”. “No Rūpniecības ielas gājējiem jāpārvietojas pa neieklātu taciņu, bet tuvāk “Ģintermuižai” jāiet pa ceļa braucamo daļu. Ne katrs ratiņkrēsls ļauj pārvietoties pa zemes ceļu, savukārt brauktuve rada bīstamas situācijas. Būtu ļoti svarīgi domāt par infrastruktūras uzlabošanu šeit, jo slimnīcu apmeklē arī personas ar īpašām vajadzībām, kurām ne vienmēr ir pieejams specializēts transports,” skaidro S.Zenovjeva. Viņa uzsver, ka šis būs viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko decembrī monitoringa dalībnieki prezentēs pašvaldības Sabiedrības integrācijas komisijai, uz sarunu aicinot arī apsekoto objektu pārstāvjus.
Speciāliste piebilst, ka sākotnēji monitoringā bija paredzēts jau apsekotu vietu atkārtots novērtējums, taču, lai tiktu ievērota epidemioloģiskā drošība, tas tiks darīts vēlāk.
“Jelgava aug un attīstās, taču darāmā vēl aizvien netrūkst. Galvenokārt problēmas ar vides pieejamību ir agrākos gados būvētos objektos, kuros vides pieejamība nav bijusi prioritāra un pārdomāta. Protams, šie objekti bez būtiskiem būvdarbiem nevar tikt pielāgoti visiem standartiem, taču nozīme ir komunikācijai un darbam pie niansēm, kuras tomēr varam ietekmēt. Savukārt, veidojot jaunus objektus, nopietns darbs, lai vide būtu pieejama visiem, ir jāiegulda jau projektu līmenī un sadarbībā ar arhitektiem,” uzsver I.Makarova-Makaronoka. Arī ikdienā jelgavnieki aicināti informēt par risināmām vides pieejamības problēmām pilsētvidē, sazinoties ar vides pieejamības eksperti pa tālruni 29224867 vai e-pastu ilze.makarova@inbox.lv.
Vides pieejamības prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves””. Savukārt Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” pieņemtie vides pieejamības standarti apkopoti un pieejami invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” izveidotajā vietnē www.videspieejamiba.lv.
Foto: Jelgavas pilsēta
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
1.3 °C,
3.2 m/s,
93.9 % 
1.3 °C,
3.2 m/s,
93.9 %