Jaunieši

Pagājušā gada rudenī Jelgavā tika īstenota pilsētas jauniešu kvantitatīva aptauja ar mērķi iegūt statistikas datus par jauniešiem, kuri dzīvo, mācās vai strādā pilsētas teritorijā un viņu socioloģisko raksturojumu.

Aptaujā kopumā piedalījās 771 jaunietis no Jelgavas pilsētas un novada.

Pētījuma laikā tika apzināta jauniešu apmierinātība ar Jelgavas valstspilsētu kā dzīves vietu, populārākās jauniešu pulcēšanās vietas Jelgavā, sabiedriskā un sociālā aktivitāte, jauniešiem pieejamās iespējas, mentālā veselība, informācijas ieguves avoti.

Pētījuma rezultāti rāda, ka 2022. gada sākumā Jelgavas valstspilsētā dzīvoja 7277 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pētījums ļauj secināt, ka pēc būtiska samazinājuma desmit gadu laikā, trīs pēdējos gados jauniešu skaits pilsētā sācis pieaugt. Jaunieši ir 13% no Jelgavas valstspilsētas iedzīvotāju skaita un tas atbilst Latvijas kopējam jauniešu īpatsvara rādītājam (13%).

Jelgavā ikdienā uzturas un dzīvo arī citās pašvaldībās deklarētie jaunieši – kopumā 3402. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka kopējais Jelgavas valstspilsētas infrastruktūru un pakalpojumus izmantojošo jauniešu skaits ir ne mazāks kā 10,6 tūkstoši.

Pētījums rāda, ka absolūts vairākums jauniešu (83%) ir apmierināti ar Jelgavas valstpilsētu kā vietu, kur dzīvot, iegūt izglītību, pavadīt brīvo laiku. Savukārt no 17% jauniešu, kas šajā jautājumā pauduši kritisku novērtējumu,  7% nav varējuši pamatot savu kritisko redzējumu, bet 5% norāda, ka Jelgavā nav ko darīt brīvajā laikā.

80% no aptaujātajiem jauniešiem pēdējā gada laikā ir piedalījušies vismaz vienā no anketā iekļautajām 24 aktivitātēm. Tas liek domāt, ka katrs piektais jaunietis nav piedalījies nevienā pilsētas piedāvātā aktivitātē.

Visbiežāk jaunieši ir piedalījušies dažādos izklaides pasākumos(39%), kultūras pasākumos (30%), individuālās sporta aktivitātēs (30%), kolektīvās sporta aktivitātes (21%). Novērojams, ka jaunieši reti piedalās tādās sabiedriskās aktivitātēs kā brīvprātīgais darbs (8%), nevalstisko organizāciju darbība (6%), vietējo kopienu aktivitātes (4%). Aptauja rāda, ka kopumā aptuveni trešo daļu pilsētas jauniešu var raksturot kā mazaktīvus sabiedriskās vai brīvā laika aktivitātēs.

Pie populārākajām jauniešu pulcēšanās vietām anketā visbiežāk norādīta Pasta sala (49%), veikali (44%), klubi (34%), kafejnīcas (29%), parki (29%).

Lūgti novērtēt savas iespējas Jelgavas valstspilsētā dažādos to aspektos, par lielāko daļu no anketā iekļautajām iespējām jaunieši sniedz pozitīvus vērtējumus. Vispozitīvāk vērtētas iespējas atrast domubiedrus (71% novērtē, ka ir plašas iespējas), pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm (71%), iegūt sev tīkamu izglītību (69%), apmeklēt kultūras pasākumus (65%).

Visvairāk kritisko vērtējumu sniegts par iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus (51% novērtē, ka ir mazas iespējas vai nav nekādu iespēju), atrast sev tīkamu darbu (42% kritisku vērtējumu, 30% pozitīvu), ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē (39%, 41%). Savukārt apmēram piektā daļa jauniešu attiecībā uz anketā iekļautajām iespējām norādījuši, ka uz viņiem tas neattiecas un neinteresē. Piemēram, kopumā 36% aptaujāto jauniešu novērtē, ka viņus neinteresē brīvprātīgais darbs, 34% neinteresē jauniešu projekti, 47% neinteresē nevalstisko organizāciju aktivitātes, 46% neinteresē vietējo kopienu aktivitātes.

Papildus iepriekšminētajam aptaujas anketā jaunieši tika lūgti brīvā tekstā norādīt, kādas iespējas un aktivitātes vēlētos, lai būtu pieejamas Jelgavas valstspilsētā. Visbiežāk (65%) jaunieši norādījuši uz dažādām aktīvās atpūtas un sporta aktivitātēm. Bieži minētas arī kultūras un izklaides (50%), kā arī interešu izglītības (40%) aktivitātes: koncerti (18% jauniešu), kino un brīvdabas kino (18%), volejbola laukums (12%), sporta sacensības (12%), svešvalodu kursi (10%), IT un programmēšanas pulciņi (8%).

78% aptaujāto jauniešu ir saskārušies ar kādiem mentālās veselības izaicinājumiem. Biežāk tā ir pārāk ilga sēdēšana sociālajos tīklos (42%), aizkaitināmība un dusmas (40%), bezmiegs (37%), trauksme vai panika (32%), nomāktība vai depresija (32%). Īpaši jāuzsver – 13% jauniešu atzinuši, ka viņiem ir bijušas domas par pašnāvību.

85% jauniešu norāda, ka Jelgavas valstspilsētā būtu nepieciešami speciālisti, lai palīdzētu šādos gadījumos, kad tas nepieciešams. 52% jauniešu norāda, ka nepieciešams psihologs ārpus skolas, 45% norāda, ka nepieciešams speciālists vai persona, ar kuru varētu runāt par problēmām. Apkopotie dati liecina, ka lielāka nepieciešamība jauniešu vidū ir nevis pēc veselības aprūpes speciālistiem, bet uzticības personām.

Vairāk ar pētījuma saturu var iepazīties ŠEIT.

Izpēti izstrādāja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Sabiedriskais centrs”, Jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle un Gints Klāsons, Sociologs, pētnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts, lietišķo pētījumu projektu vadītājs, Latvijas Pilsoniskā alianse, datu analītiķis.

Pētījums īstenots Jelgavas valstspilsētas budžeta ietvaros.

Foto: Jelgava.lv 

Informācija sagatavota

Iestādē “Sabiedriskais centrs”