Jaunumi

Rūpējoties par mūsdienīgu ārstniecības metožu ieviešanu ikdienas darbā, vairāk nekā 150 mediķu no visas Latvijas ceturtdien pulcējās Jelgavas poliklīnikas organizētā konferencē “Holistiskā pieeja pacientu ambulatorajā aprūpē”. Medicīnas foruma mērķis bija apmainīties ar idejām, zināšanām un jaunāko pieredzi par holistisko jeb visaptverošo ārstniecības pieeju, kas dod iespēju ārstam vērtēt cilvēka veselību un dažādas pazīmes, sindromus kopumā.

Visaptverošajai ārstniecības pieejai veltītajā konferencē uzstājās tādi augsti atzīti medicīnas profesionāļi kā profesors kardiologs Gustavs Latkovskis, kardiologs, aritmologs Sandis Sakne, pneimonoloģe Ineta Grīsle, neirologs Jānis Mednieks, profesore nefrologs Ieva Ziediņa, endokrinoloģe Kristīne Ducena, kardiologs Valters Stirna, infektoloģe Liene Čupāne un infektoloģe profesore Angelika Krūmiņa.

“Holistiskā pieeja attiecināma ne tikai uz katru pacientu individuāli, bet tai būtu jākļūst par visas medicīnas nozares pamatbalstu. Holistiskā jeb veseluma pieeja dotu iespēju veselības nozares dalībniekiem, no vienas puses, un veselības nozares pārvaldei, no otras puses, būt vienotiem un darīt visu, lai valsts iedzīvotāji justu valsts rūpes par savu veselību un justos droši par savu un savas ģimenes nākotni. Šobrīd tā ir vīzija, jo realitātē sabiedrība redz un dzird nepārtrauktās pārmaiņas, medicīnas iestāžu vadītāju atklātās bailes par mūžīgo līdzekļu trūkumu un naudas līdzekļu “apgriešanu” izmeklējumiem, kas palīdzētu laikus atklāt kādu saslimšanu un glābtu dzīvības,” pastāstīja SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle Kintija Barloti.

Savukārt, medicīnas zinātņu profesors, kardiologs Gustavs Latkovskis savā uzrunā, skaidrojot holistiskās pieejas nozīmi savā praksē, norādīja, ka “mums ir ārkārtīgi daudz rīku, ar ko noteikt, cik reāli cilvēkam ir sirds-asinsvadu slimību draudi, katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Viens piemērs, kad man kā kardiologam jādomā krietni ārpus “savas kastītes” – specifisks urīna tests, ar kura palīdzību nosakām olbaltumvielu daudzumu urīnā (parastā urīna analīzē to neredz) un varam pamanīt agrīnu nieru bojājumu, kas ir priekšvēstnesis kardiovaskulārajām slimībām. Kāds sakars sirdij ar nierēm? Nieres ir ļoti labi apasiņots orgāns, tādēļ pat šī nelielā olbaltumvielu daudzuma palielināšanās urīnā jau parādīs, ka mūsu asinsvadi jau tiek bojāti, kas gan var būt dažādu iemeslu dēļ – pārāk augsts asinsspiediens, nosliece uz cukura diabētu u.c. Savukārt, šis nieru bojājums rādīs, ka problēmas līdz ar to var būt ar visām organisma artērijām. Piemēram, mūsdienās ir pieejama arī jauna zāļu grupa, kura sākotnēji bija domāta cukura diabēta ārstēšanai, bet izrādījās, ka tā arī efektīvi samazina sirds-asinsvadu slimību risku pacientiem ar nieru bojājumiem. Arī man kā kardiologam ir svarīgi noskaidrot pacientu nieru stāvokli, lai noteiktu, kuros gadījumos ir vērts lietot šīs zāles,” stāsta profesors. Profesors G.Latkovskis rezumēja – redzot šo savstarpējo saikni, ārsti iegūst jaunus ceļus, kā uzlabot pacienta veselības stāvokli. Cits piemērs – dažu kardiovaskulāro slimību risks ir paaugstināts tieši cilvēkiem, kuri naktīs krāc un arī šis jautājums ir kardiologa uzmanības lokā: “Daži no maniem kontroljautājumiem ir ‘’Vai jums pa dienu ir miegainība?”, “Vai jūs pa naktīm krācat?”, “Vai naktī guļot mēdz aizkrist elpa?”, “Vai ir elpošanas pauzes?”. Ja kāda no atbildēm ir pozitīva, tad skatāmies obstruktīvās miega apnojas virzienā. Daudzi pacienti, sakārtojot savu miegu, saka, ka jūtas daudz labāk, jo tas palīdz sakārtot asinsspiedienu un pašsajūtu pa dienu. Tas mazina arī aritmiju risku.”