Jaunumi

Jaunajā sezonā jelgavnieki uz dažādiem kultūras pasākumiem varēs pulcēties Uzvaras parkā, kas pēc rekonstrukcijas ir atkal gatavs kalpot pilsētniekiem. Rekonstrukcijas darbu gaitā nedaudz mainīts parka bijušais izvietojums: izbūvēti gājēju celiņi, ierīkota autostāvvieta, ap parku izveidots žogs, ierīkots apgaismojums. Parkā nav paredzēts izbūvēt stacionāru estrādi, bet gan pasākumiem speciāli izveidotā laukumā tiks uzstādīta pārvietojamā skatuve.

Kopumā projekta realizācija izmaksājusi 757 000 latu. Parku paredzēts izmantot nelielu kultūras pasākumu organizēšanai ar 600 sēdvietām.

Uzvaras parka apsaimniekošanas darbus veiks cenu aptaujā uzvarējušais uzņēmums „Zaļā rota”. Lai novērstu iespējamos postījumus un nekārtības, parka teritorijā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, un kārtību tajā uzraudzīs pašvaldības policija.

Rīt, 21. novembrī, aprit 88. gadadiena kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem. Ar šo notikumu saistāma Uzvaras parka nosaukuma rašanās. To skaidro Jelgavas Ģ. Eliasa Mākslas un vēstures muzeja direktore Gita Grase:
1918.gada 11.novembrī beidzās Pirmais Pasaules karš, pēc dažām dienām – 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Taču jaunajai valstij priekšā bija grūts ceļš – izcīnīt šo proklamēto neatkarīgo valsti. Tam bija vajadzīgs vesels gads, kas mūsu tautas vēsturē ierakstīts ar svētu nosaukumu – Brīvības cīņas. Cīņa pret diviem ienaidniekiem reizē – lieliniekiem, kas uzbruka no Austrumiem un vāciešiem, kuru varā atradās liela daļa Latvijas teritorijas.

1919.gada augustā vācu spēku pavēlnieks fon der Golcs savu karaspēku pārveidoja par Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, par tās pavēlnieku ieceļot Bermontu-Avalovu, kura štābs dislocējās Jelgavā. Septembra beigās Bermonts uzbrukumam Rīgai bija sakopojis ap 50000 lielu karaspēku. Pēc ļoti sīvām cīņām 11.novembrī Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpās uz savu citadeli – Jelgavu.

Brīvības cīņu kulminācija – Rīgas nosargāšana 1919.gada 11.novembrī – kļuva par simbolu latviešu tautas patriotismam, kļuva par Lācplēša dienu.

Bet, lai arī Bermonts bija savu karaspēku pametis un aizbēdzis pāri robežai, viņa armija bija vēl stipra, tādēļ Jelgavas ieņemšana bija ļoti svarīga gan no militārā, gan jo vairāk no politiskā viedokļa.

Uzbrukums Jelgavai sākās 20.novembrī un jau 21.novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika padzīts.

23.novembrī Jelgavā ieradās Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis un 24.novembrī vecajā Tirgus laukumā notika liels mītiņš. Dažus gadus vēlāk par godu uzvarai pār Bermontu Ezera ielu pārdēvēja par Uzvaras ielu, bet pie šīs ielas esošo parku – par Uzvaras parku. Šim pēdējam notikumam bija dziļi simboliska nozīme – parks kādreiz bija piederējis grāfu Mēdemu dzimtai, kuras pārstāvis ņēma ļoti aktīvu dalību, cīnoties pret jauno Latvijas valsti.

Gan iela, gan parks savu nosaukumu nemainīja arī padomju okupācijas gados. Žēl, ka daļa pilsētas iedzīvotāju, nezinot patiesību par šī nosaukuma rašanos, saista to ar padomju armijas cīņām pret vāciešiem Otrā pasaules kara gados. Lieki piebilst, ka padomju okupācijas varai šāds uzskats bija ļoti pa prātam. Ir laiks iegaumēt patieso vēsturi!

Informāciju sagatavoja
Egita Veinberga
Preses sekretāre