Jaunumi

Foto: Raitis Supe

15.janvāra laikrakstā “Jelgavas Vēstnesis” tika publicēta intervija ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Strodu. Piedāvājam iepazīties ar pausto viedokli par aktuālajiem projektiem Jelgavā un pilsētvides attīstību.
 
„Vairākus gadus pilsēta ir bijusi liels būvlaukums. No lielākajiem darbiem vēl jāpabeidz tikai satiksmes termināļa infrastruktūras projekts un Lietuvas šosejas rekonstrukcija, lai uz mirkli apstātos un novērtētu paveikto pilsētas 750. jubilejas gadā. Lai gan arī šogad ne tikai svinēsim, bet arī turpināsim darbu pie jauniem projektiem, kuru realizācija varētu sākties pēc gada vai diviem. Tas attiecas uz tādu maģistrālo pilsētas artēriju rekonstrukciju kā Atmodas iela un Loka maģistrāle saistībā ar pilsētas Ziemeļu tilta projektu,” uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks komunālajos jautājumos Jurijs Strods.
„Redzamākie, protams, vienmēr ir lielie projekti – pilsētas galveno ielu rekonstrukcija, promenāžu izbūve vai jaunu objektu celtniecība –, tomēr darbā vairāk laika sanāk veltīt ikdienas problēmu risināšanai, piemēram, laikā neiztīrītiem grāvjiem, neapgaismotiem ielu posmiem, nevietā izmestiem atkritumiem. Tas viss kopā veido pilsētas koptēlu un liecina par pašvaldības attieksmi pret saviem iedzīvotājiem,” norāda J.Strods, uzsverot, ka komunālajā jomā ir grūti ieslīgt pašapmierinājumā, jo darbi saplānoti jau gadiem uz priekšu.
 
Kādas šobrīd ir būtiskākās prioritātes komunālajā jomā?
Esam sakārtojuši lielu daļu no pilsētas galvenajām ielām, bet mums vēl ir aptuveni 200 kilometri neasfaltēto ielu un 250 kilometri ielu, kurām nav izbūvētas gājēju ietves. Tāpat ūdenssaimniecības sistēmā rekonstrukcija jāveic vēl aptuveni 70 procentiem tīklu. Ar to vēlos uzsvērt, ka vajadzību ir ļoti daudz gan ielu seguma uzturēšanā un sakārtošanā, gan komunikāciju izbūvē, jo bez iepriekš minētā vēl vismaz pieciem procentiem pilsētas aglomerācijas teritorijas joprojām nav pieejami centralizētā ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumi. Ne mazāk svarīga ir lietus ūdens novadīšana. Tam visam nepieciešami ievērojami līdzekļi, bet pilsētas budžeta iespējas joprojām nav atgriezušās pat 2008. gada līmenī, proti, mūsu uzdevums ir par mazāku naudas summu paveikt vairāk.
 
Vai varam cerēt, ka tuvākajos gados pilsētas budžeta iespējas uzlabosies?
Ar cerību būs par maz, jo iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits pēdējos gados sarūk. Ne tik strauji kā citviet, bet tomēr. Tādēļ esmu gandarīts, ka pēc ilgāka laika pērn pilsētā dabiskais pieaugums bija pozitīvs. Šogad pilsētā darbu varētu uzsākt vairākas ražotnes, kas galvenokārt ražos produkciju eksportam. Ja uzņēmējiem izdosies realizēt savas ieceres, tad kopumā no jauna izveidoto darbavietu skaits varētu būt virs 400. Tas mūsu pilsētai ir ievērojams skaitlis, un perspektīvā tam vajadzētu atstāt iespaidu arī uz pilsētas budžetu, jo pēdējos gados pilsētā tiek radīts vairāk darbavietu nekā likvidētas. Ne velti pērn pilsēta saņēma balvu no Latvijas Darba devēju konfederācijas kā darba devējiem draudzīgākā pašvaldība.
 
Konkurence par iedzīvotājiem starp pašvaldībām Latvijā kļūst arvien sīvāka – Cēsis pat brauc vizītēs uz Īriju un Lielbritāniju, lai atgrieztu tautiešus atpakaļ. Kādas ir mūsu priekšrocības? Ko var piedāvāt Jelgava?
Pašvaldības pienākums ir nodrošināt sakārtotu infrastruktūru un kvalitatīvus pakalpojumus. Mūsu prioritāte ir ģimenes ar bērniem, tādēļ pēdējos gados esam veikuši būtiskus ieguldījumus ne tikai dzīves vides sakārtošanā, bet arī izglītības sistēmā. Šogad tiks atvērti divi jauni bērnudārzi, un visiem, kam tas būs nepieciešams, varēsim piedāvāt vietu pirmsskolas izglītības iestādē. Arī interešu izglītība pašvaldības finansētajos pulciņos galvenokārt tiek nodrošināta bez maksas. Savas priekšrocības ir arī daudzbērnu ģimenēm, kurām pašvaldība apmaksā bērnu pārvietošanos sabiedriskajā transportā, kā arī ēdināšanu skolās un bērnudārzos. Tomēr katram jāizdara sava izvēle, jo vēlamies, lai cilvēkiem, kas dzīvo mūsu pilsētā, veidotos piederības izjūta, tādēļ nedomāju, ka pareizākais veids būtu mākslīgi audzēt iedzīvotāju skaitu, palielinot dažādus bonusus tiem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi Jelgavā.
 
Kādi ir lielākie projekti, kuri tiks īstenoti šogad?
Jānoslēdz darbi pie dzelzceļa stacijas, kur top vienotais satiksmes terminālis. «Latvijas Dzelzceļš» veiks peronu labiekārtošanu gan centrālajā stacijā, gan Cukurfabrikas stacijas teritorijā, tādēļ esam izbūvējuši komunikācijas pie Cukurfabrikas stacijas, lai jau šogad tur varētu izbūvēt tualetes, kuru līdz šim tur nebija. «Jelgavas ūdenim» notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs jāpabeidz dūņu laukumu rekonstrukcijas projekts, lai karstajā laikā mazinātu smaku pilsētā. Lietuvas šosejas pilsētas posmā vēl jāuzklāj asfalta virskārta. Startēsim konkursā arī uz ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanu. Siltumapgādes uzņēmums «Fortum» iecerējis turpināt tīklu renovāciju un siltumpunktu nomaiņu daudzdzīvokļu ēkās. Liels darba apjoms būs jāpaveic kabinetos, jo esam starpposmā starp diviem ES budžeta plānošanas periodiem, tādēļ daudz nākas strādāt ar dokumentiem, jāaizstāv pilsētas intereses ministrijās un citās institūcijās.
 
Pēdējā laikā ceļu būvdarbu un citu iemeslu dēļ vairākkārt veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā. Vai šobrīd esam nonākuši līdz labākajam risinājumam?
Pilsēta ir dzīva un mainīga, tādēļ vienmēr jāmeklē labākais risinājums. Satiksmes jautājumus regulāri apspriežam Satiksmes kustības drošības komisijā, kurā ar saviem priekšlikumiem var vērsties ikviens jelgavnieks. Viedokļi ir dažādi, jo saduras kājāmgājēju, velobraucēju un autotransporta vadītāju intereses. Mūsu uzdevums ir visu sabalansēt, un to nav iespējams izdarīt tā, lai visi būtu pilnīgi apmierināti, katrs lēmums savā ziņā ir kompromiss. Satiksmes drošības uzlabošanai pilsētā talkā nāks arī Ceļu satiksmes drošības direkcija ar ieceri pilsētā uzstādīt divus stacionāros fotoradarus – Dobeles šosejā un Miera ielā. Tās ir vietas, kur pēdējo četru gadu laikā fiksēts visvairāk ceļu satiksmes negadījumu. Uzskatu, ka satiksmes jautājumos esam pietiekami elastīgi, jo jaunā sistēma mums ļauj operatīvi reaģēt uz satiksmes plūsmas izmaiņām.
 
Vai un kā tiks turpināta daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma pilsētā?
Daudz kas būs atkarīgs no banku nostājas un jaunajiem programmas nosacījumiem, kuri vēl nav pieņemti, bet šogad Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde plāno veikt renovācijas darbus vēl piecās ēkās, kuras lēmumu par renovāciju jau ir pieņēmušas un darbus varēs veikt pēc līdzšinējās programmas nosacījumiem. Skaidrs ir tas, ka turpmāk ES līdzfinansējums samazināsies un mainīsies arī citi finansēšanas nosacījumi. Tie, savukārt, iedzīvotājiem varētu būt pat izdevīgāki, ja vien bankas kaut ko neielobēs nosacījumos.
 
Pēdējos gados veikti būtiski ieguldījumi ūdenssaimniecības sakārtošanā, ūdenī līdz minimumam samazināts dzelzs līmenis un uzlaboti citi kvalitātes rādītāji. Vai varam apgalvot, ka šobrīd jelgavnieki saņem kvalitatīvu dzeramo ūdeni?
Ūdens kvalitāte pilsētā ir būtiski uzlabojusies, domāju, ka to izjūt ikviens no mums, tomēr jāņem vērā, ka ne visi tīkli ir atjaunoti, arī māju pievadi un iekšējie tīkli bieži vien ir aizsērējuši. Jaunā dzeramā ūdens attīrīšanas stacija nodrošina ūdens atdzelžošanu un attīrīšanu no sulfātiem, ko iepriekš varējām labi redzēt savos ūdens filtros.
 
Vai arī šogad būs pieejams pašvaldības līdzfinansējums kanalizācijas un ūdensvada tīklu paplašināšanai vietās, kur to nav plānots darīt par publiskā finansējuma līdzekļiem?
Jā, pēc pilsētas budžeta apstiprināšanas tāpat kā pērn sludināsim konkursu par līdzfinansējumu 50 procentu apmērā no projekta kopējām izmaksām. Sīkāk par šo iespēju var interesēties uzņēmumā «Jelgavas ūdens» vai pašvaldībā.
 
Viens no lielākajiem darbiem aizvadītajā gadā bija Pasta salas rekonstrukcija – vai arī turpmāk plānots attīstīt šo teritoriju ar papildu labiekārtojuma elementiem?
Šogad Pasta salā neesam plānojuši veikt lielus papildu labiekārtošanas darbus, lai novērtētu, kā tā iedzīvojas pilsētas sabiedriskajā apritē un kas tur vēl būtu nepieciešams. Iespējas ir plašas, jo projektā ir paredzēta iespēja izbūvēt vēl citus bērnu rotaļu laukumus, arī sporta spēļu un vingrošanas laukumus. Šajā teritorijā turpmāk notiks daudzi pilsētas lielie pasākumi, tādēļ sekosim līdzi un vērosim cilvēku plūsmas un vajadzības.
 
Vai ir vēl kādas ieceres šim gadam?
Jā, pakāpeniski mainām pavasara Lielās talkas aktivitātes. Ja līdz šim galvenokārt savācām to, ko kāds cits piemēslojis, tad turpmāk vēlamies vairāk veidot no jauna. Tas attiecas gan uz daudzdzīvokļu ēku pagalmiem, gan uz privātajām teritorijām. Turpmākajos gados plānojam iespēju robežās sniegt atbalstu tiem, kuri vēlēsies sakārtot savu pagalmu, izveidot bērnu rotaļu laukumu vai jaunu skaistu puķu dobi. Savukārt pirms vasaras saulgriežiem, kad pasniedzam balvas sakoptāko privātmāju teritoriju īpašniekiem, godināsim arī sakoptāko daudzdzīvokļu ēku pagalmu iedzīvotājus, tādā veidā stimulējot iedzīvotājus vairāk domāt kā saimniekiem, nevis tikai konkrētā dzīvokļa īpašniekiem, kuru atbildība beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm.
 

Jānis Kovaļevskis