Jaunumi

Tuvākajā nākotnē atkritumu apglabāšana poligonos un līdz ar to arī atkritumu apsaimniekošana mūsu valstī kļūs arvien dārgāka. ES un valsts politika ir vienkārša – jo lielāks nešķiroto atkritumu apjoms, jo vairāk atkritumu nonāk poligonā, jo dārgāk par tiem turpmāk būs jāmaksā. “Mēs nevaram ietekmēt nodokļu likmes pieaugumu, taču varam samazināt atkritumu apjomu, kas nonāk poligonā, un līdz ar to arī katrs savas izmaksas par atkritumu izvešanu – teju vienīgais un vieglākais veids aizvien ir kvalitatīva atkritumu šķirošana,” tā SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis. Pilnsabiedrības “JKP” pārstāvis  Andrejs Eihvalds papildina, ka mājsaimniecībām, daudzdzīvokļu namiem, kā arī juridiskām personām Jelgavā ir iespēja pasūtīt konteinerus stikla un iepakojuma dalītai vākšanai. Konteineru piegāde, lietošana un izvešana ir bezmaksas pakalpojums. Būtiski gan uzsvērt: bez maksas šie atkritumi tiek izvesti tikai tādā gadījumā, ja atkritumi tiek šķiroti pareizi.

“Īpaši daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri sākuši šķirot atkritumus un izveidojuši slēgta tipa konteineru laukumus ar ierobežotu pieejamību svešiniekiem, ir ievērojami samazinājuši savus ikmēneša rēķinus par atkritumiem. Ir nami, kur rēķinu samazinājums sasniedz pat 30 procentus,” skaidro A.Eihvalds.

Pašmērķis – šķirošanas kvalitāte

SIA “Zemgales EKO”, kas Jelgavā nodrošina dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanu, norāda: pievienotā vērtība atkritumu šķirošanai rodas tikai tad, ja cilvēki to dara atbildīgi. Pretējā gadījumā atkritumi nonāk poligonā. “Kad šķirošanas laukumā tiek ievesti dalīti vāktie atkritumi, tie nonāk šķirošanas stacijā, un tādā veidā atkārtoti pārbaudām atkritumu materiālu sastāvu pirms tālākas nodošanas realizācijā. Vairāk nekā 40 procentos gadījumu konteineros tiek izmesti neatbilstoši atkritumi. Piemēram, mitri un lipīgi iepakojumi, iepakojumi ar ēdiena paliekām vai tējas un kafijas krūzītes, kuras ir vienreiz lietojamas un tālākai pārstrādei nemaz nav derīgas,” stāsta “Zemgales EKO” ražošanas direktore Kristīne Stukina.

Arī viena darvas karote spēj sabojāt medus mucu

K.Stukina norāda, ka nereti bezatbildīga šķirošana ir ne tikai neefektīva, bet bojā arī pārstrādei derīgo iepakojumu. Piemēram, šogad piedzīvota situācija, kad pēc dalītu atkritumu (iepakojuma) savākšanas vairāk nekā 90 adresēs to izkraušanas punktā konstatēts – puse no dienas laikā savāktajiem atkritumiem ir mitri un lipīgi, tātad – otrreizējai pārstrādei nederīgi. Kā vēlāk noskaidrots, pētot kravas saturu, pie vainas varētu būt pieclitru pudele ar lipīgu šķidrumu, kas vienā no adresēm bezatbildīgi iemesta dzeltenajā konteinerā. Atkritumu vedējā darbinot presētāju, pudele visdrīzāk saplacināta, bet tajā esošais šķidrums iztecējis. Šāds iepakojums – kopumā ap divām tonnām atkritumu – vairs nav derīgs pārstrādei un tiek nogādāts poligonā,” stāsta K.Stukina, atgādinot: svarīgi ir cienīt citu cilvēku darbu un šķirot atbildīgi, jo arī viena darvas karote var sabojāt medus mucu.

Nākamgad šķirosim arī bioloģiski noārdāmos atkritumus

“No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošana iedzīvotājiem būs obligāta un ienāks mūsu ikdienā tāpat kā šobrīd stikla, kartona un plastmasas šķirošana,” norāda A.Eihvalds, informējot, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem uzņēmums gatavojas pārmaiņām un strādā pie jauna pakalpojuma izveides.

Paredzēts, ka jelgavniekiem no jaunā gada būs iespēja pasūtīt brūnu atkritumu konteineru bioloģiski noārdāmajiem jeb virtuves un dārza atkritumiem. Piedāvātais konteinera tilpums būs 120 vai 240 litri. Uzņēmumā skaidro, ka mājsaimniecībās BNA veido vidēji 30–40 procentus no visiem atkritumiem un to dalīta vākšana šajā gadījumā būs iespēja samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu un līdz ar to arī izmaksas par to izvešanu. “Brūnajā konteinerā iedzīvotāji varēs šķirot virtuves un dārza atkritumus. Būtiski uzsvērt, ka atkritumi būs jāievieto konteinerā bez iepakojuma, maisiņiem, plēves vai citiem neatbilstošiem materiāliem,” tā A.Eihvalds. Bioloģisko atkritumu izvešanas maksa saskaņā ar likumu tiks noteikta 60 procentu apmērā no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenas. Vienlaikus šobrīd pašvaldībā tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kuros būs noteiktas prasības arī BNA kompostēšanai – lai privātajās mājsaimniecībās iedzīvotāji varētu izvēlēties alternatīvu risinājumu un BNA vākt dalīti, savā teritorijā nodrošinot kompostēšanas vietu.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu BNA pārstrādi, poligonā tiek izbūvētas jaunas BNA pārstrādes iekārtas. Pēc šā brīža tehnoloģijas, no kopējās plūsmas atšķirotie un dalīti savāktie BNA, piemēram, virtuves pārtikas atliekas, dārzeņu un augļu atkritumi, puķes, nopļauta zāle un koku lapas, tiek ievietoti biošūnā, kur to pārstrāde ilgst 10–12 gadus. Savukārt jaunās iekārtas nodrošinās iespēju šo laiku samazināt līdz diviem mēnešiem. Vienlaikus iekārtu kompleksā pārstrādes procesā būs iespēja ģenerēt biogāzi, ko varēs izmantot kā kurināmo koģenerācijas stacijai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Pārstrādātā materiāla kvalitāte un iespēja to izmantot tautsaimniecībā gan lielā mērā būs atkarīga arī no iedzīvotāju motivācijas un prasmes pareizi šķirot atkritumus. “Jo tīrāki bioloģiskie atkritumi nonāks pārstrādes iekārtā, jo labākas kvalitātes materiāls tiks iegūts un varēs tikt izmantots, bet mazāks atkritumu procents – apglabāts,” skaidro A.Jankovskis. Projekta īstenošana nodrošinās arī vismaz četru jaunu darba vietu radīšanu.