Tomēr «Pilsētsaimniecība» izprot šīs problēmas nopietnību un jau līdz nākamā gada maijam taps apgaismojuma tīklu attīstības plāns, kurā būs veikta esošo tīklu tehniskā stāvokļa izpēte, kā arī noteikti konkrēti veicamie darbi tīklu attīstībā. Tad būs tapis pamatots dokuments, uz kura bāzes mērķtiecīgi veikt apgaismes tīkla rekonstrukciju.
Taču, kamēr šī plāna vēl nav, «Pilsētsaimniecība» darbus neatliek – jau šogad apgaismes tīkla remontā un atsevišķu posmu uzlabošanā ieguldīti gandrīz 60 tūkstoši latu. Protams, lielākā daļa no šiem līdzekļiem jāizlieto ikdienas uzturēšanas darbiem, jo apgaismes ķermeņi ir novecojuši, tie regulāri bojājas un to remonts jau līdzinās bedrīšu lāpīšanai uz ielām. Tāpēc daudz lietderīgāk ir pēc konkrēta attīstības plāna veikt veselu posmu rekonstrukciju nevis regulāri mainīt novecojušos elementus.
Būtiska problēma ir arī neekonomiskās kvēlspuldzes lampas, kas joprojām tiek izmantotas ap 30 kilometru garā apgaismojuma posmā mūsu pilsētā – šīs lampas patērē milzīgu jaudu, gaismas atdeve ir minimāla un to kalpošanas laiks īss. Nereti vienā dienā lampu nomaini, bet jau nākamā tā atkal ir izdegusi. Taču arī šajā gadījumā jāizprot, ka nav iespējams uzreiz nomainīt tās ar ekonomiskākām lampām, jo vienlaikus ir jāmaina arī gaismas ķermeņa armatūra, kur katrs izmaksā vismaz 50 latus. Taču pamazām šis darbs tiks veikts.
Vēl šogad gaišāka kļūs Pasta iela posmā no Jāņa ielas līdz apļveida krustojumam pirms Gaisa tilta, kā arī Katoļu iela no Lielās ielas līdz Raiņa ielai. Tāpat, rūpējoties par satiksmes drošību, šogad papildu apgaismes ķermeņi izvietoti pie vairākām gājēju pārejām, lai gājēji kļūtu pamanāmāki – tuvākajā laikā gaišāka kļūs arī pāreja uz Dobeles šosejas pie KULK.
Nākamā gadā budžetā apgaismojuma remontam un atjaunošanai plānots tērēt gandrīz 200 000 latu, taču arī tad vēl nevar solīt, ka gaiša kļūs katra pilsētas iela. Tomēr tas būs sākums – jau tagad zināms, ka apgaismojums noteikti tiks mainīts Ceriņu, Kungu un Mazā ceļa rajonā; Kronvalda, Imantas un Akmens ielu rajonā; Ausekļu, Viestura, Straumes un Spāru ielu rajonā. Informāciju sagatavoja Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns