Jaunumi

Izlabojot 2290 pārbaudei pieņemtos darbus, tapis zināms, ka VII pasaules diktātu latviešu valodā, kas notika 27. novembrī, teicami uzrakstījuši 54 dalībnieki. Viņu vidū arī jelgavniece Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas sociālo zinību un sociālo zinātņu skolotāja Ilze Skudra. Viņa diktātā pieļāvusi tikai vienu kļūdu.

Diktāta organizatori informē, ka kopumā no mūsu pilsētas labošanai saņemti 95 darbi, taču diktātu rakstīja, visticamāk, krietni vairāk jelgavnieku, bet ne visi iesūtījuši to labošanai. Jaunākajai dalībniecei no Jelgavas ir 16 gadi, bet vecākajam diktāta rakstītājam no mūsu pilsētas – 74 gadi. Jelgavnieki diktātā pieļāvuši no divām līdz 30 kļūdām.

Izņēmums ir jelgavniece sociālo zinību un sociālo zinātņu skolotāja I.Skudra, kura diktātā pieļāvusi tikai vienu interpunkcijas kļūdu un saņēmusi vērtējumu “teicami”. “Diktātā piedalījos, jo man patīk latviešu valoda. Jau skolā patika rakstīt diktātus un zīmēt teikumu shēmas. Pasaules diktātam sekoju līdzi no “Sēņu diktāta”, kad gan to tikai klausījos pa radio, bet pirmoreiz rakstīju pagājušajā gadā. Tad diktāts bija grūtāks, un, šķiet, man bija sešas kļūdas,” atklāj I.Skudra, piebilstot, ka piedalās, lai pārbaudītu sevi un veicinātu arī bērnu iesaisti. “Šogad pēc savas iniciatīvas diktātu rakstīja arī viena no manām meitām, bet viņa to labošanai neiesniedza. Rakstīja uz lapas sava prieka pēc,” stāsta jelgavniece. I.Skudra strādā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā – pasniedz sociālās zinības pamatskolā un sociālās zinātnes (ekonomikas daļu) vidusskolā. “Esmu šīs skolas absolvente un saku lielu paldies manām latviešu valodas skolotājām Aijai Eiklonei un Vitai Hermanei par izciliem latviešu valodas pamatiem,” pateicīga ir skolotāja.

Pasaules diktāta organizatori nodibinājums “Pasaules valoda” informē, ka no 54 teicami uzrakstītiem darbiem 12 bija bez kļūdām, 42 – ar vienu kļūdu. 52 labākie darbi tika rakstīti Latvijā, viens Dānijā un viens Itālijā. Vidējais kļūdu skaits izlabotajos diktātos ir deviņas – trīs ortogrāfijas un sešas interpunkcijas.

Starp pārbaudei pieņemtajiem darbiem 541 bija 2–5 kļūdas, 948 bija 6–10 kļūdas, 631 bija 11–20 kļūdas, 80 bija 21–30 kļūdas, 19 bija 31–40 kļūdas, deviņos bija 41–50 kļūdas, bet astoņos – 51 un vairāk kļūdu. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 122, savukārt daļa diktātu netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.

Komentējot rezultātus, šā gada diktāta teksta autors Aivars Eipurs atzīst: “Pēc diktāta man zvanīja gana daudzi, kuriem bijusi viena vai divas kļūdas. Tā kā vidēji tās ir deviņas, esmu priecīgs arī par tiem, kuriem kļūdu bija daudz, jo tikai retais aizmirsa to, ko zināja; drīzāk vairāk kļūdu ieviesies tur, kur latviešu valodas pareizrakstības zināšanās bijuši robi vai pārrāvumi. Vēlēšanās savas prasmes pārbaudīt un tās uzlabot ir uzslavas vērta.”

97 procenti diktāta dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 2,3 procenti – krievu, 0,7 procenti – angļu, lietuviešu, vācu, igauņu, zviedru, ukraiņu, čečenu, itāļu un japāņu. Dalībnieku vidū ir 64 zinātņu doktori, 1079 maģistri, 950 bakalauri, kā arī 118 vidējo izglītību un 79 pamatizglītību ieguvušie.

Jāatzīmē, ka šogad palielinājusies diktātu rakstošo vīriešu aktivitāte (18 procenti), tomēr sievietes joprojām bijušas krietni čaklākas rakstītājas (82 procenti). Jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja Ogrē, ir tikai deviņi gadi, savukārt vecākajai dalībniecei, kura savu darbu rakstīja Mārupē un atsūtīja labošanai ar “Latvijas pasta” starpniecību, – 91 gads.

Visi tiešsaistes dalībnieki kopā ar izlaboto diktātu saņēma virtuālu apliecinājumu par piedalīšanos, savukārt labāko rezultātu ieguvēji 2022. gada janvārī tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no izdevniecības “Jānis Roze” un “Zvaigzne ABC”.

Foto: pixabay.com

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē