Jaunumi

Lai pretendētu uz labiem sasniegumiem sportā, neapšaubāmi viens no galvenajiem instrumentiem tam ir mūsdienu prasībām atbilstošas treniņu bāzes.
Jaunais stadions līdzās 4. vidusskolai pilsētai būs liels ieguvums, jo tiks nodrošināta treniņu vieta vieglatlētiem un futbolistiem. Jau aprīļa vidū būs gatavs stadiona skiču projekts un gada otrajā pusē reāli varētu sākties arī būvdarbi. Nākamajā gadā pašvaldība šim mērķim paredzējusi atvēlēt 3 miljonus latu, bet pēdējā realizācijas gadā – vēl gandrīz pusmiljonu latu.
Vienlaikus pilsētā notiek arī citu sporta bāžu sakārtošana. Jau šovasar, kamēr pilsētas stadiona vēl nav, centīsimies sakārtot stadionu pie Valsts ģimnāzijas, lai treniņu iespējas būtu labākas ne vien skolas audzēkņiem, bet arī tuvējā mikrorajona iedzīvotājiem. Līdz ar to būs sākusies Sporta servisa centra iecere pārņem savā valdījumā pilsētas skolu stadionus un tos pamazām sakārtot. Būtiski saprast, ka līdz ar šo soli skolas nebūs zaudētājas, bet gan ieguvējas, jo sporta bāzes pārvaldīs un uzturēs kārtībā sporta speciālisti. Protams, priekšroka stadionu izmantošanā būs izglītības iestādei, taču brīvajos laikos tos varēs izmantot arī jelgavnieki – mikrorajonu iedzīvotāji.

Nākotnes perspektīvā ir paredzēts pārrestrukturizēt sporta bāzi Lapskalna ielā – tur vecie sporta angāri savu mūžu jau ir nokalpojuši un jādomā par citu risinājumu. Ja tas realizēsies, tad pilsēta paliks bez savas cīņas zāles, taču arī par to ir domāts un perspektīvā cīņa zāli varētu ierīkot Raiņa ielā 6.
Apzinoties to, ka pilsētā ir labas tradīcijas smaiļošanas un akadēmiskās airēšanas sporta veidos, kur mūsu sportisti jau gadiem ar teicamiem rezultātiem startē ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, pilsēta plāno, ka šīs treniņu un sacensību bāzes izveide būs nākamais lielais projekts pēc stadiona būvniecības. Tas varētu sākt realizēties ap 2010. gadu. Jelgavas priekšrocība ir ne tikai gadiem veidotās tradīcijas šajos sporta veidos, bet arī Lielupes klātbūtne – tieši tur varētu veidoties jaunā modernā sporta bāze. Tā kā projekts ir plānots grandiozs, jo papildus tam tiek domāts arī par moderna, jauna peldbaseina izveidi, tad tam līdzekļus paredzēts piesaistīt gan no Eiropas Savienības, gan privātlīdzekļus.
Darāmā vēl ir ļoti daudz, jo arī minētie projekti vēl pilnībā neatrisina visu sporta veidu vajadzības. Piemēram, boksam mums vēl nav radīti piemēroti apstākļi treniņu bāzei, lai gan divi puiši jau sekmīgi startē Latvijas izlasē.
Sporta servisa centra ieguvums no šā gada būs arī tas, ka tiek papildinātas štata vietas – darbā pieņemts porta projektu koordinators, kura pienākums izstrādāt un virzīt vērienīgākos sporta projektus pilsētā.

Jelgavas olimpiskās cerības

Pateicoties tam, ka ir izveidots Zemgales Olimpiskais centrs, kura galvenais mērķi ir atbalstīt olimpisko sporta veidu sportistus, mēs spējam stimulēt tos jelgavniekus, kuri perspektīvā varētu pārstāvēt mūsu pilsētu un valsti olimpiādēs. Patlaban noteikti par mūsu cerībām var saukt trīs perspektīvus sportistus – Marinu Mazuri (džudo), Gati Pranku un Andreju Šudeiķi (smaiļotāji). Jaunieši jau šobrīd ir uzrādījuši labus rezultātus gan Eiropā, gan pasaulē. Gribas ticēt, ka, ja ne Pekinā, tad noteikti nākamajām Olimpiskajās spēlēm viņi spēs izpildīt normatīvus.
Patlaban vairāki labi jauni sportisti mums ir arī BMX, kas jau kļuvis par olimpisko sporta veidu. Tāpat cerība ir arī par vairākiem citiem olimpisko sporta veidu dalībniekiem.

Attīstās arī komandu sporta veidi

Komandu sporta spēles ir viens no dārgākajiem sporta veidiem, kas bez stabila finansiāla atbalsta pastāvēt nevar, tāpēc basketbola, futbola un volejbola uzturēšana augstā līmenī prasa ievērojamus līdzekļus. Tomēr iespēju robežās arī Jelgavā par tiek domāts. Piemēram, volejbols, kur pagājušā gada pilsētas čempionātā startēja astoņas vīriešu un piecas sieviešu komandas, parāda, ka sportistu interese ir liela un to nevar atstāt nepamanītu. Tāpat arī jaunie futbolisti no sporta skolas tālāk savas gaitas turpina Latvijas čempionātā, spēlējot jau 1. līgā. Nevar aizmirst arī Ledus halles priekšrocības, kur sekmīgi trenējas jaunie hokejisti – šogad savā vecuma grupā tiekot pie medaļām Latvijas čempionātā.
Sportistu paveiktais nepaliek bez ievērības un savu iespēju robežās cenšamies attīstīt šos sporta veidus pilsētā. Piemēram, jauno hokejistu panākumi jau mudina domāt par to, ka sekmīgi varētu izstrādāt pie licencētu programmu izstrādes un hokeja skolas izveides Jelgavā. Ja tiktu izveidota šāda skola, tad būtu iespējams pretendēt arī uz valsts līdzekļiem vismaz treneru algām, kas arī būtu vērā ņemams atspaids.
Tāpat pilsētā sekmīgi attīstās kērlings – mūsu komanda jau sen kā izgājusi ārpus valsts robežām. Patlaban tiek veiktas pārrunas par to, ka iespējams 2009. gadā Jelgavā varētu risināties Eiropas čempionāts mix komandām kērlingā.
Vienlaikus pašvaldība turpina finansiāli atbalstīt ikvienu sporta klubu pilsētā jau pēc apstiprinātas punktu sistēmas, kam šogad paredzēts finansējums vairāk nekā 33 tūkstoši latu. Neolimpisko sporta veidu sportistu augstu sasniegumu atbalstam dalībai Eiropas un Pasaules čempionātos – 5 000 latu, bet sporta spēļu komandu atbalstam – 31 000 latu.

Masu pasākumi – lielākā budžeta daļa

Sporta servisa centra apstiprinātā budžeta lielākā daļa – šogad vairāk nekā 55 000 latu, atvēlēti pasākumu rīkošanai vai dalībai tajos. Šogad plānotais lielākais pasākums ir Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kas pamatā risināsies Ventspilī un uz kuru dosies līdz pat 150 jaunos sportistu no mūsu pilsētas. Tas šogad būs nozīmīgākais sporta pasākums Jelgavas sportistiem. Vēl pagājušajā gadā mūsu pilsēta bija tā, kuras vārds vairāk kārt izskanēja saistībā ar vērienīgu sporta pasākumu rīkošanu – atceramies Stājhokeja pasaules čempionātu un karatē do Pasaules čempionātu, kas risinājās mūsu pilsētā, ļaujot Jelgavas vārdam izskanēt tālu ārpus mūsu valsts robežām.
Savukārt šogad Jelgavā neizpaliks tādi jau pilsētnieku iecienīti sporta pasākumi kā pilsētas sporta svētki, strītbola čempionāta posms, pilsētas tautas sporta sacensības (tūrismā, makšķerēšanā, biljardā, galda tenisā, ģimenes sporta dienā), tāpat vietējie čempionāti volejbolā, futbolā, vieglatlētikā, basketbolā, kā arī virkne citu pasākumu.
Vienlaikus šogad aprit 50 gadi kopš pilsētā attīstās smaiļošana un kanoe airēšana un tam par godu tiks laista klajā grāmata «Smaiļošana un kanoe airēšana Jelgavā».

Informāciju sagatavoja
Sporta servisa centra direktors
Juris Kaminskis