Jaunumi

“Jebkurā sabiedrībā un jebkuros laikos būs cilvēki, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts, – krīzes situācijā nonākušie; veci, vientuļi un slimi cilvēki, kuri nespēj par sevi parūpēties; cilvēki ar īpašām vajadzībām –, taču, augot sabiedrībai, aug arī izpratne par to, ka atbalsts nevar būt tikai materiāls un vienreizējs. Tieši atbalsta pēctecības nodrošināšana un pat ļoti specifisku sociālo pakalpojumu ieviešana ir tas, kas raksturo Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes attīstību 20 gadu garumā. Ja 2001. gadā, sākot darbu, mūsu galvenā funkcija, cik tolaik ļāva pašvaldības budžets, bija naudas pabalstu piešķiršana, tad šobrīd mēs nodrošinām arī vairāk nekā 30 dažādus sociālos pakalpojumus konkrētām iedzīvotāju grupām. Un liela daļa no šiem pakalpojumiem ir vērsti uz to, lai jelgavnieks ciešā sadarbībā ar sociālo darbinieku pārvarētu krīzes situāciju un pilnvērtīgi atgrieztos dzīvē. Ja sadarbība ir abpusēja, rezultāts noteikti tiek sasniegts, un tajā brīdī mēs redzam, ka sociālais atbalsts ir sasniedzis mērķi,” uzsver Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes aprēķins liecina, ka katrs piektais pilsētas iedzīvotājs kaut reizi ir vērsies pārvaldē un saņēmis sociālo atbalstu. Un viņiem droši vien būtu grūti iedomāties, ka vēl 1995. gadā Jelgavā nebija nedz iestādes, nedz struktūrvienības, kas nodrošinātu sociālo atbalstu iedzīvotājiem. Tiem, kuri bija nonākuši grūtībās, vienīgā iespēja tolaik bija doties pie domes priekšsēdētāja un lūgt palīdzību.

Tikai 1995. gadā Jelgavas dome izveidoja Sociālās aprūpes dienestu, bet 2001. gada 1. februārī – pašvaldības iestādi “Jelgavas sociālo lietu pārvalde”. “Jelgava, veidojot savu sociālā atbalsta sistēmu iedzīvotājiem, apsteidza valsti, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas nosaka arī pašvaldību pienākumus sociālajā jomā, stājās spēkā tikai 2003. gada vidū,” skaidro R.Stūrāne.

No noplukuša lakatiņa līdz skaidri saprotamiem kritērijiem

“Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Jelgavā varēja vērot ļoti amizantas situācijas – dāma uzvelk glaunu mēteli un platmali un dodas reģistrēt savu uzņēmumu, un tā pati dāma, apsienot noplukušu lakatiņu, dodas pie tālaika domes priekšsēdētāja lūgt sociālo palīdzību… Tik absurdi un vienkārši – jo visbiežāk rezultāts bija atkarīgs tikai no cilvēka spējas pārliecināt, ka viņam nepieciešams materiāls atbalsts. Tolaik nebija ne kritēriju, ne skaidri saprotamas sistēmas, kas visiem, kuriem nepieciešams, nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas saņemt sociālo pabalstu. Tieši tas kļuva par pamatu, lai Jelgavā sāktu veidot sociālā atbalsta sistēmu, kas nodrošinātu palīdzību tiem, kuriem tas objektīvu iemeslu dēļ tiešām ir nepieciešams,” uzsver R.Stūrāne.

Nepilns miljons eiro – 2001. gadā, 9,5  miljoni – šobrīd

To, cik būtiski ir mainījies sociālais atbalsts jelgavniekiem 20 gadu laikā, spilgti raksturo skaitļi – ja 2001. gadā sociālais budžets pilsētā bija nepilns miljons eiro, tad šogad tas ir jau 9,5 miljoni eiro. “Taču tas nenozīmē, ka jelgavnieku dzīves līmenis šo gadu laikā ir būtiski pasliktinājies. Gluži pretēji – dzīves kvalitāte uzlabojas. Ja vērtējam visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, tad, piemēram, pagājušajā gadā GMI jeb garantētā minimālā ienākuma pabalsts izmaksāts 126 personām, bet 2003. gadā, kad valsts ieviesa šo atbalstu, tas Jelgavā bija jānodrošina 1348 personām. Trūcīgas personas statuss 2020. gadā noteikts 361 ģimenei, bet 2000. gadā tādu pilsētā bija 581,” stāsta R.Stūrāne.

Taču tajā pašā laikā būtiski saprast, ka līdz ar iestādes izveidošanu 2001. gadā pašvaldība soli pa solim sāka attīstīt dažādus sociālos pakalpojumus, par kādiem vēl deviņdesmito gadu pirmajā pusē būtu grūti iedomāties. “Šo pakalpojumu ieviešana bija ļoti pārdomāta, ņemot vērā konkrētā laika aktuālākās vajadzības,” piebilst R.Stūrāne.

Vēsturiski senākais sociālais pakalpojums Jelgavā ir aprūpe mājās. Tas tika izveidots 1988. gada aprīlī uz Ozolpils pansionāta bāzes, bet 1995. gadā to pārņēma pašvaldības Sociālās aprūpes dienests. Joprojām šis sociālais pakalpojums ir viens no pieprasītākajiem pilsētā – 2020. gadā tas piešķirts 234 senioriem.

Līdz ar pārvaldes izveidi darbu sāka arī sociālā māja ar 94 istabām un divām krīzes istabām, tur atradās arī krīzes centrs un šļirču apmaiņas punkts, kas 2003. gadā, pilnveidojot pakalpojumu, pārtapa par Atkarību profilakses kabinetu. Tajā pašā gadā Jelgavā durvis vēra dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, vēl pēc gada – dienas centrs personām ar psihiskām saslimšanām. 2005. gadā pārvalde sāka nodrošināt specializētā transporta pakalpojumu. Sociālās korekcijas programmu izstrādāšanai un nepilngadīgo likumpārkāpumu profilaksei tika izveidots Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs. Realizējot ideju par personu ar garīga rakstura traucējumiem integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, izveidoti grupu dzīvokļi un higiēnas centrs.

“Katrs no šim pakalpojumiem ir specifisks, paredzēts noteiktai grupai, lielākā daļa – arī finansiāli dārgi, taču katrs no tiem konkrētam jelgavniekam ļauj uzlabot dzīves kvalitāti. Piemēram, šobrīd pilsētā darbojas jau trīs dienas centri, kas ne tikai ļauj cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai psihiskām saslimšanām saturīgi profesionāļu uzraudzībā pavadīt laiku, bet arī būtiski maina dzīvi viņu ģimenes locekļiem, kuriem varbūt pēc ilgiem laikiem ir radīta iespēja atgriezties darba tirgū,” uzsver R.Stūrāne.

Jelgavnieki var saņemt plašāku atbalstu, nekā to nosaka likums

Likums nenosaka, cik un kādi pabalsti pašvaldībai jānodrošina saviem iedzīvotājiem, – tajā iekļauti tikai atsevišķi obligāto pabalstu veidi. Jelgava, pilnveidojot sociālo pabalstu grozu, šo gadu laikā ir ieviesusi dažādus sociālā atbalsta veidus, arī tādus, kas ir pašvaldības iniciatīva, lai sniegtu pēc iespējas plašāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, galvenokārt trim mērķgrupām – ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tie ir atvieglojumi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, ēdināšanas pabalsti izglītības iestādēs, atbalsts mācību maksas segšanai, pabalsts politiski represētajai personai, pabalsts rehabilitācijai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un citi. “Ja 2001. gadā pašvaldība nodrošināja astoņus pabalstus, tad šobrīd jelgavniekiem ir iespēja saņemt 34 dažādus sociālos pabalstus,” uzsver R.Stūrāne.

Rezultātu dod tikai sadarbība

Attīstoties Sociālo lietu pārvaldei, likumsakarīgi, ka auga arī nepieciešamība pēc kvalificētiem darbiniekiem. “Ja sākotnēji sociālais darbinieks vairāk bija tāds kā pabalstu dalītājs, tad mūsdienās sociālajam darbiniekam ir jābūt ārkārtīgi vispusīgam un erudītam speciālistam, kurš spēj katrā konkrētajā situācijā iedziļināties klienta problēmās un kopīgi atrast labāko risinājumu, kas ļautu viņam izkļūt no krīzes un soli pa solim atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Es ar vislielāko pārliecību varu teikt: ja jelgavniekam ir nepieciešams atbalsts, viņš ir atvērts un gatavs kopā ar sociālo darbinieku iesaistīties problēmu risināšanā, tad rezultāts noteikti tiks sasniegts. Citādi ir situācijās, kad cilvēks nav gatavs sadarboties,” skaidro R.Stūrāne.

Šobrīd Sociālo lietu pārvaldē strādā 116 darbinieki, bet 2001. gadā darbu sāka 33, no kuriem 11 pārvaldē nostrādājuši visus 20 gadus. “Šobrīd mums ir tikai divas vakances – psihologs un sociālais darbinieks. Darbinieku piesaistes jautājums sociālajā jomā, kur, būsim godīgi, nav tās lielākās algas, ir bijis aktuāls vienmēr, arī mums ir bijušas grūtības aizpildīt vakances. Jelgavas pašvaldība ir radusi iespēju kvalificētus speciālistus nepieciešamības gadījumā nodrošināt ar pašvaldības īres dzīvokli, kas ir ļoti būtisks atbalsts, un to ir izmantojuši vairāki darbinieki, kuri uzsākuši darbu mūsu pārvaldē,” tā R.Stūrāne.

Akcentējot galvenos virzienus, ko turpināt attīstīt nākotnē, R.Stūrāne uzsver, ka sociālajā darbā pilnveidošanas iespējas ir neizsmeļamas. “Patlaban lielākie darbi ir ēkas Stacijas ielā 13 un Zirgu ielā 47a rekonstrukcija, lai tur nodrošinātu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem iespēju dzīvot ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī izveidotu servisa tipa dzīvokļus, kas pielāgoti cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, un grupu dzīvokļus, kuros, palīdzot aprūpētājam, varēs dzīvot personas ar garīga rakstura traucējumiem,” tā R.Stūrāne.

Foto un infografikas: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē