Noslēdzot Starptautisko lielformāta šamota skulptūru simpoziju Jelgavā, pusnaktī Pasta salā kvēloja četras lielformāta šamota skulptūras – “Skudras ceļš savas esības apzināšanā”, “Drako”, “Gars un māls”, “Rasas svētki”. Šovasar darbi būs apskatāmi Pasta salā, taču, ņemot vērā, ka parks ir pabeigts, nākotnē skulptūras tiks izvietotas pie Valdekas pils Pārlielupē.
Turpinot pašvaldības iestādes “Kultūra” aizsākto šamota skulptūru tradīciju Jelgavā, jau 12. reizi simpozijā Pasta salā skulptūras darināja pieci mākslinieki no Latvijas un Lietuvas. Darbus vieno tēma “Anima” jeb tulkojumā no latīņu valodas – dvēsele, gars un dzīvība. Savas pārdomas par šo tēmu no 10. jūnija līdz pat šodienai mākslinieki iedzīvināja četros tehniski sarežģītos lielformāta darbos.
Pirmo reizi simpozijā Jelgavā skulptūru veidoja Guntis Svikulis – jelgavnieks, keramiķis, kurš gan pēdējās desmitgades aizvada Lielbritānijā. Savā darbā “Skudras ceļš savas esības apzināšanā” viņš atklāja sarežģītu, vizuāli fascinējošu formas struktūru. Jelgavas simpozija jaunā dalībniece māksliniece Ieva Jurka, kura ikdienā strādā ar porcelānu, veidoja darbu “Drako” jeb pūķi. Simpozijā šamota skulptūru veidoja arī Jānis Leimanis – jelgavnieks, diplomēts keramiķis, kura aizraušanās ir dažādu keramisko materiālu pakļaušana jaunākajām tehnoloģijām. Šie daudzveidīgie risinājumi caurvij arī viņa veidoto darbu “Gars un māls”. Savukārt jelgavnieku iemīļotie, jau ikgadējie simpozija dalībnieki ir Lietuvas mākslinieki Irēna un Viļus Šļiužeļi, kuri radīja darbu “Rasas svētki”. Zīmīgi, ka tieši tā lietuvieši apzīmē saulgriežu svētkus savā valstī, un skulptūrā mākslinieki iekļāvuši savu izpratni par šo svētku būtību. Mākslinieki veidoja darbu Lietuvā un dāvās to pilsētai.
Vasaras saulgriežu rītā zem katras skulptūras tika iekurta krāsniņa, lai, pakāpeniski paaugstinot temperatūru, tās karsētu, līdz vakarā sasniedza vairāk nekā 1000 grādu temperatūru. Metot virsū sausas zāģu skaidas, skulptūras pēc pusnakts kvēloja. Šo momentu skatītāji uzņēma ar sajūsmu.
Šamota skulptūru simpozijs Jelgavā notiek kopš 2013. gada ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Zemgales Plānošanas reģiona atbalstu.