“Jelgava šodien nav tāda, kāda tā bija vakar, un pilsēta rīt vairs nebūs tā, ko mēs pazīstam šodien. Jelgava nepārtraukti aug, mainās un attīstās. Taču pilsētas dvēsele nemainīgi ir jelgavnieks – prasīgs, gudrs un darbīgs. Jelgavnieks ir kā dzinulis, kas pilsētai neļauj apstāties nu jau 759 gadu garumā. Tieši tāpēc katra pilsētas dzimšanas diena ir svētki arī katram jelgavniekam, jo mēs skaidri apzināmies, ka Jelgava – tie esam mēs. Daudz laimes dzimšanas dienā, Jelgava!” novēl Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, aicinot šonedēļ baudīt svētkus.
“Esmu pārliecināts – visā Jelgavas garajā vēsturē nav bijis gada, kad pilsētas mērs droši varētu apgalvot, ka “esam aizvadījuši vienu vieglu gadu, naudas ir pieticis visām iecerēm, katrs no darbiem ir vedies raiti, visi pilsētnieki ir bijuši apmierināti”. Dzīvē tā nemēdz notikt, jo atcerēsimies, ka mēs, jelgavnieki, esam prasīgi. Šodien paveiktais rīt jau ir piemirsies, top jauni plāni, jauni darbi, un vienmēr gribas paveikt vairāk. Taču pilsētai vienmēr ir jāspēj gudri sabalansēt vēlmes ar iespējām. Tieši tāds ir bijis arī šis Jelgavas gads,” akcentē A.Rāviņš.
Vai varat nosaukt šā gada lielāko izšķiršanos?
Tas viennozīmīgi ir Zemgales industriālā parka attīstības projekts. Mēs ilgus gadus esam meklējuši veidu, kā attīstīt šo teritoriju. Jā, ir bijušas neveiksmes, bet nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Taču mēs neapstājamies, jo apzināmies, cik nozīmīga pilsētas nākotnei ir šīs teritorijas attīstība. Pagājušajā gadā mūsu izstrādātais projekts tika apstiprināts, ieguvām ES finansējumu 20 miljonu eiro apmērā. Projekta nosacījumi gan ir visai skarbi – 20 miljoni jāapgūst rekordīsā laikā, jāgarantē arī tūlītēja darba vietu radīšana –, un tas ir laikā, kad ģeopolitiskās situācijas ietekmē investori ārkārtīgi piesardzīgi skatās uz Baltijas valstīm. Taču mēs izšķīrāmies darīt, nevis nedarīt. Jā, droši vien vieglāk būtu atteikties, bet mēs neizvēlamies vieglāko ceļu, bet gan to, kur ieguvējs būs jelgavnieks.
Mums priekšā ir ļoti saspringts darbs, lai jau šoruden sāktu pārbūvēt Atmodas, Lapskalna un Slokas ielas posmus, izveidotu jaunu ielas posmu, kas savienos Atmodas ielu ar Dobeles šoseju, kā arī atjaunotu asfalta segumu Meiju ceļā.
Tas būs viens no vērienīgākajiem pēdējā laika projektiem pilsētā un tuvākajos gados būtiski mainīs šo pilsētas rajonu, radot vēl ērtāku dzīves vidi jelgavniekiem un ļaujot pilsētā ienākt jauniem investoriem.
Taču pilsētā paralēli turpinās vēl vairāku ielu rekonstrukcija. Kā sokas ar šiem darbiem?
Šogad ļoti intensīvi darbi turpinās pilsētas kvartālā ap Nameja ielu, 2. un 3. līniju, kur tiek pārbūvētas ielas un izbūvēts arī jauns ielas posms no 2. līdz 3. līnijai. Visas rekonstruētās ielas būs asfaltētas, tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņi, apgaismojums, stāvvietas, labiekārtota teritorija. Tāpat ielās būs izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, lietus kanalizācijas sistēma un luksofors 3. līnijas un Dobeles šosejas krustojumā. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 6 miljoni eiro, un visiem darbiem jābūt pabeigtiem līdz nākamā gada rudenim, kad atkal varēsim novērtēt, kā mainījusies infrastruktūra veselā pilsētas kvartālā.
Vēl viens nozīmīgs darbs ir Jelgavas apvedceļa sakārtošana, ko jelgavnieki ir gaidījuši ļoti ilgi. Tie bija gadi, kad mēs bijām spiesti nepārtraukti pierādīt un pieprasīt Satiksmes ministrijai, ka tai ir jāpilda Ministru kabineta noteikumi un jāpiešķir līdzfinansējums tranzītielas rekonstrukcijai. Pagājušajā gadā mēs izcīnījām finansējumu Aizsargu ielas un rotācijas apļa rekonstrukcijai, bet joprojām turpinās cīņa par finansējumu Miera ielas sakārtošanai. Saprotot, ka valsts joprojām nav gatava līdz galam pildīt nosacījumus, Miera ielas rekonstrukciju esam spiesti sadalīt posmos. Bet vismaz daļa Miera ielas šogad tiks sakārtota, un pēc tam to turpināsim.
Ir darbi, kas sākas, turpinās, bet – kuru projektu realizācija šogad noslēgsies?
Tieši pirms pilsētas svētkiem pabeidzām jauno dzimtsarakstu nodaļas ēku Raiņa parkā. Process nebija viegls, jo sākotnējais būvnieks nepildīja saistības, un pagājušajā gadā mums nācās lauzt līgumu. Tas bija iemesls, kāpēc darbi aizkavējās un ēka nebija gatava sākotnēji noteiktajā termiņā. Taču pašvaldībai vienmēr svarīgāk par termiņu ir kvalitatīvi veikts darbs. Visu šo laiku skrupulozi esam uzraudzījuši darba procesu un neesam pieļāvuši ne mazākās atkāpes no projekta. Es ceru, ka jau drīzumā jelgavnieki varēs novērtēt jaunās iespējas, ko sniegs daudz plašākas un modernākas telpas mūsu dzīves tik svarīgajiem brīžiem.
Pirms dažiem mēnešiem atklājām arī daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru Zirgu ielā 47a, kas nozīmē, ka sociālo pakalpojumu klāsts pilsētā ir kļuvis vēl plašāks.
Vēl viens darbs, kas strauji tuvojas finišam, ir ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecība Pilssalā, kā arī Pilssalas ielas rekonstrukcija. Būsim sakārtojuši vēl vienu Lielupes krasta posmu un radījuši modernu sporta bāzi mūsu sportistiem.
Drīzumā noslēgsies stadiona būvniecība pie Centra pamatskolas – vai tas nozīmē, ka nākamais solis būs vēl kādas skolas stadiona sakārtošana?
Jā, pašvaldība jau vairāku gadu garumā secīgi īsteno projektus, lai atjaunotu pilsētas skolu stadionus. Esam izbūvējuši stadionu pie Valsts ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas un 4. sākumskolas. Šobrīd tiek projektēts Spīdolas Valsts ģimnāzijas stadions, savukārt tam sekos 5. vidusskolas un Pārlielupes pamatskolas stadiona pārbūve.
Stadions pie Centra pamatskolas jau ir ieguvis aprises. Tā būs mūsdienīga sporta infrastruktūra ar labiekārtotu teritoriju mācību stundām, eksperimentiem dabā un interešu izglītības nodarbībām ārpus telpām.
Savukārt otrs projekts, kas šobrīd ir sākuma stadijā, paredz skeitparka un stadiona būvniecību pie Pārlielupes pamatskolas. Vispirms tam tiks izstrādāts būvprojekts, un būvdarbi tiks sadalīti kārtās, kā pirmo Loka maģistrālē 33 izbūvējot skeitparku, bet pēc tam skolas stadionu. Skeitparkā plānojam vairākas zonas ar dažādām trasēm. Līdzās ierīkosim arī ielu vingrošanas laukumu un multifunkcionālu sporta laukumu.
Pašvaldība šogad paredz piesaistīt finansējumu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, lai daļu vecāku varētu atbrīvot no līdzmaksājuma privātajā bērnudārzā. Cik tālu ir šis process?
Pašvaldība apzinās, ka visus bērnus ar vietu pašvaldības bērnudārzā nespēj nodrošināt, tāpēc katru gadu mēs pārskatām līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem, un arī šogad tas tika palielināts, lai vecākiem nepieaugtu maksa. Taču mēs vienmēr meklējam arī papildu iespējas, kā atbalstīt Jelgavas ģimenes.
Šobrīd startējam ar projektu, lai piesaistītu 3 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda finansējuma, kas ļautu no līdzmaksājuma pilnībā atbrīvot 397 bērnu vecumā no 4 līdz 6 gadiem vecākus.
Pirmajā uzsaukumā divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes jau apstiprinātas dalībai projektā, bet šonedēļ noslēgsies otrs iepirkums par pakalpojuma sniegšanu. Tiklīdz projekts būs apstiprināts, pašvaldība informēs, kuros privātajos bērnudārzos no rudens būs iespēja 4–6 gadus veciem bērniem mācīties pilnībā bez vecāku līdzfinansējuma. Tas neapšaubāmi būs liels atspaids ģimenēm, bet vienlaikus jārēķinās, ka arī vecākiem tas uzliks zināmus nosacījumus, kas būs jāievēro.
Pagājušā gada nogalē minējāt, ka šopavasar pilsētā sāksies zemas maksas īres namu būvniecība.
Uzņēmuma “Jelgavas īres nami” projekts par zemas īres maksas māju būvniecību Ganību ielā 54 sekmīgi turpinās. Norit pēdējie būvprojekta saskaņošanas darbi, un jau drīzumā sāksies būvniecība. Kopējās investīcijas projektā ir ap 12 miljoniem eiro, un dzīvokļus šajās mājās varēs izīrēt noteiktām iedzīvotāju grupām, kurām ir grūtības iegādāties mājokli par tirgus cenu. Tās ir ļoti svarīgas investīcijas pilsētai, lai sekmētu jaunu speciālistu piesaisti un atbalstītu pilsētas ģimenes.
Kāds ir jūsu novēlējums Jelgavai dzimšanas dienā?
Arvien gudrākus, darbīgākus un prasīgākus jelgavniekus, kuri nekad neļaus apstāties mūsu pilsētas attīstībai! Tikai tad, ja Jelgava ir mūsu sirdī un prātā, mēs jebkurā situācijā saskatīsim un izmantosim iespējas, nebaidīsimies uzņemties atbildību, būsim gatavi iesaistīties un darīt kopā. Es ar visdziļāko pārliecību saku – mēs esam Jelgava!