Jaunumi

“Šajā svētku gaidīšanas laikā mēs bieži dzirdam: “Lai miers virs zemes…” Bet – cik bieži mēs aizdomājamies, ka miers virs zemes sākas ar mieru mūsu ģimenē, ar iejūtību un cieņu pret saviem līdzcilvēkiem tepat, savā pilsētā. Jā, mēs esam dažādi, taču pirmām kārtām mēs katrs esam cilvēks, kura spēkos ir radīt mieru sev apkārt. Lai mūsu mājas – Jelgava – būtu vieta, kur droši un labi jūtas katrs no mums. Šodien prognozējama un stabila rītdiena ir kļuvusi par vērtīgāko, ko mums var sniegt jaunais, 2024., gads,” uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, akcentējot, ka tam savā ikdienas darbā ir jābūt gan pilsētas, gan katra jelgavnieka prioritātei.

Vērtējot šo gadu, domes priekšsēdētājs atzīst – katram gadam uzdevumi un mērķi ir citi, taču Jelgavai nemainīgi galvenais ir tas, cik labi savā pilsētā jūtas cilvēks. “Tam mēraukla ir stabilitāte mūsu iedzīvotājiem svarīgās dzīves jomās – pilsētas dzīves vide, darbavietas, izglītības kvalitāte un kultūras pieejamība, ekonomiskā attīstība un labklājība. Mūsu kopējais spēks ir spējā iet soli pa priekšu un realizēt tādus projektus, kas vērsti uz pilsētas attīstību, iedzīvotājiem draudzīgas pilsētas vides radīšanu,” tā A.Rāviņš.

Taču šis gads sākās saspringti – februārī apstiprinot pilsētas budžetu, tajā nebija iekļauts neviens jauns attīstības projekts. Kāpēc?

Ne jau tāpēc, ka Jelgava nebūtu gatava darīt, bet gan tāpēc, ka valsts budžets tobrīd vēl nebija apstiprināts, nosacījumi pašvaldībām aizņemties līdzekļus projektu realizācijai nebija zināmi. Tas bija mūsu šā gada izaicinājums – būt gataviem dažādiem scenārijiem situācijā, kad valsts atkal maina vai kavē nosacījumus projektu izstrādei vai apstiprināšanai. Un mēs bijām gatavi! Mums ir pilnīgi skaidras pilsētas prioritātes un veicamie uzdevumi. Ir izstrādāti projekti, kuru realizāciju varam uzsākt, tiklīdz rodas iespēja piesaistīt finansējumu. Tā ir pilsētas attīstība ilgtermiņā. Šobrīd, noslēdzoties gadam, mēs varam akcentēt jau vairākus jelgavniekiem nozīmīgus projektus, kuru realizāciju šogad strauji uzsākām. Un viens no gaidītākajiem noteikti ir Aizsargu ielas un rotācijas apļa rekonstrukcija. Tas ir projekts, kuram gadiem centāmies piesaistīt līdzfinansējumu, argumentēt Satiksmes ministrijai nepieciešamību rekonstruēt ielu, kura praktiski bija uz sabrukšanas robežas. Šovasar beidzot tas izdevās, un tagad jau pilsētnieki var izjust rezultātu. Aizsargu ielas posms līdz pilsētas robežai ir atjaunots, un rotācijas aplī arī ieklāts asfalts. Taču darbs vēl nav noslēdzies, un nākamgad tiks sakārtots ceļš Mežciema virzienā. Bet nākamais uzdevums ir Miera ielas pārbūve, jo tikai tad varēsim teikt, ka apvedceļš, kas ir būtiska tranzīta artērija, ir pilnībā atjaunots.

Nupat kā iesniegts projekta pieteikums Eiropas fondu finansējuma piesaistei jaunā bērnudārza būvniecībai. Kad pilsētnieku ģimenes var sagaidīt jauno bērnudārzu?

Esam iesnieguši projekta pieteikumu un paredzam, ka Nameja ielā jaunais bērnudārzs jāuzbūvē līdz 2026. gada beigām. Taču paralēli tam jau šoruden sākām apkārtējo ielu infrastruktūras sakārtošanu. Tur līdz 2025. gadam būs pārbūvēti trīs ielu posmi – 2. un 3. līnija un Nameja iela –, kā arī izbūvēts jauns ielas posms gar bērnudārzu, nodrošinot visu nepieciešamo infrastruktūru. Projekts ir vērienīgs, un tad vēl viens pilsētas kvartāls būs sakārtots.

Šis gads pilsētā ir bijis nozīmīgs ar vēl vairākiem ļoti būtiskiem ieguldījumiem izglītības jomā.

Jā, jo tie nav tikai vārdi, ka izglītība ir Jelgavas prioritāte. Septembrī atklājām modernāko inženierzinātņu vidusskolu valstī – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu. Iepazīstot skolas iespējas, Valsts prezidents uzsvēra, ka šeit noteikti izaugs nākamie inženieri! Un tas arī ir mūsu mērķis – lai 22 miljoni eiro, kas ieguldīti pilnīgā skolas rekonstrukcijā un inovatīvos mācību līdzekļos, skolēniem radītu tādu vidi, kurā apgūt ne tikai teorētiskas, bet arī ļoti praktiskas zināšanas inženierzinātnēs. Uz skolas jumta izbūvēta observatorija. Pagalmā ir mācību darbnīca, kur skolēni būvē elektroautomobiļus. Iemaņas programmēšanā bērni sāk apgūt jau no pirmajām klasēm. Un šīs iespējas var izmantot ne tikai Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņi, bet arī skolēni no citām pilsētas izglītības iestādēm.

Savukārt pavasarī kopā ar pilsētas ģimenēm atklājām bērnudārzu “Alnītis”.

Vēl šogad pie Centra pamatskolas esam sākuši stadiona pārbūvi, lai tur izveidotu mūsdienīgu mācību vidi sporta nodarbībām, interešu izglītībai un eksperimentiem dabā. Tāpat tiek izstrādāts būvprojekts Spīdolas Valsts ģimnāzijas bibliotēkas ēkai, stadiona pārbūvei un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai. Savukārt pie Pārlielupes pamatskolas Loka maģistrālē būvēsim mūsdienīgu skeitparku un pēc tam arī modernu stadionu skolai.

Taču es atkal gribu uzsvērt, ka neviena – pat visinovatīvākā – mācību vide un metode negarantē zinošus skolēnus. To spēj tikai aizrautīgs skolotājs. Valstij ir jāapzinās, ka pienācis pēdējais laiks ieguldīt nevis skolu reformās, bet gan novērtēt pedagogu nozīmīgumu.

Kā šobrīd virzās Zemgales industriālā parka attīstība?

Vēl šogad paredzam parakstīt līgumu par Zemgales industriālā parka attīstību. Esam piesaistījuši Eiropas fondu finansējumu, un kopējās projekta izmaksas ir 24,2 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā pārbūvēsim Atmodas ielas, Lapskalna ielas un Slokas ielas posmu, kā arī atjaunosim segumu daļā Meiju ceļa. Sakārtojot infrastruktūru un parka teritoriju 350 hektāru platībā, tajā varēs ienākt jauni uzņēmumi, lai attīstītu tādas nozares kā bioekonomika, viedā enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedie materiāli. Tas būs neatsverams ieguvums ne tikai Jelgavas, bet visa reģiona ekonomiskajai aktivitātei.

Taču nupat kā pašvaldība izbeidza apbūves tiesību līgumu ar pirmo uzņēmumu, kurš bija plānojis attīstīt savu uzņēmējdarbību šajā teritorijā. Kas notiks tālāk?

Pašvaldība var radīt infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai, bet nevar garantēt, ka uzņēmēja plāni īstenosies. Tieši tāpēc pašvaldības uzdevums ir skrupulozi sekot līdzi katra projekta realizācijai un līguma saistību izpildei. Arī šajā gadījumā mēs no savas puses regulāri pārbaudījām “SP Austrumi” investīciju projektu ar vēlmi būvēt saules enerģijas ražošanas parku bijušā lidlauka teritorijā. Sākotnēji nekas neliecināja, ka projekts varētu neizdoties. Uzņēmējs pildīja līguma nosacījumus. Pēc tam aktivitāte sabremzējās un plānotās darbības netika realizētas. Un, tiklīdz mums radās šaubas, vai uzņēmums spēs ieguldīt teritorijā solītās investīcijas, mēs no savas puses līgumu izbeidzām. Bet viena uzņēmuma nesekmīga projekta realizācija nekādā veidā neietekmē pilsētas plānus veidot Zemgales industriālo parku.

Šobrīd pilsētas industriālās zonas praktiski ir piepildītas, un tas ir pilsētas uzņēmēju darba diktēts uzdevums mums – veidot pilsētā jaunu industriālo parku, kur turpināt attīstīties uzņēmējdarbībai.

Mūsu pilsētā ir reģistrēti gandrīz 4000 ekonomiski aktīvu uzņēmumu. Jelgavā saražotās rūpniecības produkcijas apgrozījums 2022. gadā sasniedza 328 miljonus eiro, kas ir par 22 procentiem vairāk. Lai gan vietējā tirgū apgrozījums nedaudz samazinājies, Jelgavas preču eksports turpina kāpt. Šie rādītāji netiešā veidā – uzņēmēju samaksātajā iedzīvotāju ienākuma nodoklī – atspoguļojas arī pilsētas budžetā. 2022. gadā šī nodokļa ieņēmumi Jelgavā pieauga par 7,3 miljoniem eiro un kopā bija 47,6 miljoni eiro.

Kā virzās iecere, kas paredz nākamgad pilsētā sākt būvēt īres namus?

Īres namu būvniecība ir svarīgs solis gan jaunu speciālistu piesaistei, gan Jelgavas ģimeņu atbalstam. Tāpēc uzņēmuma “Jelgavas Īres Nami” projekts par zemas īres maksas māju būvniecību Ganību ielā pilsētā ir ļoti gaidīts. Oktobrī dome apstiprināja zemesgabala izsoles rezultātus, kurā varēja startēt pretendenti, kas paredz uzbūvēt šādas mājas, realizējot “Altum” atbalsta programmu. Būvniecību uzņēmums paredz sākt jau drīzumā. Kopējās investīcijas projektā būs ap 12 miljoniem eiro. Plānots, ka dzīvokļi šajās mājās būs no 25 līdz 75 kvadrātmetru platībā un tos varēs izīrēt noteiktām iedzīvotāju grupām, kurām ir grūtības iegādāties mājokli par tirgus cenu.

Cik sekmīgi pilsētā turpinās jau līdz šim iesāktie projekti?

Svarīgākais ir tas, ka pilnīgi visi projekti, kuru realizācija pilsētā ir sākta, šobrīd arī turpinās. Lielākais no tiem ir Pilssalas ielas rekonstrukcija un modernas ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecība Lielupes krastā. Šim projektam nākamgad ir jānoslēdzas.

Patīkami, ka beidzot pie pilsētas slimnīcas – pat agrāk nekā iecerēts – ir nojaukts nepabeigtais dzemdību nams. Šajā vietā tiks celta jauna Infekcijas slimību nodaļas un Hronisko pacientu aprūpes nodaļas ēka, tā turpinot attīstīt slimnīcas nodrošinātos pakalpojumus jelgavniekiem.

Sarežģīta šogad izvērtās dzimtsarakstu nodaļas ēkas būvniecība Raiņa parkā. Iepirkumā uzvarējušais uzņēmums nespēja pildīt savas saistības, vairākkārt tika pagarināts būvniecības līguma termiņš. Visbeidzot pašvaldība ar negodprātīgo būvnieku lauza līgumu. Tika izsludināts jauns iepirkums, un darbi objektā nav apstājušies. Vēlāk nekā plānots, bet nākamgad dzimtsarakstu nodaļa iegūs savu jauno mājvietu Raiņa parkā.

Kā jūs kopumā vērtējat šo gadu?

Kā ļoti dinamisku un emocijām bagātu! Šogad mums ir bijis tik daudz iemeslu būt lepniem par sevi, tik daudz iemeslu izjust to vienreizējo cilvēku saliedētību kā, šķiet, reti kurā gadā. Mūsu hokejisti maijā, izcīnot medaļas, sagādāja mums – sestajam spēlētājam – īstus valsts svētkus! Septembrī mūsu basketbolisti pasaules kausā sasniedza jaunas virsotnes. Jūlijā Dziesmu un deju svētki saviļņoja un vienoja tūkstošus. Un tajā visā klātesoši ar darbu, atbalstu, līdzi jušanu bija arī jelgavnieki.

Ikdienas rutīnā nepazaudēsim šo saliedētības izjūtu, jo tas ir spēks, kas mums ļauj sasniegt arvien jaunus un dažbrīd pat šķietami nesasniedzamus mērķus. Lai mums visiem kopā izdodas arī 2024. gadā!