Sestdien Raiņa parkā ieskandināti Dziesmu un deju svētki un pie Raiņa pieminekļa iestādīts īpašs svētkiem veltīts košumkrūms – rododendrs ‘Dziesmusvētki’. Likumsakarīgi, ka šie svētki tiek ieskandināti mūsu pilsētā, jo tieši Jelgavā 1895. gada 15.–18. jūnijā izskanēja IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki – vienīgie Dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas.
“Dziesmu svētku ieskandināšana mūsu pilsētā ir nozīmīgs notikums, jo īpaši tāpēc, ka Jelgavā ir notikuši pirmie un vienīgie Dziesmu svētki ārpus Rīgas. Tas bija iespējams, pateicoties Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes nesavtīgam un rūpīgam darbam. Un zīmīgi, ka tieši Jelgavā šajos svētkos pirmo reizi izskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”, kas šobrīd ir Latvijas himna. Līdz ar to Jelgava izjūt lielu atbildību par Dziesmu un deju svētku tradīciju. Mēs lepojamies, ka šobrīd uz svētkiem pošas arī mūsu dejotāji, dziedātāji un orķestris – kopumā 1170 dalībnieki,” tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, svētku dalībniekiem vēlot možu garu un izturību, lai raits dejas solis un labi skan. Tāpat viņš savā uzrunā klātesošajiem atgādināja, ka, godinot Dziesmu un deju svētku tradīciju un to, ka tieši Jelgavā notika vienīgie svētki ārpus Rīgas, Jelgavā Uzvaras parkā 2008. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens “Dziesmu vainags” (autors tēlnieks Ģirts Burvis), kas atgādina, ka 1895. gada 15. jūnijā no šīs vietas sākās Latvijas pirmā Valsts prezidenta J.Čakstes organizēto IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku gājiens.
Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” radīta unikāla rododendra šķirne, kas veltīta Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijai. Jelgava ir viena no astoņām Latvijas pilsētām, kuru tagad rotās divus metrus platais un 1,8 metrus augstais rododendrs ‘Dziesmusvētki’. Tas ar koši oranžiem ziediem priecēs jelgavniekus un pilsētas viesus katru vasaru, reizē atgādinot par latviešu tautas skaisto tradīciju. Īpašais rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē.
Pasākumu “Ceļš uz Dziesmusvētkiem” kuplināja XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki no Jelgavas – folkloras kopa “Dimzēns” (vadītāja Velta Leja) un Jelgavas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris “Zemgale” (mākslinieciskais vadītājs Guntis Pavilons).
Jāpiebilst, ka pasākumā klātesošajiem bija iespēja ierakstīt savu dzimto vietu Lielajā Dziesmusvētku sienā – ceļojošā Latvijas kartē, iemūžinot svētku dalībnieku izcelsmes vietu daudzveidību un kopā aužot simbolisku Dziesmusvētku ģeogrāfijas rakstu.
Jāatgādina, ka Jelgavā 1895. gada 15.–18. jūnijā izskanēja IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki un tie ir vienīgie Dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas. Kopkori veidoja ap 3000 dziedātāju, piedalījās ap 170 cilvēku liels apvienotais orķestris. Šo Dziesmu svētku centrālā persona bija Jurjānu Andrejs, un koncerta programmā bija 17 latviešu komponistu darbu pirmatskaņojumi, pirmo reizi kopkorī atskaņoja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”.
“Swedbank” organizētie reģionālie svētku ieskandināšanas pasākumi “Ceļš uz Dziesmusvētkiem” un rododendru stādīšana noslēgsies Rīgā – tāpat kā Dziesmu svētku procesa kulminācija, kopā svinot 150 gadus vienai no svarīgākajām latviešu tradīcijām. XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam un pulcēs vairāk nekā 40 000 dalībnieku.
18.5 °C,
1.2 m/s,
92.9 % 
18.5 °C,
1.2 m/s,
92.9 %