Jaunumi

Samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, palielināt atkritumu pārstrādes īpatsvaru un nodrošināt, ka atkritumos esošie resursi atgriežas tautsaimniecības apritē – šo mērķu īstenošanai atkritumu poligonā “Brakšķi” ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un šodien svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca.

“Lai gan atkritumu šķirošanas jomā vēl daudz ir jāpaveic, rūpnīca ir sākusi darbu un tas apliecina: turpinās virzība ilgtspējīgas un aprites ekonomiku veicinošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē,” rūpnīcas atklāšanā norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Pasākuma gaitā Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe akcentēja: “Eiropas Savienības kopējie atkritumu mērķi paredz, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos jāapglabā tikai 10 procenti no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, tāpēc vairākus gadus gatavotais projekts un gada laikā uzceltā rūpnīca “Brakšķos” ir liels un svarīgs solis ceļā uz šo mērķi.” Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis papildināja: “Zaļais kurss ir vērsts uz jaunu vērtību radīšanu un praksē tas nozīmē nevis krāt atkritumus kalnā, bet gan iegūt no tiem materiālu, ko varam izmantot atkārtoti. Prieks, ka kļūstam vēl zaļāki, ilgtspējīgāki un spējam radīt šo pievienoto vērtību.”

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn “Brakšķos” no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas – bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30–40 procentus no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Līdz šim “Brakšķos” atšķirotie un dalīti savāktie BNA (piemēram, virtuves pārtikas atliekas, dārzeņu un augļu atkritumi, puķes, nopļauta zāle un koku lapas) tika ievietoti biošūnā, kur to pārstrāde ilga 10 līdz 12 gadus. Savukārt jaunās iekārtas nodrošinās iespēju šo laiku samazināt līdz diviem mēnešiem. BNA pārstrādes iekārtu jauda paredzēta ne mazāk kā 19 000 tonnas gadā, kas ir optimāla kapacitāte, lai apstrādātu esošo atkritumu plūsmu.

Jaunajā BNA iekārtu kompleksā tiks pielietota anaerobās fermentācijas tehnoloģija, kas praksē nozīmē, ka mikroorganismi bezskābekļa vidē sadalīs bioloģiski noārdāmo materiālu. Savukārt materiāls, ko iegūs pēc atkritumu pārstrādes, sākumā tiks izsijāts, lai atdalītu nevēlamos mehāniskos piemaisījumus, piemēram, stikla vai plastmasas gabaliņus, un atkarībā no iegūtā materiāla kvalitātes, to varēs izmantot tautsaimniecībā.

Ieguvums no pārstrādātajiem bioloģiskajiem atkritumiem būs iegūtais tehniskais komposts. To var izmantot lauksaimniecībā, vismaz daļēji aizstājot ķīmiski ražotus mēslošanas līdzekļus un samazinot augsnes piedevu lietošanu lauksaimniecībā. No bioloģiskajiem atkritumiem iegūtais komposts satur virkni organisko savienojumu, kas uzlabo augsnes struktūru un auglību. Turklāt no bioloģisko atkritumu pārstrādes kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Plānots, ka saražotā siltumenerģija tiks piegādāta atpakaļ BNA pārstrādes iekārtā tehnoloģisko procesu nodrošināšanai. Tāpat šo tehnoloģiju ieguvums ir videi draudzīga pieeja un mazāka atkritumu ietekme uz apkārtējo vidi, jo pārstrādes process neparedz emisiju izplatīšanos gaisā vai augsnes un gruntsūdens piesārņojumu. Tādējādi iespējams panākt, ka atkritumos esošie resursi atgriežas tautsaimniecībā, tiek samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un vienlaikus – arī poligona uzturēšanas izmaksas. Būtiski uzsvērt, ka projekta īstenošana nodrošināja arī četru jaunu darba vietu radīšanu.

Poligona operatora SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis gan uzsver – sasniegt ES izvirzītos mērķus varēs tikai ar pilnvērtīgu iedzīvotāju iesaisti. “Šogad bioloģisko atkritumu šķirošana iedzīvotājiem kļuva obligāta un ienāca mūsu ikdienā tāpat kā stikla, kartona vai plastmasas šķirošana. Pēc mūsu novērojumiem gan jāatzīst, ka bioloģisko atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pagaidām ir izaicinājums, jo dalīti vāktajā atkritumu plūsmā aizvien konstatējam neatbilstošus piemaisījumus. Šis adoptācijas periods ir saprotams, tomēr ir būtiski apzināties: pārstrādātā materiāla kvalitāte un iespējas to turpmāk izmantot, ir tiešā veidā atkarīga no iedzīvotāju motivācijas un prasmes pareizi šķirot atkritumus. Proti, jo tīrāki bioloģiskie atkritumi nonāks pārstrādes iekārtā, jo labākas kvalitātes materiāls tiks iegūts un varēs tikt izmantots, bet mazāks atkritumu procents – apglabāts,” tā A.Jankovskis.

ES un valsts politika ir vienkārša – jo lielāks nešķiroto atkritumu apjoms, jo vairāk atkritumu nonāk poligonā, jo dārgāk par tiem jāmaksā. Dabas resursu nodokļa (DRN) likme valstī ir sava veida instruments, kas veicina atkritumu šķirošanu un katru gadu tā turpina pieaugt. Kopš 2016. gada, kad pieņemti likuma grozījumi par pakāpenisku DRN likmes paaugstināšanu, tā ir palielinājusies deviņas reizes: no 12 eiro par tonnu tad līdz 110 eiro par tonnu šogad, un līdz 2026. gadam tā plānveidā paaugstināsies līdz 130 eiro par tonnu. “Mēs nevaram ietekmēt šo valstī noteikto nodokļu likmes pieaugumu, taču varam samazināt atkritumu apjomu, kas nonāk poligonā un līdz ar to arī katrs savas izmaksas par atkritumu izvešanu – teju vienīgais un vieglākais veids aizvien ir kvalitatīva atkritumu šķirošana,” tā A.Jankovskis.

Projekta “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveide Zemgales reģiona nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas stacijā “Brakšķi”” kopējās izmaksas ir 14 852 111 eiro, tostarp ES KF atbalsts 5 779 999 eiro apmērā. Būvniecības darbus objektā veica SIA “Bildbergs”.