14.septembrī pulksten 15, pieminot Latvijas Valsts Pirmo prezidentu viņa 152. dzimšanas dienā, Jelgavas pilsētas domes vadība noliks ziedus pie Jāņa Čakstes pieminekļa. Pulksten 16 Valsts Pirmā prezidenta dzimtajās mājās “Aučos” tiks sveikta J.Čakstes 2011./2012.studiju gada stipendiāte. 2011./2012.studiju gada Jāņa Čakstes vārdiskās stipendijas apliecība tiks pasniegta Latvijas Lauksamniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes 3.kursa studentei Janai Uzānei. Šogad stipendija pasniegta par pētījumu “Stiprās un aktīvās J.Čakstes dzimtas sievietes”, kurā J.Uzāne plaši un vispusīgi analizējusi pirmā prezidenta dzimtas sieviešu likteņus, dzīves gājumu un nodarbošanos. Tāpat autore pētījusi sazaroto J.Čakstes ciltskoku šodien, tostarp dzimtas locekļus, kas mūsdienās dzīvo ārzemēs Otrā pasaules kara laikā spiestās emigrācijas dēļ.
J.Uzāne secinājusi, ka liela loma J.Čakstes ideju atbalstīšanā bijusi dzīvesbiedrei Justīnei: “Šī spēcīgā sieviete spēja grūtos brīžos parūpēties par tuviniekiem, ieaudzināt saviem bērniem patriotismu, mīlestību un cieņu pret saviem senčiem, tēvzemi un latviešu tradīcijām.” Prezidenta sievas darbs bijis par pamatu nākošo paaudžu aktivitātei un centībai saglabāt ģimenes vienotību, uzskata autore, norādot, ka dzimtas sievietes vieno organizatoriskas spējas, perfekcionisms, gribasspēks, tieksme rūpēties par tuviniekiem un daudzpusīgums. Lai arī Čakstu dzimtas sievietes nodarbojas ar mecenātismu, labdarību, atbalstu latviešiem, starpvalstu attiecību uzlabošanu un citām cēlām darbības jomām, J.Uzāne uzsver, ka dzimtā nav pieņemts lielīties ar saviem panākumiem: “Arī pats prezidents neatbalstīja lielu aģitāciju, tāpēc mūsdienās dzimtas locekļi cenšas to ievērot un neveido plašas kampaņas Jāņa Čakstes ideju publiskošanā.” Stipendiāte norāda, ka papildus centīgajam studiju darbam un augstajām atzīmēm viņa aktīvi darbojas arī kā sava kursa vecākā un kā vienu no stipendijas lietošanas veidiem redz zināšanu paplašināšanu, apmeklējot vācu valodas kursus. Pieminot Jāni Čaksti kā novadnieku un viņa ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā, LLU J.Čakstes vārdisko stipendiju izveidoja 2006.gadā. Tās mērķis un stipendiātu pienākums ir veicināt un atbalstīt valsts pirmā prezidenta piemiņas saglabāšanu. Katru gadu tiek piešķirta viena stipendija – Ls 130 studiju gada garumā – un līdz šim to saņēmuši seši jaunieši: Madars Bitītis (Ekonomikas fakultāte; EF), Mārtiņš Andžs (Meža fakultāte), Lāsma Līcīte (EF), Lana Svarinska (Sociālo zinātņu fakultāte) un Sandra Svētiņa (LIF), savukārt Jānis Jansons (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte) 2008./2009.studiju gadā saņēma Čakstu dzimtas īpašo pateicību. Jānis Čakste (14.09.1859 – 14.03.1927) dzimis Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagastā Čakstu-Zirņu mājās. Latvijas Valsts pirmais prezidents (1922-1925). Čakste strādājis par advokātu Jelgavā un aktīvi iesaistījies Jelgavas sabiedriskajā dzīvē. 1895. gadā panācis, ka IV Latviešu Vispārējie Dziesmu svētki tiek rīkoti Jelgavā, daļēji tos finansējot. 1918. gadā ievēlēts par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju, organizēja Latvijas diplomātisko korpusu, un Parīzes Miera konferencē vadīja Latvijas delegāciju, kas pieprasīja atzīt Latvijas neatkarību. 1925. gada 6. novembrī atkārtoti ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu. Prezidenta amatā J. Čakste izcēlās ar savu politiskās darbības stilu – spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt objektivitāti, tādējādi radot Valsts prezidenta amata autoritāti. 1998. gada 7. novembrī Jungfraujohas kalnā Šveicē atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā Vudro Vilsons, Vinstons Čerčils un Ichaks Rabīns tur minēts arī Jāņa Čakstes vārds.
Informācija sagatavota Latvijas Lauksamniecības universitātes Sabiedrisko attiecību daļā