Jelgavniekiem nav jābaidās, ka Dagne varētu atkārtoti izrādīt noslieci uz klaiņošanu un doties pastaigā pa sakņu dārziem – lai gan jebkurš pieaudzis zirgs spēj pārvarēt žogu, tas to dara tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Līdz šim Pilssalas zirgi savā starpā sadzīvojuši mierīgi, jo Pilssala joprojām ir salīdzinoši reti apdzīvota. Arī Dagne jau pievienojusies vienam no bariņiem, kurā tagad ir četri pieauguši zirgi un viens maijā dzimis kumeļš. No pārējiem zirgiem Dagni var atšķirt pēc izteikti stāvākām krēpēm.
Kopā ar 16 pērn no Nīderlandes atvestajiem savvaļas zirgiem un trim šopavasar dzimušajiem kumeļiem Pilssalā tagad ir 20 zirgu. Tomēr, lai pilnvērtīgi noganītu lieguma Pilssalas daļu, kuras platība ir aptuveni 70 hektāru, būtu nepieciešami 35 līdz 40 pieauguši zirgi, tāpēc šogad daļa pļavu vēl būs jāpļauj.
Dabas liegums „Lielupes palienes pļavas” izveidots 1999.gadā. Tas sastāv no četrām teritorijām Pilssalā un Lielupes abos krastos – Jelgavā, Ozolnieku novadā un Jaunsvirlaukas pagastā – 352 hektāru kopplatībā. 2005. gadā Lielupes palienes pļavas tika iekļautas „Natura 2000” Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
2007. gada augustā no Nīderlandes tika atvesti 16 „Konik Polski” šķirnes zirgi. Tie ganās Pilssalas pļavās, neļaujot tām aizaugt ar nezālēm un krūmiem, tādējādi nodrošinot pļavu putniem labvēlīgu vidi. Zirgi spēj cauru gadu izdzīvot pļavās bez cilvēku palīdzības.
Informāciju sagatavoja: Einārs Nordmanis Pilssalas zirgu uzraugs tālr. 29841851, e-pasts:
3 °C,
3 m/s,
89.3 % 
3 °C,
3 m/s,
89.3 %